Izdots saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
75.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Finanšu ministrijas reglaments (turpmāk – reglaments) nosaka Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) struktūru, darba organizāciju, ministrijas amatpersonu un darbinieku (turpmāk – darbinieki), ministrijas struktūrvienību kompetenci un ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk – padotības iestādes).
2. Ministrija veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.239 „Finanšu ministrijas nolikums” (turpmāk – Nolikums), kā arī citos normatīvajos aktos un reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus.
II. Ministrijas struktūra
3. Ministrijas struktūru nosaka reglamentā, struktūrvienību reglamentos un amatu sarakstā.
4. Ministrijas darbu vada finanšu ministrs (turpmāk – ministrs), kurš ir augstākā ministrijas amatpersona.
5. Ministra darbību nodrošina ministra biroja darbinieki un ministrijas struktūrvienības.
6. Ministra biroja darbu vada biroja vadītājs. Ministra biroja vadītāja un ministra padomnieku kompetenci ministrs nosaka amatpersonas darba līgumā un atsevišķos rīkojumos.
7. Ministram ir tieši pakļauts ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš nodrošina saikni starp ministru un Saeimu.
8. Ministram ir tieši pakļauts valsts sekretārs, kurš ir ministrijas administratīvais vadītājs.
9. Ministram ir pakļauts Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktors kā Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes (turpmāk – revīzijas iestāde) vadītājs. Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņi un darbinieki ir funkcionāli pakļauti departamenta direktoram.
10. Ministrijas amatu sarakstā nosaka amata vietu skaitu struktūrvienībās, amatu nosaukumus, amatu kodus pēc Profesiju klasifikatora, amatu statusu (darbinieka vai ierēdņa amats), amatu saimi un līmeni, un amatam plānoto mēnešalgu.
11. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un nodaļas.
12. Departamentā var veidot nodaļas. Nodaļu skaitu departamentā, kompetenci un nosaukumu nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā un amatu sarakstā.
13. Darbinieki, kuri nav iekļauti struktūrvienībās, ir tieši pakļauti valsts sekretāram atbilstoši ministrijas amatu sarakstam, izņemot darbiniekus, kas tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekiem un administrācijas vadītājam.
14. Ministrijā ir šādas struktūrvienības (pielikums):
14.1. valsts sekretāra tiešā pakļautībā:
14.1.1. Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments (administratīvi), izņemot departamenta direktoru;
14.1. 2. Iekšējā audita departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.1.2.1. Iekšējā audita politikas plānošanas nodaļa;
14.1.2.2. Iekšējā audita nodaļa;
14.1.2.3. Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļas vadītājs attiecībā uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrām kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaužu (inspekciju) procesu un tā norisi.
14.1.3. Komunikācijas departaments.
14.2. valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos tiešā pakļautībā:
14.2.1. Budžeta departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.2.1.1. Valsts budžeta kopsavilkuma nodaļa;
14.2.1.2. Varas, valdības dienestu un tautsaimniecības finansēšanas nodaļa;
14.2.1.3. Reģionālās attīstības, vides, zemkopības un satiksmes finansēšanas nodaļa;
14.2.1.4. Aizsardzības un tiesībsargājošo iestāžu finansēšanas nodaļa;
14.2.1.5. Labklājības sfēras finansēšanas nodaļa;
14.2.1.6. Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļa;
14.2.2. Budžeta politikas attīstības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.2.2.1. Budžeta metodoloģijas nodaļa;
14.2.2.2. Budžeta attīstības nodaļa;
14.2.3. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.2.3.1. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļa;
14.2.3.2. Pašvaldību finansēšanas nodaļa.
14.3. valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos tiešā pakļautībā:
14.3.1. Netiešo nodokļu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.3.1.1. Muitas un akcīzes nodokļa nodaļa;
14.3.1.2. Pievienotās vērtības nodokļa nodaļa.
14.3.2. Grāmatvedības un revīzijas politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.3.2.1. Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļa;
14.3.2.2. Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļa.
14.3.3. Nodokļu analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.3.3.1. Nodokļu politikas stratēģijas nodaļa;
14.3.3.2. Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļa.
14.3.4. Tiešo nodokļu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.3.4.1. Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļa;
14.3.4.2. Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļa.
14.4. valsts sekretāra vietnieka nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos tiešā pakļautībā:
14.4.1. Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departaments;
14.4.2. Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.4.2.1. Nodokļu administrēšanas un starptautiskās administratīvās sadarbības politikas nodaļa;
14.4.2.2. Sabiedrības interešu politiku nodaļa.
14.5. valsts sekretāra vietnieka finanšu politikas jautājumos tiešā pakļautībā:
14.5.1. Tautsaimniecības analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.5.1.1. Makroekonomikas nodaļa;
14.5.1.2. Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļa.
14.5.2. Fiskālās politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.5.2.1. Fiskālās pārvaldības nodaļa;
14.5.2.2. Starptautisko ekonomisko un finanšu lietu nodaļa;
14.5.2.3. Eiropas Savienības budžeta un finansējuma nodaļa;
14.5.2.4. Ekonomisko un finanšu lietu nodaļa Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.
14.5.3. Finanšu tirgus politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.5.3.1. Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļa;
14.5.3.2. Kapitāla tirgus un apdrošināšanas politikas nodaļa;
14.5.3.3. Starptautisko finanšu institūciju nodaļa.
14.6. valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos/vadošās iestādes vadītāja tiešā pakļautībā:
14.6.1. Eiropas Savienības fondu lietu departaments;
14.6.2. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.6.2.1. Publisko investīciju attīstības nodaļa;
14.6.2.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības nodaļa;
14.6.2.3. Izvērtēšanas nodaļa.
14.6.2.4. Cilvēkkapitāla attīstības nodaļa
14.6.3. Eiropas Savienības fondu investīciju pārvaldības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.6.3.1. Eiropas Savienības fondu investīciju finanšu analīzes nodaļa;
14.6.3.2. Eiropas Savienības fondu investīciju ziņojumu nodaļa;
14.6.3.3. Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ), Norvēģijas un Šveices investīciju nodaļa.
14.6.4. Eiropas Savienības fondu sistēmas vadības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.6.4.1. Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadības nodaļa;
14.6.4.2. Eiropas Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļa;
14.6.4.3. Eiropas Savienības fondu kontroles nodaļa;
14.6.5. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments.
