Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā

Likums ”Par nodokļiem un nodevām”

Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 2.februārī pieņēma likumu ”Par nodokļiem un nodevām’’, kurš stājās spēkā  1995.gada 1.aprīlī, un ir uzskatāms par nodokļu un nodevu ”jumta” likumu. Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar  likumu ”Par nodokļiem un nodevām”.

Likums ”Par nodokļiem un nodevām” nosaka: 

  1. Nodokļu un nodevu veidus (8., 11., 12. pants);
  2. Padziļinātās sadarbības programmas vispārējo regulējumu (7.1 pants);
  3. Nodokļu maksātāju klasifikāciju (14 .pants);
  4. Nodokļu un nodevu maksātāju tiesības un pienākumus (15., 16.pants);
  5. Nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību (15.1  pants);
  6. Prasības transfertcenu dokumentācijai (15.2  pants);
  7. Regulējumu attiecībā uz nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (16.1 pants);
  8. Nodokļu un nodevu administrācijas tiesības un pienākumus un atbildību (18., 18.1 , 19.pants, 28.panta pirmā un otrā daļa);
  9. Nodokļu un nodevu aprēķināšanas procedūru un iekasēšanu (23., 23.1 , 23. pants);
  10. Nodokļu samaksas termiņa pagarināšanas regulējumu (24. pants);
  11. Nodokļu deklarāciju precizēšanas kārtību (33.2  pants);
  12. Nodokļu parādu dzēšanas regulējumu (25., 25.1 , 25.2 pants);
  13. Nodokļu parādu piedziņas sistēmu (26. pants);
  14. Nepareizi piedzīto maksājumu, pārmaksāto nodokļu summu un valsts nodevu atmaksas procedūru (28., 28.2 pants);
  15. Nokavējuma naudas par nodokļu un nodevu maksājumu samaksas termiņa nokavējumu aprēķināšanu (29. pants);
  16. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumus (30. pants);
  17. Atbildību par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, kā arī par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem (32., 32.2 , 32.4 , 34. pants);
  18. Regulējumu nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas (34.1 , 34.2 pants);
  19. Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību (37. 37.1 , 40. pants);
  20. Regulējumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšanu (41. pants);
  21. Regulējumu attiecībā uz savstarpējās palīdzības īstenošanu nodokļu prasījumu piedziņā Eiropas savienībā" (X nodaļa)

Atbilstoši likumam ”Par nodokļiem un nodevām” Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido:

  1. valsts nodokļi ar kuriem apliekamos objektus un likmi nosaka Saeima;
  2. valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem ”Par nodokļiem un nodevām”, citiem likumiem un Ministru Kabineta noteikumiem;
  3. pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu ”Par nodokļiem un nodevām” un pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem;
  4. tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.

Atbilstoši likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 1.punktam nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.

Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

  1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
  2. Uzņēmuma ienākuma nodoklis;
  3. Nekustamā īpašuma nodoklis;
  4. Pievienotās vērtības nodoklis;
  5. Akcīzes nodoklis;
  6. Muitas nodoklis;
  7. Dabas resursu nodoklis;
  8. Izložu un azartspēļu nodoklis;
  9. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  10. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
  11. Elektroenerģijas nodoklis;
  12. Mikrouzņēmumu nodoklis;
  13. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis;
  14. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis .

Atbilstoši likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktam valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Šobrīd Latvijā ir noteikti 113 valsts nodevu veidi.

Valsts nodevu objekti un to reglamentējošie tiesību akti 2013

Jaunumi

Sākot ar 2012. gada 1. jūliju ir uzsākta Padziļinātās sadarbības programmas darbība atbilstoši likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 7.1 pantam un Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumiem Nr.459 ”Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību”. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. 2013. gada 11. janvārī stājās spēkā likums „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Ar minēto likumu tika ieviests:

