Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2022.gadā un aktualitātēm

Finanšu ministrija veido valsts politiku un uzrauga valsts politikas īstenošanu sabiedriskā labuma jomā.

Publiskais pārskats par SLO darbību 2022.gadā un aktualitātēm ir sagatavots, lai sniegtu informāciju gan SLO, gan SLO pretendentiem, gan ziedotājiem (arī potenciālajiem), Sabiedriskā labuma komisijas (turpmāk – SLK) locekļiem, kā arī plašākai sabiedrībai par SLO darbības sasniegtajiem rezultātiem, kas ļautu vispusīgāk izprast sabiedriskā labuma būtību un darbības apjomu, kā arī rezultātu izmaiņas pēdējo gadu laikā.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums stājās spēkā 2004.gada 1.oktobrī, un tā mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu (turpmāk – organizācijas) sabiedriskā labuma darbību.

Likumdevējs ir noteicis, ka organizācijām, kas pretendē uz SLO statusu, ir jādarbojas SLO likumā noteiktajās sabiedriskā labuma darbības jomās. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz:

  • labdarību;
  • cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību;
  • pilsoniskas sabiedrības attīstību;
  • izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi;
  • sporta atbalstīšanu, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu;
  • vides aizsardzību;
  • palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās;
  • sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

SLO un to darbības analīze

SLO skaita izmaiņu dinamika parāda nemainīgu tendenci - no 2019.gada SLO skaits pakāpeniski samazinās. 2022.gada VID dati liecina, ka šī tendence joprojām turpinās (1.grafiks), attiecīgi SLO skaits  samazinājies no 2006 organizācijām 2021.gadā līdz 1652 organizācijām 2022.gadā (skaits samazinājies par 354 organizācijām).

1.grafiks. SLO skaita izmaiņu dinamika, 2010.-2022.gads. Avots: VID dati

Kā redzams 1.grafikā, pēdējo četru gadu laikā SLO skaits samazinājies būtiski - par 1133 organizācijām.

SLO struktūra

No 1652 SLO lielākais skaits organizāciju pēc juridiskās formas 2022.gadā bija 1374 biedrības (gadu iepriekš - 1682), tām seko 234 nodibinājumi (gadu iepriekš - 268) un 44 reliģiskās organizācijas (gadu iepriekš - 56) (skatīt 2.grafiku). Kopumā Latvijā 2022.gadā bija reģistrētas 26 639 biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas (skatīt 3.grafiku), no tām 23 794 biedrības, 1577 nodibinājumi un 1268 reliģiskās organizācijas. No kopējā organizāciju skaits SLO īpatsvars ir 6.2%. Kā redzams 2.grafikā, vislielākais SLO īpatsvars ir nodibinājumu segmentā, proti, gandrīz 15%, biedrību – gandrīz 6% un reliģisko organizāciju – 3%.

2.grafiks. SLO un kopējais organizāciju skaits 2022.gadā pēc juridiskās formas. Avots: VID dati

3.grafiks. Kopējais organizāciju skaits un SLO skaits 2022.gadā. Avots: VID dati

Vērtējot SLO struktūru pēc saimnieciskās darbības veiktajām aktivitātēm, var secināt, ka mazāk kā puse SLO veic saimniecisko darbību un apmēram tikai katrai astotajai SLO saimnieciskās darbības ieņēmumi ir virs 50% no visiem ieņēmumiem (skatīt 4.grafiku).

4.grafiks. SLO veiktā saimnieciskā darbība 2022.gadā. Avots: VID dati uz 09.01.2024.

5.grafiks. SLO struktūra pēc ziedotāju - komersantu nodokļu atvieglojumu izmantošanas 2022.gadā. Avots: VID dati.

SLO, kuru ziedotāji – juridiskās personas izmanto uzņēmuma ienākuma nodokļu atvieglojumus, ir tikai viena ceturtā daļa no visām SLO.

SLO statusa piešķiršanas un atņemšanas tendences

2022.gadā ir pieņemts 81 lēmums par SLO statusa piešķiršanu. Atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem (2020. un 2021.gadā), kad organizāciju skaits, kuras ieguva SLO statusu, bija samazinājies, attiecīgi tika piešķirti 72 un 75 SLO statusi, 2022.gadā to skaits ir palielinājies (skatīt 6.grafiku).