14.7. administrācijas vadītāja tiešā pakļautībā:
14.7.1. Dokumentu pārvaldības departaments;
14.7.2. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.7.2.1. Grāmatvedības nodaļa;
14.7.2.2. Finanšu nodaļa;
14.7.2.3. Projektu vadības un darbības nodrošinājuma nodaļa;
14.7.2.4. Informātikas nodaļa.
14.7.3. Juridiskais departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
14.7.3.1. Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļa;
14.7.3.2. Juridiskā atbalsta nodaļa;
14.7.3.3. Tiesību aktu nodaļa.
14.7.4. Personālvadības departaments.
15. Struktūrvienību vadītājiem var būt vietnieki, kuru kompetence ir noteikta struktūrvienības reglamentā un amata aprakstā.
III. Ministrijas darba organizācija
16. Darba organizācijas kārtību ministrijā nosaka iekšējie normatīvie akti.
17. Ministrs dod uzdevumus parlamentārajam sekretāram un valsts sekretāram. Ministrs var dot tiešus uzdevumus ikvienam ministrijas darbiniekam un atbilstoši kompetencei var dot tiešus uzdevumus padotības iestādes vadītājam.
18. Parlamentārais sekretārs atbilstoši kompetencei dod uzdevumus valsts sekretāram. Parlamentārais sekretārs atbilstoši kompetencei var dot tiešus uzdevumus ikvienam ministrijas darbiniekam un padotības iestādes vadītājam, izņemot Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņus un darbiniekus.
19. Valsts sekretārs dod uzdevumus valsts sekretāra vietniekiem, administrācijas vadītājam un departamenta direktoriem, kuri nodrošina uzdevumu izpildi. Valsts sekretārs var dot tiešus uzdevumus ikvienam ministrijas darbiniekam, izņemot Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta darbiniekiem.
20. Valsts sekretārs atbilstoši kompetencei var dot uzdevumus ministrijas padotības iestāžu vadītājiem.
21. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs dod uzdevumus pakļautībā esošo departamentu direktoriem un var dot tiešus uzdevumus pakļautībā esošo struktūrvienību amatpersonām (darbiniekiem), kuras nodrošina viņa rīkojumu izpildi.
22. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs atbilstoši kompetencei, ievērojot ministrijas struktūru un padotību, var dot uzdevumus citam valsts sekretāra vietniekam pakļauto struktūrvienību vadītājam.
23. Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktoram kā revīzijas iestādes vadītājam ir tiesības tieši ziņot ministram un Ministru kabinetam.
24. Departamenta direktors vada departamenta darbu un dod uzdevumus departamenta darbiniekiem.
25. Nodaļas vadītājs vada nodaļas darbu un dod uzdevumus nodaļas darbiniekiem.
26. Ja darbinieks saņem tiešu uzdevumu no ministra vai parlamentārā sekretāra, viņš par to informē savu tiešo vadītāju atbilstoši padotības kārtībai. Darbinieka tiešais vadītājs par saņemto uzdevumu informē departamenta direktoru, savukārt departamenta direktors attiecīgo valsts sekretāra vietnieku vai administrācijas vadītāju, kuram viņš ir pakļauts. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs par to informē valsts sekretāru.
27. Ja darbinieks saņem tiešu uzdevumu no valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka, administrācijas vadītāja vai citas augstākas amatpersonas, kura nav tā tiešais vadītājs, darbinieks par to informē savu tiešo vadītāju, savukārt tiešais vadītājs informē departamenta direktoru.
IV. Ministrijas amatpersonu kompetence
28. Ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra kompetence ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Nolikumā un citos normatīvajos aktos un atsevišķos rīkojumos.
29. Valsts sekretāra prombūtnes laikā (pārejoša darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u.c.) valsts sekretāra pienākumus pilda ministra norīkots valsts sekretāra vietnieks, tai skaitā valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos (izņemot jautājumus, kas skar revīzijas iestādi, Finanšu ministriju kā finansējuma saņēmēju Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, EEZ finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektos, kā arī nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmā un Pārejas programmā) vai administrācijas vadītājs.
30. Valsts sekretāra vietnieks:
30.1. veido politiku (īsteno valdības noteiktās prioritātes konkrētā politikas jomā, apzina problēmu, izvirza mērķus, izvēlas un ievieš risinājumus politikas mērķu sasniegšanai, izvērtē īstenotās politikas ietekmi uz mērķu sasniegšanu) savās kompetences jomās;
30.2. koordinē politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences ietvaros;
30.3. plāno, vada, organizē un koordinē sev tieši pakļauto struktūrvienību darbu, kā arī dod uzdevumus un norādījumus to vadītājiem;
30.4. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra uzdevumu izpildi atbilstoši kompetencei;
30.5. atbilstoši kompetencei pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām;
30.6. iesniedz valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, darbinieku iecelšanu amatā vai pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no amata vai darba, darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī darbinieku saukšanu pie disciplināratbildības;
30.7. nosaka tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus;
30.8. veic padotības iestādes uzraudzību savas kompetences jomā:
30.8.1. sniedz viedokli par iestādes izstrādāto darbības un attīstības stratēģiju;
30.8.2. sniedz viedokli par iestādes izstrādāto iestādes gadskārtējo darbības plānu, gada pārskatu, kā arī par iestādes darbību, rezultatīvajiem rādītājiem;
30.8.3. sniedz viedokli par iestādes finanšu līdzekļu izlietojumu un budžeta pieprasījumu;
30.8.4. izskata privātpersonu un valsts pārvaldes iestāžu sūdzības par padotības iestādes darbību;
30.8. 5. valsts sekretāra uzdevumā pieprasa un izvērtē no padotības iestādes vadītāja informāciju par iestādes darbības jautājumiem un izvērtē to.
31. Valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos:
31.1. veido politiku valsts budžeta jomā un pašvaldību finansēšanas un finanšu uzraudzības jomā;
31.2. nodrošina valsts budžeta izdevumu politikas izstrādi;
31.3. nodrošina ikgadējo valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu un tā rezultātu iekļaušanu budžeta procesā;
31.4. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu;
31.5. nodrošina valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas koordinēšanu un pilnveidošanu;
31.6. nodrošina pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu, kas saistīts ar pašvaldībām, izstrādāšanu;
31.7. nodrošina līdzdalību vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanā;
31.8. koordinē ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu;
31.9. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē – Valsts kasē.
32. Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:
32.1. veido politiku nodokļu jomā; muitas jomā; grāmatvedības jomā; komercsabiedrību revīzijas jomā;
32.2. sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu nodrošina muitas un nodokļu politikas īstenošanu;
32.3. nodrošina nodokļu ietekmes un ieņēmumu analīzi un prognozēšanu;
32.4. nodrošina Latvijas pilnvērtīgu pārstāvniecību Eiropas Savienības un starptautiskajās institūcijās amata kompetencē esošajos jautājumos.
