Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2020. gadā un aktualitātēm

Finanšu ministrija (turpmāk tekstā - FM) veido valsts politiku sabiedriskā labuma jomā. Atbilstoši FM nolikumam, “Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2020.gadā un aktualitātēm” tiek sagatavots, lai informētu sabiedrību par sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk tekstā - SLO) darbības mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums (turpmāk tekstā – Likums) stājās spēkā 2004.gada 1.oktobrī un tā mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbību.

Nevalstiskai organizācijai (turpmāk tekstā - NVO), kas pretendē uz SLO statusu, ir jādarbojas noteiktajās sabiedriskā labuma jomās. Sabiedriskā labuma mērķim jāizriet no organizācijas statūtiem un tieši jāatspoguļojas organizācijas darbības mērķos un metodēs. Ipaši izceļ sabiedriskā labuma darbības jomas, kas ir:

  • labdarība;
  • cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība;
  • pilsoniskas sabiedrības attīstība;
  • izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšana un slimību profilakse;
  • sporta atbalstīšana;
  • vides aizsardzība;
  • palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās;
  • sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.

SLO praktiskā līmenī vislabāk pārzina sabiedrības jeb labuma guvēju vajadzības un spēj savlaicīgi reaģēt uz pārmaiņām, vienlaikus sniedzot atbalstu un kopīgi ar valsts sektoru sniedzot sabiedrisko labumu. SLO var raksturot kā valsts sektora partneri.

Pēdējos desmit gados ir vērojama sabiedriskā labuma sistēmas dinamiska attīstība (gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi) – kopš 2010.gada līdz pat 2019.gadam SLO skaits gandrīz trīskāršojies, taču sākot ar 2019.gadu SLO skaits pakāpeniski samazinās, kas ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā – VID) mērķtiecīgu darbu, skaidrojot SLO būtību un organizāciju darbības atbilstību SLO būtībai, kā rezultātā daļa organizāciju, izvērtējot savas darbības atbilstību SLO sektoram, ir atteikušās no SLO statusa. Savukārt 2020.gadā nozīmīgu ietekmi uz SLO sektoru atstāja Covid-19 radītā krīze.

SLO skaita dinamika

Pēc VID datiem, 2021.gada 1.janvārī SLO statuss bija 2321 organizācijai, no tām 1951 ir biedrības, 302 – nodibinājumi un 68 – reliģiskās organizācijas.

Reģistrēto SLO sadalījums

Vērtējot SLO ieņēmumu dinamiku pa gadiem, redzams, ka kopējo SLO ieņēmumu apjoms katru gadu ir mainīgs, par ko liecina VID apkopotā statistika.

SLO ieņēmumi

Izvērtējot SLO pēdējo četru gadu ieņēmumu dinamiku (2017., 2018., 2019. un 2020.gads), secināms, ka lielākā ieņēmumu daļa SLO darbībā ir no saņemtajām dotācijām, tad seko citi ieņēmumi, ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no SLO saimnieciskās darbības. Savukārt, mazāku ieņēmumu daļu veido SLO ieņēmumi no saņemtajiem mantojumiem un ieņēmumi no reliģiskās darbības.

SLO ieņēmumi 2020. gadā

Salīdzinot SLO 2020.gada ieņēmumus ar iepriekšējo - 2019.gadu, secināms, ka būtiskākās izmaiņas fiksētas ieņēmumos no saņemtajām dotācijām. SLO 2020.gadā saņemto dotāciju apjoms bija 66,5 milj. euro, savukārt, 2019.gadā SLO saņemto dotāciju apjoms bija 60,6 milj. euro, kas liecina par 2020.gadā saņemto dotāciju pieaugumu par 5,9 milj. euro jeb 9,7%, no kā var secināt, ka valsts un pašvaldību atbalsts un sadarbība ar SLO 2020.gadā ir palielinājusies, ko daļēji ir veicinājusi Covid-19 ekonomiskā krīze – valsts atbalstīja SLO Covid-19 radīto seku pārvarēšanā.

Ieņēmumi no biedru naudām, iestāšanās naudām un citām gadskārtējām iemaksām 2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir būtiski samazinājušies: ja 2019.gadā biedru naudu, iestāšanās nauda un citu gadskārtējo iemaksu ieņēmumu apjoms bija 17,1 milj. euro, tad 2020.gadā tas ir 11,6 milj. euro, kas ir par 5,5 milj. euro jeb 32,2% mazāk salīdzinājumā ar 2019.gada ieņēmumiem no biedru naudām, iestāšanās naudām un citām gadskārtējām iemaksām. Taču, ieņēmumu apjoms no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu ir mainījies tikai nedaudz - 2019.gadā 42,2 milj. euro, 2020.gadā 41,1 milj. euro – samazinājums 2020. gadā par 1.1 milj. euro, ko ietekmējusi Covid-19 radītā ekonomiskā krīze – vairākums ziedotāju (gan juridiskās personas, gan fiziskās personas) atturējās no ziedojumu veikšanas 2020.gadā, izvēloties brīvos līdzekļus izmantot pašu Covid-19 radīto seku mazināšanai.

