Publicēts: 26.08.2020.
Atjaunināts: 21.02.2026.

Sabiedriskā labuma politikas izstrāde un īstenošana

Finanšu ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras kompetencē ir sabiedriskā labuma politikas izstrāde, attīstība un īstenošanas uzraudzība. Finanšu ministrija nodrošina sadarbību ar citām valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), tai skaitā sabiedriskā labuma organizācijām (turpmāk – SLO), lai radītu vienotu izpratni par sabiedriskā labuma jomas darbību un veiksmīgi to īstenotu un attīstītu.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izpildinstitūcija, kas īsteno valsts politiku sabiedriskā labuma jomā. VID ir atbildīgs par SLO statusa piešķiršanas, atņemšanas un uzraudzības procesu. Tā galvenie pienākumi ietver organizāciju darbības atbilstības izvērtēšanu normatīvo aktu prasībām, kā arī kontroli pār to, vai organizācijas faktiski ievēro sabiedriskā labuma principus un sasniedz deklarētos mērķus, atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma (turpmāk – SLO likums) normām.

Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk – SLK) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras uzdevums ir izvērtēt organizāciju pieteikumus SLO statusa iegūšanai, sniegt atzinumus par SLO darbību un gadījumos, kad SLO neatbilst tās statusam, sniegt atzinumu par statusa atņemšanu. SLK darbība balstās uz objektivitātes un taisnīguma principiem, nodrošinot, ka SLO statusa piešķiršana un SLO darbības izvērtēšana ir pamatota un balstīta uz organizāciju reālo ieguldījumu sabiedrības labā.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums

SLO likums, kas stājās spēkā 2004. gada 1. oktobrī, ir izstrādāts ar mērķi veicināt biedrību, nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību. Likumdevējs ir noteicis, ka NVO, kuras pretendē uz SLO statusu, jādarbojas sabiedriskā labuma darbības jomās, kas definētas SLO likumā.

Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, īpaši, ja tā vērsta uz:

  • labdarību;
  • cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību;
  • pilsoniskas sabiedrības attīstību;
  • izglītības, zinātnes un kultūras veicināšanu;
  • veselības veicināšanu un slimību profilaksi;
  • sporta atbalstīšanu, tostarp augstu sasniegumu sporta veicināšanu;
  • vides aizsardzību;
  • palīdzības sniegšanu katastrofu un ārkārtas situāciju gadījumos;
  • sabiedrības, īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu.

Finanšu ministrija katru gadu izstrādā publisko pārskatu par SLO darbību un aktualitātēm, kura mērķis ir sniegt visaptverošu un analītisku ieskatu SLO darbības rezultātos, vērtējot rādītājus tendencē un dinamikā pēdējo gadu laikā, veicot datu analīzi un izdarot secinājumus. Mērķauditorija ir SLO un statusa pretendenti, esošie un potenciālie ziedotāji, Sabiedriskā labuma komisijas locekļi, politikas veidotāji, kā arī plašāka sabiedrība, kas interesējas par sabiedriskā labuma jomas attīstību un tās ietekmi uz sabiedrību.

    Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un aktualitātēm 2024. gadā

    Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) darbību un aktualitātēm 2023. gadā sagatavots, lai sniegtu izsmeļošu informāciju ieinteresētajām pusēm. Tas ir paredzēts gan SLO un statusa pretendentiem, gan esošajiem un potenciālajiem ziedotājiem, Sabiedriskā labuma komisijas locekļiem, kā arī plašākai sabiedrībai. Pārskata mērķis ir sniegt visaptverošu ieskatu SLO darbības rezultātos, tādējādi veicinot izpratni par sabiedriskā labuma būtību, tā darbības apmēriem un rezultātu dinamiku pēdējo gadu laikā.