32.5. nodrošina ministrijas kā Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas, izņemot jautājumos, kas skar zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrām kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaužu (inspekciju) procesu un tā norisi.
33. Valsts sekretāra vietnieks nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos:
33.1. veido politiku nodokļu administrēšanas jomā; ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanas jomā; nodevu jomā; valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā; azartspēļu un izložu organizēšanas jomā; sabiedriskā labuma organizāciju jomā;
33.2. nodrošina nodokļu administrēšanas pārvaldību;
33.3. nodrošina ēnu ekonomikas faktoru analīzi un priekšlikumu izstrādi ēnu ekonomikas ierobežošanai;
33.4. nodrošina uzkrājuma principa budžeta ieņēmumu uzskaitē ieviešanas koordināciju;
33.5. nodrošina darbības uzraudzību šādās ministrijas padotības iestādēs:
33.5.1. Valsts ieņēmumu dienestā;
33.5.2. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.
34. Valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos:
34.1. veido politiku finanšu tirgus jomā un valsts fiskālās politikas jomā;
34.2. nodrošina sistemātisku un regulāru tautsaimniecības un valsts finanšu stāvokļa analīzi, kā arī izstrādā makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes valsts fiskālās politikas pamatojumam;
34.3. nodrošina ar politikas ietvara, kas nodrošina tautsaimniecības izaugsmi, fiskālo ilgtspēju un finanšu stabilitāti, saistīto interešu aizstāvību starptautiskā līmenī;
34.4. nodrošina ministrijas nostājas sagatavošanu un aizstāvēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru un to reglamentējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;
34.5. nodrošina ministrijas viedokļa un prioritāšu par Eiropas Savienības jautājumiem noteikšanu un ministrijas pozīciju par vispārējiem ekonomiskās, finanšu un fiskālās politikas jautājumiem sagatavošanu un aizstāvēšanu Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī;
34.6. nodrošina vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu.
35. Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos – vadošās iestādes vadītājs:
35.1. izstrādā politiku Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi), EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk – EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti) un Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļu ieviešanas vadības jomā; nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercsabiedrības atbalsta kontroles jomā (izņemot jautājumus par atbalsta sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē);
35.2. veic ministrijas kā Eiropas Savienības fonda vadošās iestādes funkcijas;
35.3. veic ministrijas kā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta vadošās iestādes funkcijas;
35.4. veic ministrijas kā Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes funkcijas;
35.5. veic Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Eiropas Savienības finanšu instrumenta programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmu nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos funkcijas;
35.6. pilda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības specifisko atbalsta mērķu administrēšanas funkcijas;
35.7. īsteno ministrijas kā Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes plānošanas, ieviešanas un uzraudzības funkcijas tehniskās palīdzības aktivitātēm un Eiropas Sociālā fonda reformu aktivitātei;
35.8. koordinē ministrijas darbu attiecībā uz valsts pozīcijas veidošanu par Eiropas Savienības Kohēzijas politiku un saistītajiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem;
35.9. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē – Centrālās finanšu un līgumu aģentūrā;
35.10. veic Latvijas nacionālā koordinatora pienākumus Twinning (mērķsadarbības) un Twinning Light (neliela apjoma mērķsadarbības) projektu jautājumos.
36. Administrācijas vadītājs:
36.1. veido politiku valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā; publisko iepirkumu jomā; valsts un privātās partnerības jomā;
36.2. nodrošina ministrijas centrālā aparāta budžeta projekta izstrādi un ministrijas (resora) budžeta pieprasījuma sagatavošanu, kontrolē kārtējā budžeta gada ministrijas budžeta izpildi;
36.3. nodrošina vienotas resora grāmatvedības politikas izstrādi, nodrošina ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu grāmatvedības uzskaiti, nodrošina resora konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu;
36.4. nodrošina ministriju ar tās darbībai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, nodrošina ar to saistīto atbalsta procesu īstenošanu;
36.5. nodrošina ministrijas personāla vadības politikas izstrādāšanu un īstenošanu;
36.6. nodrošina dokumentu pārvaldības procesu īstenošanu un uzraudzību;
36.7. nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību, sevišķās lietvedības kārtošanu;
36.8. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu papildu tiesiskuma pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām;
36.9. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi, nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos, izņemot to procesu ietvaros, kas skar Eiropas Savienības fondu lietu departamenta kompetenci;
36.10. koordinē disciplinārlietu pārsūdzību izskatīšanu;
36.11. organizē ministrijas darbības stratēģijas izstrādi;
36.12. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē –Iepirkumu uzraudzības birojā;
36.13. koordinē Finanšu ministrijas procesu un risku pārvaldību.
V. Ministrijas struktūrvienību kompetence
37. Budžeta departaments veic šādus uzdevumus:
37.1. izstrādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu, tā paskaidrojumu un gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu un to paskaidrojumu;
37.2. atbilstoši kompetencei piedalās vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanā;
37.3. pilda ar gadskārtējā valsts budžeta likuma un Likuma par budžetu un finanšu vadību izpildi saistītus uzdevumus;
37.4. veic Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas (turpmāk - SAP) plānošanas bloka pilnveidošanu un uzturēšanu;
37.5. sniedz konsultatīvu un metodoloģisku palīdzību ministrijām budžeta projekta sagatavošanas, izpildes nodrošināšanas un valsts budžeta izdevumu politikas realizācijas jautājumos;
37.6. izvērtē ministriju iesniegtos pieprasījumus par apropriāciju izmaiņām gadskārtējā valsts budžeta likuma un Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos un veic valsts budžeta kopsavilkuma datu precizēšanu, ja pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai ir veiktas apropriāciju izmaiņas;
37.7. sagatavo analītiskos aprēķinus un informācijas kopsavilkumus, lai nodrošinātu ar budžeta likumprojekta izstrādi saistītu lēmumu pieņemšanu;
37.8. sagatavo maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjoma aprēķinus vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām;
37.9. izvērtē un apkopo ministriju iesniegtos priekšlikumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta 2.lasījumam izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;
37.10. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus un informāciju par valsts budžeta plānošanu un izpildi;
37.11. nodrošina informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu, uzturēšanu un pilnveidošanu valsts budžeta plānošanas procesā;
37.12. atbilstoši kompetencei piedalās valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā.