  1. darījuma ekonomiskā satura pārākuma princips. Turpmāk darījumi tiks vērtēti kopumā, neskatoties uz to, ka katrs atsevišķs darījums neliecina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas. Izvērtējot darījumus, tiks ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, vai darījums ir ekonomiski pamatots, vai ar saprotamu ekonomisko pamatojumu tiek iesaistīts ārvalstu nodokļu maksātājs;
  2. regulējums, ar kuru personai, pamatojoties uz Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, tiks dzēsta atbilstoši nodokļu normatīvajiem aktiem aprēķinātā nokavējuma nauda par nodokļu samaksas termiņa nokavējumu, ja tā tieši saistīta ar likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nepamatotas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu un, ja tie bijuši vienīgie brīvie finanšu līdzekļi, lai zaudējuma rašanās brīdī veiktu saistību izpildi;
  3. iespēja nodokļu administrācijai, neveicot auditu, pēc muitas kontroles veikšanas vai lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas vai citas kompetentās iestādes lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas aprēķināt budžetā maksājamo nodokļu (maksājumu) summu un nokavējuma naudu. Lēmums, kurā tiks aprēķināta budžetā maksājamo nodokļu summa, ir uzskatāms par kontroles rezultātā pieņemto. Tādējādi nodokļu maksātājam tiks saglabātas visas tiesības, t.sk. tiesības lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu, tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt minētā lēmumā noteikto summu;
  4. Izveidota publiski pieejamu datu bāze, kurā tiek ievietota informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parādi kopsummā pārsniedz 100 latus. Minētā sistēma ļauj ērtā veidā sekot līdzi savu nodokļu nomaksas stāvoklim, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs priekšstatu par darījuma partnera ekonomisko situāciju. Tajā pat laikā, lai nodrošinātu fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi, paredzēts, ka, lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods (spēkā ar 2013. gada 1. aprīli);
  5. Izveidota publiski pieejamu datu bāze, kurā tiek ievietota informācija par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas, patentmaksas maksātājas vai kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir paziņojušas Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu. Nodokļu maksātājiem sistēma ļauj, nepieprasot iesniegt papildu informāciju, pārbaudīt, vai darījuma partneris – fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, t.sk. notāri un advokāti, ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Lai nodrošinātu fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi, paredzēts, ka, lai pārbaudītu informāciju par fiziskās personas reģistrāciju, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods (spēkā ar 2013. gada 1. aprīli);
  6. minimālais nodokļu parāda apmērs līdz kuram parāda piedziņa netiks uzsākta. Proti, izvērtējot nodokļu parādu piedziņas izmaksas, nodokļu administrācija nonākusi pie secinājuma, ka piedzītās summas, ja nodokļu summa nepārsniedz desmit latus, nesedz ar piedziņas darbībām saistītās izmaksas.

2013. gada 10. aprīlī stājās spēkā likums „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Likums tika izstrādāts, lai pārņemtu Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK un izpildītu Ministru kabineta 2012. gada 20. marta sēdes protokola Nr.16 31.§ 2.1.apakšpunktu.

Likums paredz:

  • noteikt nodokļu administrācijai pienākumu nodrošināt arī tādas informācijas, kas nav tās rīcībā, iegūšanu un sniegšanu citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja šī informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, kā arī paredz pienākumu nodokļu maksātājam iesniegt nodokļu administrācijai citas ES dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasīto informāciju. Tāpat ir noteikts, kādām ziņām jābūt iekļautām ES dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes vai to valstu kompetentās iestādes, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, paredzami svarīgas informācijas pieprasījumā, lai tas tiktu atzīts par pamatotu un tiktu sniegta pieprasītā informācija;
  • precizēt nodokļa definīciju, proti, nodoklis - ar nodokļu likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām;
  • precizēt valsts nodevas definīciju, proti, valsts nodeva – obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas, kam piemīt regulējošs raksturs, apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūciju veikto darbību izmaksu segšanu.

Ņemot vērā minētās definīcijas visām ministrijām ir dots uzdevums izvērtēt kompetencē esošās valsts nodevas, kancelejas nodevas un maksas pakalpojumus, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā „Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un valsts nodevu sistēmas pilnveidošanu” minētos kritērijus, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto valsts nodevas, kā arī Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto maksas pakalpojuma definīciju, kā arī atbilstoši veiktam izvērtējumam līdz 2013. gada 15. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos.

KALENDĀRS

Nov Oct Nov 2014 Nov Dec
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