Ekspertu viedokļi

Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir pieaudzis mēreni galvenokārt divu iemeslu dēļ – valdības atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas un secīgās energo krīzes laikā un strauji palielinātajiem aizsardzības izdevumiem.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Latvija pastāvīgi ir virzījusies uz efektīvāku un mūsdienīgāku valsts politikas pārvaldību, aktualizējot mūsdienu publiskās pārvaldes teorijas vienu no būtiskākajiem aspektiem – valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu.

2025. gada deficīts ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3,0% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm.

Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu.

Digitalizācija ir viena no Latvijas prioritātēm ES Atveseļošanas fonda investīcijās, un tai ir un būs ļoti būtiska loma ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna realizācijā.

Attīstoties uzņēmuma darbībai, digitālā transformācija var ievērojami uzlabot tā efektivitāti – automatizējot procesus un veicinot produktivitāti, tā ļaujot ietaupīt finanšu resursus.

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ēnu ekonomika ir saistīta ar daudziem riskiem, kas kavē valsts ekonomikas izaugsmi, veicina nevienlīdzīgu konkurenci, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus.

Viena no lielākajām Finanšu ministrijas ambīcijām ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība – nodokļu maksātāji, sadarbojas kā partneri, kopīgi padarot mūsu valsts pārvaldi efektīvāku.

Lai arī Latvijas valsts parāds pēc Eurostat datiem 2022. gadā joprojām bija vairāk nekā 2 reizes mazāks kā vidēji ES – 40,8% no IKP, rodas jautājums, vai esošais parāda līmenis ir optimāls?

Šā gada 15. oktobrī eirozonas dalībvalstis iesniedza Eiropas Komisijā 2022. gada budžeta plāna projektus. Šie plāni ietver galvenos fiskālos rādītājus 2022. gada budžetiem, kā arī jaunākās prognozes par 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficītu un v

Valsts interesēs ir ierobežot vīrusa izplatību un lai tautsaimniecība darbotos bez ierobežojumiem. Lēmumus par atbalsta pasākumiem pieņēmām valsts interesēs, lai sasniegtu divus mērķus. Pirmkārt, svarīgi ir atbalstīt uzņēmējus un saglabāt darba vietas sai

Valdībā nupat ir noslēgušās diskusijas par nākamā gada budžetu un tuvāko trīs gadu budžeta ietvaru. Karstas diskusijas bija par to, cik daudz valsts vajadzības varam finansēt uz parāda. Pēdējā laikā arvien biežāk izskan aicinājumi nebūt bikliem...

Valsts budžeta pārskatīšana ir daļa no budžeta procesa, kurā tiek analizēts budžeta izlietojums. Izdevumu pārskatīšanas mērķis ir, nepalielinot esošo budžetu, rast iekšējos resursus jaunu prioritāšu īstenošanai.

Vairāk nekā mēnesi atpakaļ Saeima pieņēma ģimenes valsts pabalstu reformu, kas no nākamā gada paredz citādāku šī pabalsta izmaksas kārtību. Turpmāk uzsvars būs vērstsuz ģimenē konkrētajā brīdī apgādībā esošajiem bērniem, nevis bērna kārtas skaitli ģimenē

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos. Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem...

Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020. gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs...

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi...