Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms šā gada aprīlī bijis par 2,4% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, samazinājumu rūpniecībā noteicis tikai kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 22,6%, savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājusies stabila izaugsme un nozares produkcijas apjomi aprīlī bijuši par 3,8% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums aprīlī bijis arī ieguves rūpniecībā – par 23,0%, salīdzinot ar 2018. gada aprīli.
Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos ārējos tirgos un pasaules tirdzniecības vājināšanos, saasinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām, apstrādes rūpniecība Latvijā, līdzīgi kā abās pārējās Baltijas valstīs, pēdējos mēnešos ir saglabājusi stabilu izaugsmi. Gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecība bija augusi par 5%, lielāko devumu izaugsmē nodrošinot koka un koka izstrādājumu ražošanai. Aprīlī, kokapstrādes nozarei piedzīvojot nelielu samazinājumu, apstrādes rūpniecības izaugsmi turpināja uzturēt mašīnbūves un metālapstrādes nozares, joprojām ļoti spēcīgais pieaugums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī atsācies pieaugums pārtikas produktu ražošanā.
Kokapstrādes nozare pēc pagājušajā gadā sasniegtā spēcīgā kāpuma, aprīlī, vājinoties pieprasījumam un cenām ārējos tirgos, piedzīvojusi pirmo samazinājumu kopš pērnā gada janvāra. Salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli koksnes un koksnes izstrādājumu ražošana ir samazinājusies par 0,6% un, ņemot vērā pērnajā gadā sasniegto augsto bāzi, ražošanas apjomu bremzēšanās varētu būt vērojama arī nākamajos mēnešos.
Savukārt spēcīgi izaugsmes tempi saglabājas elektrisko iekārtu ražošanā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli augusi par 28,8%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – pieaugums par 9,9% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,0%. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana aprīlī augusi par 26,9%, bet īpaši pozitīvi jāvērtē izaugsmes atjaunošanās otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā, kur pēc gadu ilguša krituma aprīlī atkal sasniegts vērā ņemams 2,5% pieaugums. Pārtikas nozarē aprīlī palielinājusies gan gaļas, gan piena, gan konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana, bet īpaši strauji – par 15,7% – augusi augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana.
Svārstīgajā un no laika apstākļiem atkarīgajā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē ražošanas apjomi aprīlī bijuši par 22,6% zemāki nekā pirms gada, ko galvenokārt noteica sausie laika apstākļi un elektroenerģijas ražošanas apjomu kritums hidroelektrostacijās. Savukārt turpmākajos mēnešos enerģētikas nozarē jau ir sagaidāma ražošanas apjomu stabilizēšanās.
Arī apstrādes rūpniecībā sagaidāmi mēreni izaugsmes tempi, kur pozitīvs signāls nozarei var būt straujāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, uz kā iespējamību norāda maijā fiksētais eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ESI indeksam paaugstinoties pirmo reizi kopš 2017. gada decembra. Pagaidām vēl pāragri spriest, vai tas liecina par noturīgu tendenču maiņu, tomēr arī vairāki citi indikatori norāda, ka zemākais punkts eirozonas izaugsmē varētu būt jau pārvarēts. Tajā skaitā eirozonas IKP pieaugums, pēc provizoriskiem datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bija paātrinājies līdz 0,4%, pret iepriekšējo ceturksni, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% pieaugumu iepriekšējos divos ceturkšņos.