Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2021.gadā un aktualitātēm
Finanšu ministrija (turpmāk – FM) veido valsts politiku un uzrauga valsts politikas īstenošanu sabiedriskā labuma jomā.
Publiskais pārskats par sabiedriskā labuma organizāciju darbību 2021.gadā un aktualitātēm ir sagatavots SLO sistēmas uzraudzības ietvaros, kā arī, lai informētu par SLO darbības sasniegtajiem rezultātiem 2021.gadā.
Sabiedriskā labuma organizāciju likums (turpmāk – Likums) stājās spēkā 2004.gada 1.oktobrī un tā mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību.
Likumdevējs ir noteicis, ka nevalstiskai organizācijai (biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai un to iestādei) (turpmāk – NVO), kas pretendē uz sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusu, ir jādarbojas noteiktajās sabiedriskā labuma jomās. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz:
- labdarību;
- cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību;
- pilsoniskas sabiedrības attīstību;
- izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi;
- sporta atbalstīšanu, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu,
- vides aizsardzību;
- palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās;
- sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.
SLO skaita dinamika
- SLO skaits no 2010.gada līdz pat 2019.gadam pieauga, taču sākot ar 2020.gadu - samazinās
- SLO skaits visbūtiskāk ir samazinājies 2021.gadā - par 315 organizācijām. Daļa organizāciju, izvērtējot savas darbības atbilstību SLO statusam, ir atteikušās no SLO statusa.
SLO skaita izmaiņu dinamika 2010-2021.gadam. Avots: VID dati
2022.gada 1.janvārī SLO statuss bija 2006 organizācijām, no tām 1682 ir biedrības, 268 – nodibinājumi un 56 – reliģiskās organizācijas.
Reģistrēto SLO sadalījums pēc juridiskās formas 2021.gadā. (skaits,%) Avots: VID dati
Pēdējo trīs gadu laikā ir vērojama tendence – organizācijas izvērtē savu darbības atbilstību SLO statusam, kā rezultātā 2019.gadā uz organizāciju iesnieguma pamata SLO statuss tika atņemts 229 SLO, 2020.gadā – 182 SLO, bet 2021.gadā – 238 SLO. 2021.gadā 61% SLO statusa atņemšanas iemesls – uz SLO iesnieguma pamata.
Ieņēmumi
2021.gadā SLO kopējie ieņēmumi pieauga par 8,24 miljoniem līdz 235,99 miljoniem, nedaudz pārsniedzot 2019.gada rādītāju, kad tie bija 234,2 milj. euro.
SLO ieņēmumi 2019.-2021.gads (milj. euro). Avots: VID dati
Ziedojumi
- SLO Latvijas juridisko personu ziedojumu apjoms naudas summās 2021.gadā ir 21,5 milj. euro;
- Latvijas fizisko personu SLO ziedojumu apmērs naudas summās ir 11,1 milj. euro;
- Joprojām juridisko personu ziedojumu apjoms naudas summās ir būtiski, gandrīz uz pusi, lielāks par fizisko personu ziedojumu apjomu naudas summās.
SLO saņemtie ziedojumi 2021.gadā pēc ziedotāju kategorijas (euro). Avots: VID dati
Ārvalstu juridiskās personas ir ziedojušas naudas summas 3,8 milj. euro apmērā, savukārt nerezidenti – fiziskās personas - 0,9 milj. euro. Ziedot mantu ir izvēlējušās gan Latvijas, gan ārvalstu juridiskās personas, attiecīgi – 1,4 milj. euro vērtībā un 1,2 miljonu euro vērtībā. Būtisks ir anonīmo ziedotāju pienesums – ziedotas naudas summas 4,6 milj. euro apmērā, savukārt anonīmi ziedota manta 301 413 euro vērtībā.
SLO veiktie maksājumi
SLO veiktie maksājumi Valsts kasē 2019. – 2021.gadā (euro). Avots: VID dati
Lielākais nodokļu apjoms, ko SLO 2021.gadā ir iemaksājušas valsts budžetā, ir Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (attēlā - VSAOI) - 18,9 milj. euro un iedzīvotāju ienākumu nodoklis (attēlā - IIN) - 9,9 milj. euro, taču mazāka apmēra maksājumi ir veikti par iekšzemē iekasēto pievienotās vērtības nodokli (attēlā – PVN) – 0,9 milj. euro. Būtiskas izmaiņas pēdējo trīs gadu periodā SLO nodokļu maksājumu jomā nav bijušas.
SLO aktualitātes
Spēkā esošie normatīvie akti, tajā skaitā arī Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas regulē SLO darbības, ir novecojuši. Tie kavē sabiedriskā labuma attīstību. Tāpēc Finanšu ministrijas vadībā tika izstrādāts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (turpmāk – ziņojums), kas apstiprināts Ministru kabineta 2022.gada 29.novembra sēdē (protokols Nr. 61, 30. §). Labklājības valstīm ir raksturīga spēcīga sabiedriskā labuma sistēma. Arī Latvijā ir valstiski svarīgi sakārtot SLO jomu. Svarīgi nelikt šķēršļus pilsoniskai aktivitātei un vēlmei veikt ziedojumus, piedalīties brīvprātīgajā darbā, īstenojot svarīgus sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un darbus.
2022. un 2023.gadā atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokollēmumā Nr.61 30. § uzdotajiem uzdevumiem, norit darbs pie likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādes, ievērojot ziņojumā paredzētās izmaiņas sabiedriskā labuma sistēmā. Tajā skaitā grozījumi tiks veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Likumprojekts paredz:
- divpakāpju SLO sistēmas ieviešanu, kur organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un attiecīgi atbilstošu priekšrocību un uzraudzības pakāpi;
- skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību, atsevišķos gadījumos arī 100% saimniecisko darbību. NVO ar SLO statusu būs tiesīgas saimnieciskajā darbībā iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma;
- sabiedriskā labuma sistēmas sakārtošanu, kas nodrošinās, ka sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.