38. Dokumentu pārvaldības departaments veic šādus uzdevumus:
38.1. nodrošina dokumentu reģistrēšanu, apriti un nosūtīšanu;
38.2. nodrošina vienotu uzdevumu izpildes kontroli par visu ministrijai doto uzdevumu izpildi;
38.3. nodrošina dokumentu apstrādi un apriti Valsts kancelejas dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā „DAUKS”;
38.4. nodrošina pastāvīgi un uz laiku glabājamo dokumentu saglabāšanu, aprakstīšanu un iznīcināšanu, kā arī nodrošina iestādes arhīvā uzkrāto dokumentu uzziņas sistēmas veidošanu, pieejamību un izmantošanu atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva norādījumiem;
38.5. nodrošina ministrijas kopējās lietu nomenklatūras izstrādi, vēsturiskās izziņas un aprakstu sagatavošanu, kā arī sagatavo un nodod pastāvīgi un ilgtermiņa glabājamās lietas Latvijas Nacionālajā arhīvā;
38.6. metodiski vada un sniedz konsultācijas ministrijas struktūrvienībām un ministrijas padotībā esošajām iestādēm dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, arhivēšanas jautājumos, kā arī doto uzdevumu izpildes jautājumos;
38.7. nodrošina Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” noteikto funkciju amatpersonai, kura veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, NATO vai ES klasificēto informācijas apstrādi, apriti un saglabāšanu.
39. Eiropas Savienības fondu lietu departaments veic šādus uzdevumus:
39.1. izskata iesniegumus par apstrīdētajiem sadarbības iestādes un Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību lēmumiem par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, vai par aizliegumu uz laiku piedalīties projektu iesniegumu atlasē, un sagatavo lēmuma projektu lietā;
39.2. izskata finansējuma saņēmēju, kuri ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas vai citas valsts iestādes iesniegumus par apstrīdētajiem sadarbības iestādes lēmumiem, un sagatavo lēmumu projekta lietā, kā arī izskata juridisko personu iesniegumus par sadarbības iestādes pieņemtajiem lēmumiem līguma par projekta īstenošanu izpildes ietvaros;
39.3. pārstāv ministrijas intereses visu līmeņu tiesu instancēs un regulāri papildina datu bāzē informāciju par tiesas procesiem, ja projekta iesniedzējs ir privātpersona par reglamenta 39.1.apakšpunktā minētajiem lēmumiem;
39.4. veic analīzi par sadarbības iestādes un Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību lēmumu atcelšanas iemesliem un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus darba pilnveidošanai.
40. Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments veic šādus uzdevumus:
40.1. nodrošina Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) revīzijas iestādes funkcijas 2014.-2020.gada plānošanas periodā;
40.2. nodrošina EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu revīzijas iestādes funkciju;
40.3. nodrošina Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gadam revīzijas iestādes funkciju;
40.4. nodrošina Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda revīzijas iestādes funkciju;
40.5. koordinē ministriju un iestāžu sadarbību Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jautājumos, pilda Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS Anti-fraud Coordination Service) funkcijas un īsteno Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sekretariāta funkciju;
40.6. nodrošina informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju attiecība uz Eiropas Komisijai iesniegtajiem noslēguma dokumentiem par 2007.- 2013.gada plānošanas perioda fondiem - Eiropas Sociālajam fondam, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Kohēzijas fondam, ka ari auditu un/vai revīziju veikšanu, ja nepieciešams.
41. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments veic šādus uzdevumus:
41.1. īsteno 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes plānošanas funkciju;
41.2. organizē Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda programmu, 2014.- 2020.gada plānošanas perioda programmas, kā arī 2014.-2021.gada perioda EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu noslēguma izvērtēšanu;
41.3. koordinē Partnerības līguma ar Eiropas Komisiju ieviešanu;
41.4. formulē un aizstāv Latvijas intereses attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas stratēģisko plānošanu, kā arī koordinē sagatavošanas un plānošanas darbus Eiropas Savienības fondu investīcijām Latvijā 2021.-2027.gada plānošanas periodā;
42. Eiropas Savienības fondu investīciju pārvaldības departaments veic šādus uzdevumus:
42.1. nodrošina 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu vadošas iestādes investīciju pārvaldības funkciju izpildi attiecībā uz pēcuzraudzības jautājumu risināšanu;
42.2. nodrošina 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu vadošas iestādes investīciju pārvaldības funkciju izpildi (izņemot Eiropas Savienības fondu tehniskas palīdzības specifiskos atbalsta mērķus);
42.3. nodrošina 2014.-2020. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas stratēģisko vadību;
42.4. koordinē starpvalstu vienošanās un citos normatīvajos aktos nacionālajai atbildīgajai amatpersonai noteikto uzdevumu izpildi Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas (turpmāk - PHARE/ Pārejas programmas) administrēšanas ietvaros;
42.5. nodrošina 2004.-2009.gada un 2009.-2014.gada EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un 2007.-2017.gada Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošas iestādes investīciju pārvaldības funkciju izpildi attiecībā uz pēcuzraudzības jautājumu risināšanu;
42.6. īsteno 2014.-2021.gada EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadošas iestādes ieviešanas un investīciju pārvaldības funkciju izpildi;
42.7. veic Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošas iestādes plānošanas funkciju attiecībā uz ietvarlīguma jaunajam periodam noslēgšanu, ka arī ieviešanas un investīciju pārvaldības funkciju izpildi;
42.8. sniedz aktuālo informāciju, tai skaitā nodrošina informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības fondu un citas ministrijas pārziņā esošu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu investīciju progresu sagatavošanu, kā arī ziņojumu atbilstošu virzību (Ministru kabinetam, Saeimai, Eiropas Komisijai, kā arī pēc ministrijas vadības pieprasījuma citām vajadzībām) un piedalās sanāksmēs par Eiropas Savienības fondu un citiem ministrijas pārziņā esošiem ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas jautājumiem atbilstoši kompetencei.
43. Eiropas Savienības fondu sistēmas vadības departaments veic šādus uzdevumus:
43.1. nodrošina 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadoša iestāde) kontroles funkciju izpildi;
43.2. nodrošina 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu vadošas iestādes vadības un kontroles sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un kontroles funkciju izpildi;
43.3. nodrošina vadošās un atbildīgās iestādes, tai skaitā atbildīgas iestādes uzraudzības funkciju īstenošanu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.6.1.1.aktivitatei “Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”, darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.4.1.1. aktivitātei “Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”, darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.7.1.1. aktivitātei “Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana” un 3.8.1.1. aktivitātei “Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”;
43.4. nodrošina vadošas iestādes plānošanas, ieviešanas un uzraudzības funkciju izpildi darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības īstenošanā;
43.5. veic Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda revīzijas iestādes auditu ietvaros vadošajai iestādei, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādei un sertifikācijas iestādei izteikto ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
43.6. gatavo Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā veikto kontroļu gada kopsavilkumu, kas kopā ar pārvaldības deklarāciju iesniedzams Eiropas Komisijai;
43.7. uztur un pilnveido vadošās iestādes metodiskos materiālus par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu pārbaudēm, izdevumu attiecināmību, vienkāršotajām izmaksām, neatbilstību administrēšanu un finanšu korekciju piemērošanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
44. Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departaments veic šādus uzdevumus:
44.1. veido ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanas politiku un veic tās pārraudzību;
44.2. izstrādā priekšlikumus, izskata un uzrauga priekšlikumu ieviešanu ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā, kā arī nodrošina starpinstitucionālu pasākumu koordinēšanu;
44.3. piedalās valsts nodokļu politikas un nodokļu administrēšanas regulējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un normatīvo aktu projektu ietekmes uz ēnu ekonomikas ierobežošanu izvērtēšanā;
44.4. izstrādā ēnu ekonomikas ierobežošanas īstenošanas politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, kā arī koordinē tiesību aktu ēnu ekonomikas ierobežošanai izstrādāšanu;
44.5. nodrošina ēnu ekonomikas faktoru un to ietekmes analīzi, ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu un normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanas efektivitātes izvērtējumu;
44.6. nodrošina mērķu un darbības rādītāju izstrādi ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā;
44.7. nodrošina ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu koordināciju ar nodokļu administrāciju.