Latvijā ziedotāju motivēšanai tiek izmantota pieeja, kurā ziedojumu piesaiste SLO statusu ieguvušajām organizācijām tiek veicināta ar tiesībām ziedotās summas iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā - IIN) aprēķinā attaisnotajos izdevumos un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā – UIN) aprēķinā, samazinot apliekamo bāzi (2 metodes) vai samazinot par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto UIN, tādējādi samazinot valsts budžetā maksājamo nodokļu summu.

SLO ziedojumi

VID apkopotie dati liecina, ka SLO juridisko personu ziedojumu apjoms ir 20,8 milj. euro, kas ir 64% no visa kopējā SLO saņemto ziedojumu apjoma, taču fizisko personu SLO ziedojumu apmērs ir 10,3 milj. euro jeb 25%, no kā var secināt, ka joprojām juridisko personu ziedojumu apjoms ir būtiski lielāks par fizisko personu ziedojumu apjomu. Tas daļēji ir izskaidrojams ar esošo nodokļu atvieglojumu režīmu, kas ir īpaši labvēlīgs juridiskajām personām, no kā secināms, ka filantropijas tradīciju attīstīšana attiecībā uz fiziskajām personām ir viens no SLO saņemto ziedojumu apmēra palielināšanas iespējamajiem veidiem.

Kā jebkurai juridiskai personai, lai tā varētu darboties un veikt noteiktas funkcijas, ir nepieciešami cilvēkresursi – tiek algoti darbinieki. Tas attiecas arī uz SLO, kas veic aktīvu un regulāru darbību. Ņemot vērā arī to, ka papildu darbības veidā SLO var veikt saimniecisko darbību, tai var rasties nepieciešamība algot papildu darbiniekus. Par algotiem darbiniekiem SLO rodas pienākums aprēķināt un nomaksāt IIN, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk tekstā - VSAOI).

Pēc VID datiem, SLO 2020.gadā vidējais darba ņēmēju skaits mēnesī bija 7 552 darbinieki, kuri tika nodarbināti 748 SLO. Savukārt, SLO, kas veic saimniecisko darbību, pirms uzsāk veikt ar pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā -PVN) apliekamus darījumus vai saņemt ar PVN apliekamus pakalpojumus iekšzemē, par kuriem tām jāmaksā PVN, kā šo pakalpojumu saņēmējam, SLO jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un turpmāk par attiecīgo periodu tiek veikta PVN nomaksa. SLO darbības rezultātā var rasties pienākums aprēķināt un maksāt arī citus nodokļus un maksājumus (UIN, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, dabas resursu nodoklis u.c.).

SLO 2020.gadā veiktie nodokļu un citi maksājumi valsts kasē

Maksājuma veidi

No VID sniegtās informācijas var secināt, ka lielākais nodokļu apjoms, ko SLO 2020.gadā ir iemaksājušas valsts budžetā, ir VSAOI (18 602,64 tūkst. euro) un IIN (10 229,65 tūkst. euro), taču mazāka apmēra maksājumi ir veikti par pārējiem nodokļiem un maksājumiem (97,45 tūkst. euro).

 

Ar pilnu Publiskā pārskata par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2020. gadā un aktualitātēm tekstu varat iepazīties šeit.

Nevalstisko organizāciju, tai skaitā sabiedriskā labuma organizāciju darbība skaitļos 2016.un 2017.gadā

Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas veido valsts sabiedriskā labuma organizāciju jomas politiku.

Valsts sabiedriskā labuma organizāciju jomas politikas mērķis – veicināt sabiedriskā labuma organizāciju darbību, veidojot:

  • uz sabiedrības attīstību veicinošu sabiedriskā labuma organizāciju jomas politiku;
  • valsts sabiedriskā labuma organizāciju atbalstošu politiku.

Sabiedriskā labuma organizāciju darbības pamatprincipus nosaka Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas definē sabiedriskā labuma darbību, uzskaita sabiedriskā labuma organizāciju darbības veidus, nosaka sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumus utt.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķir un sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests.

Normatīvā regulējuma izstrādātāji – Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politikas departaments.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira iniciatīvas no tika organizētas vairākas Domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Domnīcās tika meklēti risinājumi sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošās tiesību sistēmas efektivitātei.

Diskusiju rezultātā Domnīcas dalībnieki izstrādāja priekšlikumus Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijai, kas var būt par pamatu turpmākajām konstruktīvām diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm valsts institūcijās, nevalstiskajā sektorā un jebkuru interesentu.

Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijas rezultāts tika apspriests arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes rīkotajā 2019.gada 22.novembra konferencē “Uzticēšanās solis”, kurā nevalstisko organizāciju un Finanšu ministrijas pārstāvji prezentēja Domnīcas secinājumus.

Sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijai ir atvērta dokumenta statuss, kas paredz turpināt aktīvu diskusiju par šo aktuālo jautājumu jebkuros citos informācijas un diskusiju apmaiņas formātos.