Lai veidotu Latvijas iedzīvotājiem un dažādām sociālajām grupām labvēlīgus lēmumus Eiropas Savienības (ES) līmenī par Finanšu ministrijas kompetencē esošiem ES tiesību aktiem, iedzīvotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir iespēja sniegt par tiem komentārus un priekšlikumus, tādējādi piedaloties ES politikas plānošanas procesā.

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā

Lai veidotu Latvijas iedzīvotājiem un dažādām sociālām grupām labvēlīgus lēmumus Eiropas Savienības (ES) līmenī par Finanšu ministrijas kompetencē esošiem ES tiesību aktiem, ministrija aicina iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas sniegt par tiem komentārus un priekšlikumus, tādējādi piedaloties ES politikas plānošanas procesā.

Lai atvieglotu nevalstiskā sektora darbu, Finanšu ministrijas mājas lapā ir norādīta saite uz attiecīgo ES tiesību aktu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš norāda laiku, līdz kuram nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem sociālajiem partneriem ir iespēja iesniegt komentārus un priekšlikumus. Tos elektroniski nosūtīt Finanšu ministrijai iespējams, izmantojot izvēlni "komentēt" vai arī sūtot vēstuli uz e-pasta adresi eslietas@fm.gov.lv

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīga politikas dokumenta izstrādes sastāvdaļa, kas nodrošina ES tiesību aktu vienkāršību, savstarpēju saskaņotību un caurskatāmību.

Eiropas Savienības institūcijas

Eiropas Savienības (ES) institūcijas: Eiropas KomisijaEiropas Savienības Ministru Padome un Eiropas Parlaments ir galvenie lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienībā. ES valstu iedzīvotājiem ir plašas iespējas ietekmēt likumdevējus. Ietekmes veidi un ceļi ir atšķirīgi dažādām ES iestādēm atkarībā no to darbības īpatnībām - kā intereses tās pārstāv un kādi ir to galvenie uzdevumi ES.

Eiropas Savienības padomdevējinstitūcijas

Eiropas Savienības padomdevējinstitūcijas ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.

Latviešu valoda ES institūcijās

Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, latviešu valoda ir kļuvusi par vienu no oficiālajām ES valodām. Eiropas Parlamenta sesijās un ES Padomes ministru sanāksmēs dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uzstāties vienā no ES oficiālajām valodām. Uzstāšanos oficiālajās ES valodās tulko ES institūcijās nodarbinātie tulki. 

No 2004.gada 1.maija ikviens Latvijas iedzīvotājs sarakstē ar ES institūcijām var izmantot latviešu valodu, kā arī iepazīties ar ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem un citiem oficiālajiem dokumentiem latviešu valodā.

Aktuālie Eiropas Komisijas priekšlikumi

ES POLITIKAS DOKUMENTI UN TIESĪBU AKTU PROJEKTI
Sabiedrības līdzdalību ES politikas veidošanas procesā regulē MK 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos" un MK 2009.gada 3.februāra instrukcija Nr.4 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība", paredzot informācijas sniegšanu nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem, ievietojot informāciju par ES institūciju plānotajām iniciatīvām ministrijas mājaslapā.

Sabiedriskā apspriešana

Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (turpmāk – likumprojekts), kuru 2021.gada 19.augustā plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojektā līdzīgi kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots noteikt ES fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijas Republikā:

  • Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus;
  • uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu;
  • deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi;
  • ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību;
  • informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem.

Likumprojektā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzes bāzes un kopumā vērsti uz to, lai ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu vēl ērtāka un atbalstošāka ES fondu finansējuma saņēmējiem, kā piemēram:

  • dokumentiem, kas iesniegti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā ir juridiskais spēks;
  • ieviests “konsultē vispirms” princips ierobežotas projekta iesniegumu atlases ietvaros;
  • pantā par deleģējumu Ministru kabinetam ieviests nosacījums, kas paredz projektu vērtēšanas kritēriju izstrādes sadalījumu starp vadošo iestādi un atbildīgo iestādi;
  • pie projektu apstiprināšanas parādījies papildus jauns noraidīšanas iemesls - projekta iesniedzējs ir  radījis mākslīgus apstākļus vai sniedzis faktiskajiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju;
  • noteikts, ka vadošā iestāde veiks komunikācijas atbildīgā koordinatora funkcijas;
  • noteikts termiņš kāda projekta iesniedzējs var iesniegt iebildumus par sadarbības iestādes vai vadošās iestādes pieņemtajiem lēmumiem;
  • likumprojekts papildināts ar pienākumu atbildīgai iestādei izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas projektos līdz 200 000 EUR;
  • likumprojekts papildināts ar Phare likuma atzīšanu par spēku zaudējušu;
  • citi precizējumi un uzlabojumi.
Nosaukums Priekšlikumu iesniegšanas termiņš

Likumprojekts “Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda vadības likums” un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Līdz 06.09.2021.

Priekšlikumus par likumprojektu var nosūtīt elektroniski uz šādu e-pasta adresi: evita.vamza@fm.gov.lv līdz 2021.gada  6.septembrim.

 

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu " Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – noteikumu projekts), kuru virza izskatīšanai un saskaņošanai kā steidzamu Ministru kabineta lietu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai Latvijas Republika kā Eiropas Savienības dalībvalsts nodrošinātu pienākumu, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms plāns (turpmāk  - ANM plāns) tiek īstenots saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas nacionālajiem tiesību aktiem. Minētajā nolūkā ANM plāna īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbību, lai Eiropas Savienības piešķirtais finansējums netiktu nepamatoti izmaksāts, tas ir, pretēji normatīvo aktu prasībām, vai neievērojot ANM plānā noteiktos mērķus un atskaites punktus. Lai šo uzraudzību veiktu pietiekami efektīvi un pārskatāmi, jāapkopo standartizētu kategoriju dati un informācija, kas ļautu novērst un konstatēt nopietnus pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un dubulto finansējumu saistībā ar ANM plānā atbalstītajiem pasākumiem. Lai sasniegtu attiecīgo mērķi, noteikumu projektā noteikta ANM plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība, atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās noteikto īstenošanas un uzraudzības uzdevumu, informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību, ANM plāna īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās u.c. nosacījumi.

Nosaukums Priekšlikumu iesniegšanas termiņš

Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Līdz 27.08.2021.

Priekšlikumus par noteikumu projektu var nosūtīt elektroniski uz šādu e-pasta adresi: inita.petrova@fm.gov.lv līdz 2021.gada  27.augustam.