    Vispārējās tendences

    SLO DARBĪBU PĒDĒJOS GADOS BŪTISKI IETEKMĒJA GAN COVID-19 PANDĒMIJA, GAN KARADARBĪBA UKRAINĀ. VEIKTAS ARĪ BŪTISKAS IZMAIŅAS SLO GRĀMATVEDĪBAS KĀRTOŠANAS NORMATĪVAJOS AKTOS.

    • COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā tika novērots SLO skaita samazinājums, kas bija saistīts ar organizāciju darbības ierobežojumiem un finansiālajām grūtībām. Vienlaikus daudzas labdarības organizācijas saskārās ar ziedojumu apjoma samazinājumu. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, lielākā daļa SLO pielāgojās jaunajiem apstākļiem, meklējot alternatīvus finansējuma avotus un pielāgojot savas darbības formas, lai turpinātu sniegt atbalstu sabiedrībai.
    • Sākot ar 2022. gadu, karadarbība Ukrainā veicināja ievērojamu ieņēmumu pieaugumu SLO kategorijā "Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi". Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā ziedojumu apjoms palielinājās par vairāk nekā 30 milj. euro jeb 42%, sasniedzot 77,5 milj. euro. Šis pieaugums galvenokārt skaidrojams ar sabiedrības aktīvo iesaisti un sniegto atbalstu Ukrainas sabiedrībai.
    • Ar 2022.gada 14. jūlija stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu", kas paredz, ka SLO ir jānodala saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi no citiem ieņēmumiem un izdevumiem. Tas nozīmē, ka grāmatvedībā ir jāveic atsevišķa uzskaite saimnieciskajai darbībai, lai nodrošinātu pārskatāmību un atbilstību normatīvajiem aktiem.

    2023. gada kopsavilkums

    NERAUGOTIES UZ TO, KA SLO SKAITS PĒDĒJOS GADOS IR SAMAZINĀJIES, NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU INTERESE SNIEGT SABIEDRISKO LABUMU UN IEGŪT SLO STATUSU PĒDĒJĀ LAIKĀ ATKAL PIEAUG

    • 2023. gada dati liecina par pieaugošu organizāciju skaitu, kas pretendē uz SLO statusu un kuru mērķis ir sniegt sabiedrisko labumu. 2023.gadā SLO statuss tika piešķirts 101 organizācijai, kas ir par 20 vairāk nekā iepriekšējā gadā.
    • 2023.gadā organizāciju skaits, kurām tika atņemts SLO statuss (arī uz pašu iesnieguma pamatu), ir būtiski samazinājies - vairāk nekā trīs reizes jeb par 297 organizācijām, un kopumā statuss tika atņemts 135 organizācijām, galvenokārt uz pašu iesnieguma pamata.
    • Neskatoties uz to, ka 2023. gadā SLO kopējais saņemto ziedojumu un dāvinājumu apjoms samazinājās par 14,7%, sasniedzot 66,3 miljonus euro, šis apjoms joprojām ir ievērojams. 2023. gada ziedojumu līmenis par 47,1%  pārsniedz 2021. gada līmeni (kad vēl nebija sākusies Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā ārkārtējā situācija un plaša mēroga ziedošanas kampaņas).
    • Vērtējot SLO pēc saimnieciskās darbības veiktajām aktivitātēm, var secināt, ka mazāk nekā puse jeb 41% SLO veic saimniecisko darbību, un tikai 9% SLO saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50% no visiem ieņēmumiem.
    • Salīdzinot SLO un NVO īpatsvaru saimnieciskās darbības veikšanā, var secināt, ka organizācijas ar SLO statusu ir ievērojami aktīvākas – 38% no SLO nodarbojas ar saimniecisko darbību, kamēr šis rādītājs NVO vidū ir tikai 18%. SLO bieži ir nepieciešami papildu finanšu resursi, lai atbalstītu savas sabiedriskā labuma aktivitātes.
    • No kopējā SLO skaita algotus darbiniekus nodarbina mazāk nekā puse jeb 39,9% SLO.
    Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2023. gadā un aktualitātēm