45. Finanšu tirgus politikas departaments veic šādus uzdevumus:
45.1. izstrādā politikas plānošanas dokumentus un veido ministrijas nostāju finanšu tirgus politikas jomā;
45.2. pilnveido finanšu tirgu regulējošos normatīvos aktus;
45.3. atbilstoši noteiktajai kompetences jomai kopīgi ar Tieslietu ministriju veido politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;
45.4. koordinē Latvijas Republikas kā starptautisko finanšu institūciju kapitāla daļu turētāja pienākumu un saistību izpildi;
45.5. koordinē valsts atbalsta programmu, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā, izstrādi un pilnveidošanu.
46. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments veic šādus uzdevumus:
46.1. sagatavo ministrijas resora valsts budžeta pieprasījumu nākamajam gadam un vidējam termiņam saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem, normatīvo aktu un metodisko norādījumu prasībām, ja nepieciešams, sagatavo resora valsts budžeta grozījumu priekšlikumus;
46.2. sagatavo ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu budžeta projektus iekļaušanai resora budžeta pieprasījumā;
46.3. nodrošina regulāru ministrijas resora valsts budžeta izpildes analīzes veikšanu, tai skaitā:
46.3.1. nodrošina resora priekšlikumu sagatavošanu par finansējuma pārdali starp programmām/apakšprogrammām un starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
46.3.2. organizē resorā izpildāmo programmu, apakšprogrammu un pasākumu finansēšanas plānu sastādīšanu un precizēšanu atbilstoši metodiskajos norādījumos noteiktajām prasībām;
46.4. izstrādā ministrijas izpildāmo programmu, apakšprogrammu un pasākumu finansēšanas plānus un tāmes, nodrošina to precizēšanu noteiktajos termiņos;
46.5. sagatavo ministrijas īstenoto projektu izdevumu analīzi un nodrošina finanšu līdzekļu uzraudzību un kontroli, atbilstoši projektu ietvaros plānotajām darbībām un apstiprinātajam finansējumam;
46.6. nodrošina ministrijas darbībai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu atbilstoši publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām;
46.7. organizē regulāru nepieciešamo preču pasūtīšanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vai elektroniskajā iepirkumu sistēmā, preču pieņemšanu, glabāšanu, apkopo informāciju par nepieciešamajām struktūrvienībām izsniedzamajām materiālajām vērtībām, pamatojoties uz struktūrvienību vadītāju/atbildīgo personu iesniegtajiem materiālu pieprasījumiem, un nodrošina struktūrvienībām nepieciešamo preču izsniegšanu;
46.8. izstrādā vienotu resora grāmatvedības politiku atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā, nodrošina ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu grāmatvedības uzskaiti;
46.9. nodrošina ministrijas izpildāmo ārvalstu finansēto projektu administratīvo, tehnisko un finanšu vadību atbilstoši iekšējiem noteikumiem par katra projekta īstenošanas kārtību;
46.10. pārvalda informācijas sistēmas izmaiņu vadību, uztur informācijas sistēmu dokumentāciju, kā arī nodrošina ministrijas informācijas tehnoloģiju infrastruktūras darbību un attīstību.
47. Budžeta politikas attīstības departaments veic šādus uzdevumus:
47.1. nodrošina valsts budžeta izdevumu politikas izstrādi, ieviešanas koordināciju un uzraudzību;
47.2. organizē ikgadējo valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesu un nodrošina tā rezultātu iekļaušanu budžeta procesā;
47.3. koordinē un pilnveido valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģiju;
47.4. atbilstoši kompetencei piedalās vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta, tā paskaidrojumu un gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu un to paskaidrojumu sagatavošanā;
47.5. sistemātiski analizē valsts budžeta izdevumus un sagatavo attiecīgus analītiskos materiālus, sniedz priekšlikumus valsts budžeta izdevumu politikas izmaiņām un to ieviešanas nodrošināšanai, kā arī sniedz konsultatīvu palīdzību valsts budžeta izdevumu politikas realizācijas jautājumos;
47.6. sagatavo priekšlikumus valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas tvērumam, kā arī materiālus, vadlīnijas un sniedz konsultācijas izdevumu pārskatīšanas procesa organizēšanai;
47.7. izstrādā tiesību aktu projektus valsts budžeta plānošanas jautājumos, tostarp tiesību aktu projektus par valsts budžeta izdevumu, ieņēmumu un citām budžeta klasifikācijām un veic izmaiņu ievadīšanu Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā par budžeta ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un institucionālo sektoru klasifikācijām;
47.8. sagatavo analītiskos aprēķinus un informācijas kopsavilkumus, lai nodrošinātu ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta izstrādi saistītu lēmumu pieņemšanu;
47.9. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus un informāciju par valsts budžeta procesu un valstī realizēto budžeta izdevumu politiku;
47.10. sniedz konsultācijas valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas jautājumos, kā arī budžeta izdevumu, ieņēmumu un citu budžeta klasifikāciju piemērošanas jautājumos.