Līdz ar to var secināt, ka, lai arī kopējais SLO skaits pēdējos gados samazinās, organizāciju vajadzība un interese sniegt sabiedrisko labumu un attiecīgi iegūt SLO statusu nav samazinājusies un, kā pierāda 2022.gada dati, tieši otrādi – ir pieaudzis organizāciju skaits, kuru mērķis ir sniegt sabiedrisko labumu.

6.grafiks. SLO statusa piešķiršanas un atteikumu piešķirt dinamika pa gadiem, 2013. - 2022.gads. Avots: VID dati

2022.gadā ir atteikts piešķirt SLO statusu 22 organizācijām, savukārt 2021.gadā atteikumu saņēma 36 organizācijas, kas norāda uz to, ka organizācijas ir kļuvušas informētākas par sabiedriskā labuma jomu un ir izvērtējušas organizācijas atbilstību SLO statusam pirms iesniegt iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu.

SLO ieņēmumi

2022.gadā  SLO ieņēmumi pieauga par 22.4% jeb 68,3 milj. euro līdz 304,3 milj. euro, tādējādi tika uzstādīts SLO ienākumu rekords (skatīt 7.grafiku). Līdz šim SLO ienākumu līmenis svārstījās tikai nedaudz un 2020.gada kritumu varēja izskaidrot ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām.

7.grafiks. SLO kopējie ieņēmumi pa gadiem (euro), 2019.-2022.gads. Avots: VID dati

Būtiski pieauguši ienākumi “Saņemto ziedojumu un dāvinājumu” kategorijā. Ja iepriekšējos gados ziedojumu summas bija salīdzinoši nemainīgas, tad 2022.gadā ir straujš kāpums - par vairāk nekā 30 milj. euro jeb 42%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 77,5 milj. euro robežu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nozīmīgi pieauguši  arī ienākumi no saimnieciskās darbības - par 6 milj. un tie sasniedz 47,2 milj. euro, kā arī ienākumi no ārvalstu fondiem – pieaugums par 6 milj. euro un sasniegta 26,9 milj. euro robeža. Ja ziedojumu apjoma pieaugums ir saistīts ar Latvijas aktīvo ziedošanu Ukrainas atbalstam, tad ienākumu pieaugums no ārvalstu fondiem varētu liecināt gan par ES atbalsta pieaugumu, gan to, ka organizācijas ir kļuvušas aktīvākas šo līdzekļu piesaistē.

SLO aktualitātes

Latvijā ir valstiski svarīgi sakārtot SLO jomu. Būtiski ar efektīviem instrumentiem atbalstīt pilsoniskās aktivitātes un vēlmi veikt ziedojumus, piedalīties brīvprātīgajā darbā, īstenojot svarīgus sabiedrībai nozīmīgus sabiedriskā labuma darbus. Rezultātā Finanšu ministrijas vadībā tika izstrādāts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (turpmāk – Ziņojums), kas apstiprināts Ministru kabineta 2022.gada 29.novembra sēdē (protokols Nr. 61, 30. §).

Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 29.novembra sēdes protokollēmumā uzdotajiem uzdevumiem, norit darbs pie likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (tiesību akta lietas ID TAP-23-TA-3173) izstrādes, ievērojot Ziņojumā paredzētās izmaiņas sabiedriskā labuma sistēmā. Tajā skaitā grozījumi tiks veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Minētais likumprojekts paredz:

  • divpakāpju SLO sistēmas ieviešanu;
  • skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību, atsevišķos gadījumos arī 100% saimniecisko darbību;
  • sabiedriskā labuma sistēmas sakārtošanu, kas nodrošinās, ka sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira iniciatīvas no tika organizētas vairākas Domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Domnīcās tika meklēti risinājumi sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošās tiesību sistēmas efektivitātei.

Diskusiju rezultātā Domnīcas dalībnieki izstrādāja priekšlikumus Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijai, kas var būt par pamatu turpmākajām konstruktīvām diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm valsts institūcijās, nevalstiskajā sektorā un jebkuru interesentu.

Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijas rezultāts tika apspriests arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes rīkotajā 2019.gada 22.novembra konferencē “Uzticēšanās solis”, kurā nevalstisko organizāciju un Finanšu ministrijas pārstāvji prezentēja Domnīcas secinājumus.

Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijai ir atvērta dokumenta statuss, kas paredz turpināt aktīvu diskusiju par šo aktuālo jautājumu jebkuros citos informācijas un diskusiju apmaiņas formātos.