48. Fiskālās politikas departaments veic šādus uzdevumus:
48.1. izstrādā valsts fiskālās politikas stratēģiju, vada un organizē fiskālās politikas mērķu izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu;
48.2. izstrādā fiskālās politikas veidošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus, nodrošina to saskaņošanu un veic ievērošanas uzraudzību pēc apstiprināšanas;
48.3. vada ministrijas kompetencē esošo tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu, tajā skaitā Stabilitātes programmas izstrādi un to ieviešanas uzraudzību, kā arī nodrošina ziņojumu un atskaišu sagatavošanu par tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu izpildi
48.4. metodiski vada vispārējās valdības bilances un valsts parāda līmeņa aprēķināšanas uzraudzību atbilstoši Eiropas integrētajai ekonomiskās uzskaites sistēmai;
48.5. nepieciešamības gadījumā organizē starptautisko aizņēmumu programmu, kas vērstas uz tautsaimniecības stabilizāciju, izstrādi, saskaņošanu, vadību, koordinē sadarbību ar aizdevēju institūcijām un valstīm;
48.6. veido un aizstāv ministrijas viedokli par vispārējiem ekonomiskās politikas, ekonomiskās stabilizācijas un izaugsmes jautājumiem Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī;
48.7. organizē ministrijas pārstāvju līdzdalību ekonomikas un finanšu lietu komitejās, darba grupās un ministru padomēs;
48.8. nodrošina strukturētu informācijas apriti starp atbildīgajām ministrijas struktūrvienībām par ministrijai saskaņošanai iesniegtām Latvijas Republikas pozīcijām un instrukcijām, kā arī par Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju priekšlikumiem un politikas iniciatīvām;
48.9. veido, saskaņo un aizstāv ministrijas nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības gadskārtējo budžetu un Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru, tajā skaitā, attiecībā uz tos reglamentējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;
48.10. nodrošina Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas, tai skaitā Latvijas pašu resursu iemaksu veikšanu Eiropas Savienības budžetā, administrēšanu (prognožu izstrādi un plānošanu nacionālajā budžetā, normatīvo aktu izstrādi, kontrolē Eiropas Komisijas kontroles vizītes);
48.11. nodrošina vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta izstrādi;
48.12. nodrošina budžeta plāna izstrādi;
48.13. izstrādā ministrijas pozīciju un priekšlikumus fiskāli nozīmīgu strukturālo reformu īstenošanai.
49. Grāmatvedības un revīzijas politikas departaments veic šādus uzdevumus:
49.1. izstrādā un koordinē valsts politiku grāmatvedības un tās pārskatu jomā;
49.2. analizē Starptautiskajos grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartos ieteiktās grāmatvedības metodes un veicina to ieviešanu normatīvajos aktos;
49.3. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus grāmatvedības sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus normatīvo aktu projektus;
49.4. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jomā organizētajās darba grupās un komitejās, kā arī starptautiskajās organizācijās, un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās;
49.5. sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas joma;
49.6. izstrādā un īsteno valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā;
49.7. analīzē Starptautiskas grāmatvežu federācijas izdotos Starptautiskos revīzijas standartus un to projektus un veicina to piemērošanu;
49.8. nodrošina ministrijas kā Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās kompetentās iestādes funkciju izpildi, tajā skaitā:
49.8.1. veic zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrām kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes (inspekcijas);
49.8.2. veic izmeklēšanas un pārkāpumu gadījumos piemēro sankcijas un/vai uzraudzības pasākumus zvērinātiem revidentiem un/vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas apkalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, kā arī atbilstoši kompetencei pārstāv ministriju tiesvedības procesā;
49.8.3. veic revīzijas pakalpojumu, kas sniegti sabiedriskas nozīmes struktūrām, tirgus neklātienes monitoringu un sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju – arī sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komiteju darbības uzraudzības monitoringu;
49.8.4. izvērtē Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu revidentu un revīzijas uzņēmumu reģistrācijas iesniegumus un sagatavo atzinumus par šo revidentu un revīzijas uzņēmumu atbilstību Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām;
49.9. veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības ar Revīzijas pakalpojumu likumu tai deleģētajos valsts pārvaldes uzdevumos valstisko uzraudzību, kā arī sagatavo administratīvos aktus par ministrijā apstrīdētajiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumiem.
50. Iekšējā audita departaments veic šādus uzdevumus:
50.1. veido iekšējā audita politiku valsts pārvaldē, kā arī sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par iekšējā audita prioritātēm kārtējam plānošanas periodam;
50.2. veic ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtēšanu;
50.3. uzrauga iekšējo auditoru profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu;
50.4. sagatavo Ministru kabinetam un Valsts kontrolei gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs, tai skaitā iekšējās kontroles sistēmas novērtējumu;
50.5. veic Iekšējā audita padomes sekretariāta funkciju;
50.6. sniedz neatkarīgu, objektīvu vērtējumu un konsultācijas par ministrijā, tās padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja, izveidotās iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem pilnveidojumiem un uzrauga to ieviešanu;
50.7. veic Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas auditus un uzrauga auditu rezultātā izteikto ieteikumu ieviešanu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajās institūcijās (sadarbības iestādēs, atbildīgajās iestādēs);
50.8. izvērtē Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības vadībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienību identificēto trūkumu ietekmi uz vadības un kontroles sistēmas darbību;
50.9. veic Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta iekšējā audita struktūrvienību darba koordinēšanu un metodisko vadību;
50.10. koordinē sadarbību ar ārējiem auditoriem, Valsts kontroles veikto revīziju ziņojumu saskaņošanas procesu un uzrauga sniegto ieteikumu ieviešanu.
51. Juridiskais departaments veic šādus uzdevumus:
51.1. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu tiesiskuma papildu pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām, kā arī ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildu pārbaudi;
51.2. nodrošina politikas izstrādi publisko iepirkumu, publiskas un privātas partnerības, ka arī valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā;
51.3. piesaka dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā “DAUKS” Vadības komitejā atbalstītos projektus izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, aizpildot projekta pieteikumu, un atsauc projektus, kuru virzība ir zaudējusi aktualitāti;
51.4. nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos;
51.5. nodrošina uzraudzību pār ministrijas padotībā esošo iestāžu lēmumu un rīcības likumību ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanā, veic dienesta pārbaudes par ministrijas darbinieku rīcību un sagatavo dienesta pārbaudes atzinumu, izmeklē ministrijā ierosinātās disciplinārlietas par ministrijas darbinieku rīcību;
51.6. atsevišķos gadījumos valsts sekretāra uzdevumā veic citu ministrijas struktūrvienību, ministrijas padotībā esošo iestāžu, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, izstrādāto politikas plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, tiesību aktu projektu tiesiskuma pamata pārbaudi;
51.7. koordinē ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu kodifikāciju, transpozīciju un tulkojumu vai terminoloģijas jautājumus;
51.8. sadarbībā ar atbildīgajām struktūrvienībām izstrādā Latvijas Republikas nostājas par Eiropas Komisijas ierosinātajām pārkāpuma procedūrām pret Latvijas valsti ministrijas kompetences jautājumos.
52. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments veic šādus uzdevumus:
52.1. veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu, izņemot gadījumos par atbalsta sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē;
52.2. veic informācijas apriti starp Eiropas Komisiju un atbildīgajām Latvijas institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pieteiktajām atbalsta programmām un individuālajiem atbalsta projektiem, kā arī iesniegtajām sūdzībām, izmantojot Eiropas Komisijas drošā elektroniskā pasta sistēmu;
52.3. sagatavo ikgadējos pārskatus par Latvijas Republikā sniegto atbalstu rūpniecībai un citiem sektoriem, izņemot atbalstu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un notifikācijas par subsīdijām atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām;
52.4. sagatavo normatīvo aktu projektus komercdarbības atbalsta kontroles politikas veidošanai Latvijā, kā arī nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus Eiropas Savienības prasību komercdarbības atbalsta kontroles jomā ieviešanai, izņemot jautājumus, kas skar atbalsta plānošanu vai sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē;
52.5. informē ministrijas struktūrvienības, nozaru ministrijas un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas par aktualitātēm komercdarbības atbalsta jomā, tai skaitā jaunākajām aktualitātēm Eiropas Savienības tiesībās;
52.6. sagatavo atzinumus par Eiropas Komisijas dienestu izstrādātajiem dokumentu projektiem. Gatavo kopējo Latvijas atzinumu iesniegšanai Eiropas Komisijā un citās ārvalstu institūcijās, kā arī gatavo nacionālo pozīciju Eiropas Padomes sēdēs izskatāmajiem jautājumiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā;
52.7. gatavo ziņojumus, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām par komercdarbības atbalsta kontroles politikas jautājumiem;
52.8. piedalās Latvijas institūciju, Eiropas Komisijas, kā arī citu ārvalstu institūciju organizētajās sanāksmēs par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem.
53. Komunikācijas departaments veic šādus uzdevumus:
53.1. nodrošina ministrijas komunikāciju un sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem;
53.2. savlaicīgi izplata un precīzi izskaidro plašsaziņas līdzekļiem ministrijas oficiālo viedokli un informāciju, kā arī nodrošina operatīvu reakciju uz nepatiesas vai neprecīzas informācijas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos;
53.3. plāno, gatavo un realizē sabiedrisko attiecību un komunikācijas projektus;
53.4. īsteno Eiropas Savienības fondu komunikācijas stratēģiju 2015. - 2023. gadam un nodrošina Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes atbildībā esošo informatīvo un publicitātes pasākumu īstenošanu;
53.5. organizē plašsaziņu līdzekļu pārstāvju darbu ministrijā, ministra un ministrijas vadības rīkotajos pasākumos;
53.6. konsultē ministrijas darbiniekus par komunikācijas jautājumiem;
53.7. sadarbojas ar citiem sabiedrisko attiecību, komunikācijas vai preses dienestiem valsts pārvaldes sistēmā, lai nodrošinātu vienotu principu ievērošanu valsts pārvaldes komunikācijas nodrošināšanā;
53.8. veic ministrijas „Izziņu dienesta” funkcijas;
53.9. koordinē ministrijas ārējo interneta vietņu un ministrijas iekšējās interneta vietnes veidošanu un uzturēšanu, nodrošina aktuālākās informācijas ievietošanu tajās latviešu un angļu valodās, kā arī koordinē un nodrošina ministrijas sociālo platformu uzturēšanu un satura veidošanu;
53.10. plāno un organizē iekšējās un ārējās komunikācijas projektus un iekšējos pasākumus.
54. Netiešo nodokļu departaments veic šādus uzdevumus:
54.1. izstrādā pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa un elektroenerģijas nodokļa, muitas jomu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus, Ministru kabineta noteikumu projektus, citus tiesību aktu projektus un informatīvo ziņojumu projektus;
54.2. atbilstoši līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām nodrošina nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un akcīzes nodokļa harmonizēšanas jomā;
54.3. izvērtē pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā un sagatavo sākotnējo nacionālo Latvijas pozīciju par konkrēto tiesību akta projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikumu;
54.4. piedalās instrukcijas sagatavošanā vēstniekam par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem;
54.5. piedalās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma sagatavošanā Latvijas intereses skarošajos pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomu politikas jautājumos;
54.6. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomā organizētajās darba grupās un komitejās un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās;
54.7. sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas joma;
54.8. savas kompetences ietvaros izvērtē starptautisku līgumu projektus jautājumos, kas skar pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomas jautājumus un nepieciešamības gadījumos sagatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos;
54.9. izvērtē citu institūciju izstrādāto ar pievienotās vērtības nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli un muitas saistīto politikas plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus un sagatavo atzinumus par tiem;
54.10. izskata Eiropas Savienības tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienībā pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas jomā un sniedz atzinumus par tām, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās nostājas projekta sagatavošanā, kā arī kā eksperti piedalās Eiropas Savienības tiesas sēdēs;
54.11. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus nodokļu normatīvo aktu projektus.
55. Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departaments veic šādus uzdevumus:
55.1. veido nodokļu administrēšanas un starptautiskas administratīvās sadarbības politiku, veic tās pārraudzību, tai skaitā Padziļinātās sadarbības programmas nodrošināšanu;
55.2. veido valsts politiku azartspēļu un izložu, tai skaitā preču un pakalpojumu loteriju jomā;
55.3. interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbības politikas jomā noteic regulējumu valsts amatpersonu mantiska stāvokļa deklarēšanai un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes procesam;
55.4. nodrošina finanšu ministra iesaisti valsts kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu vai mantas dāvināšanas (ziedošanas) procesā un izstrādā priekšlikumus šī procesa pilnveidei;
55.5. veido valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu jomā un īsteno uzraudzību šīs politikas ieviešanā;
55.6. izstrādā valsts nodevu noteikšanas un administrēšanas politikas pamatprincipus un pārrauga valsts nodevu sistēmu;
55.7. veido valsts politiku sabiedriskā labuma jomā.
56. Nodokļu analīzes departaments veic šādus uzdevumus:
56.1. izstrādā valsts nodokļu politikas attīstības stratēģijas virzienus;
56.2. izstrādā un koordinē valsts nodokļu sistēmu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus;
56.3. veic nodokļu politikas ietekmes izvērtēšanu uz nodokļu ieņēmumiem, ekonomiku, uzņēmumiem un mājsaimniecībām;
56.4. veic sistemātisku izpēti, analīzi un sniedz novērtējumu par nodokļu ieņēmumu izpildi un to ietekmējošiem ekonomiskajiem faktoriem;
56.5. nodrošina nodokļu ietekmes un ieņēmumu analīzes un prognozēšanas metožu un rīku izstrādi, pilnveidošanu un papildināšanu;
56.6. sagatavo nodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;
56.7. organizē valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognožu sagatavošanu;
56.8. veic nodokļu un nenodokļu reglamentējošo normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtēšanu uz budžeta ieņēmumiem un ekonomiku atbilstoši departamenta kompetencei;
56.9. piedalās pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes aprēķināšanā pievienotās vērtības nodokļa resursa iemaksu veikšanai Eiropas Savienības budžetā;
56.10. pamatojoties uz savāktajiem datiem, departamentā veikto analīzi un aprēķiniem piedalās informācijas un ziņojumu par nodokļu politikas ietekmi un nodokļu ieņēmumiem sagatavošanā.
57. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments veic šādus uzdevumus:
57.1. analizē pašvaldību budžeta resursu pietiekamību, izstrādā priekšlikumus valsts budžeta atbalstam pašvaldībām, un priekšlikumus pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības politikai un atbilstoši kompetencei nodrošina to ieviešanu;
57.2. pamatojoties uz ministriju, centrālo valsts budžeta iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā pašvaldību iesniegtajiem mēneša pārskatiem, izstrādā un aktualizē analītiskos materiālus par pašvaldību finanšu situāciju un nodrošina pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzību;
57.3. sagatavo vēstules pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām par pašvaldību finanšu rādītāju analīzes un pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzības rezultātā konstatētajiem jautājumiem;
57.4. izvērtē un sagatavo informāciju par departamenta kompetencē esošajiem Valsts kontroles iesniegtajiem revīzijas rezultātiem un ieteikumu ieviešanu;
57.5. izstrādā priekšlikumus pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību uzņemšanās politikai, veic gadskārtējo pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limita prognozēšanu, sagatavo gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa likumprojekta daļu par pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistībām, veido analītiskas datu bāzes par pašvaldībām izsniegtajām atļaujām ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus;
57.6. vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta daļu par valsts budžeta resoru 62. “Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64. “Dotācijas pašvaldībām”;
57.7. gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes laikā veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo valsts budžeta likumprojekta daļu, paskaidrojumu par valsts budžeta resoru 62.”Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64.”Dotācijas pašvaldībām”, atbilstoši kompetencei nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta pielikumu sagatavošanu;
57.8. atbilstoši kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar pašvaldību budžeta veidošanas politiku un pašvaldību finansiālo darbību;
57.9. izvērtē un sagatavo atzinumus par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem, izvērtējot to finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtos pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;
57.10. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus, un informāciju par departamenta kompetencē esošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pašvaldībām un pašvaldību finansiālo situāciju;
57.11. sniedz pašvaldībām un citām institūcijām konsultatīvu un metodisku palīdzību pašvaldību finansiālās darbības jautājumos;
57.12. organizē un nodrošina kārtējās Latvijas Pašvaldību savienības un ministrijas sarunas, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes, Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes darbu.
58. Personālvadības departaments veic šādus uzdevumus:
58.1. izstrādā un realizē personāla vadības politiku un stratēģiju;
58.2. noformē dokumentus par ministrijas ierēdņu un darbinieku, kā arī ministrijas padotības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā un atbrīvošanu, pārcelšanu citā amatā, ierēdņa statusa piešķiršanu, atvaļinājumu piešķiršanu, papildu pienākumu veikšanu, aizvietošanu, mācību praksēm, apbalvošanu;
58.3. koordinē ministrijas personāla atlases, jauno ierēdņu un darbinieku darbā ievadīšanas un ministrijas ierēdņu un darbinieku un padotības iestāžu vadītāju darbības un tās rezultātu novērtēšanas procesu;
58.4. metodiski vada un koordinē ministrijas ierēdņu amata pienākumu un darbinieku darba pienākumu aprakstu sagatavošanu un regulāru to aktualizēšanu;
58.5. veic amatu klasificēšanu un saskaņošanu, un organizē šīs klasifikācijas saskaņošanu ar Valsts kanceleju;
58.6. sagatavo priekšlikumus par darbinieku kategoriju un iesniedz apstiprināšanai;
58.7. sniedz konsultatīvu atbalstu personālvadības jautājumos ministrijas struktūrvienību vadītājiem, darbiniekiem, kā arī ministrijas padotības iestāžu personālvadības speciālistiem;
58.8. veic ministrijas vakanto amatu uzskaiti un organizē atlases konkursus uz vakantajiem ierēdņu un darbinieku amatiem, kā arī nacionālā eksperta amatiem;
58.9. veido un regulāri papildina personāla personu lietas, kā arī veic personu datu uzskaiti datu bāzē, regulāri sniedz informāciju par personālu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
58.10. koordinē ministrijas ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas celšanas procesu.
59. Tautsaimniecības analīzes departaments veic šādus uzdevumus:
59.1. veic tautsaimniecības un valsts finanšu analīzi, sagatavojot regulārus analītiskus materiālus (ziņojumu, apskatus, preses relīzes, u.c.) par tautsaimniecības un valsts finanšu attīstību;
59.2. piedalās stratēģisko fiskālās politikas dokumentu (likums par valsts budžetu kārtējam gadam, Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekts, Stabilitātes programma, Budžeta plāns) sagatavošanā;
59.3. regulāri izstrādā makroekonomisko rādītāju (nacionālo kontu, darba tirgus, inflācijas, maksājumu bilances rādītāju, potenciālā iekšzemes kopprodukta, nacionālā bruto ienākuma un citu makroekonomisko rādītāju) prognozes un makroekonomiskās attīstības scenārijus;
59.4. ar Eiropas Savienības fondu modeļa palīdzību nodrošina Eiropas Savienības fondu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību novērtējumu makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanas procesā;
59.5. veic regulāru tautsaimniecības attīstības salīdzinošo analīzi ar kaimiņvalstīm un citām valstīm, nodrošinot valsts situācijas vērtējumu starptautiskajā kontekstā;
59.6. veic regulāras konsultācijas ar nacionālajiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem par makroekonomisko rādītāju prognozēm;
59.7. sadarbībā ar citām Finanšu ministrijas struktūrvienībām un institūcijām veic vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai;
59.8. regulāri izstrādā valsts finanšu rādītāju (vispārējās valdības budžeta kopbudžeta ieņēmumi, izdevumi, bilance) īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;
59.9. veic strukturālās budžeta bilances aprēķinus un valsts finanšu ilgtspējas novērtējumu;
59.10. uztur un attīsta makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēšanas modeļus, tajā skaitā nodrošina metodoloģijas izstrādi, tās dokumentāciju, kā arī modeļu darbībai nepieciešamo statistisko datu savākšanu, datu bāžu izveidošanu un uzturēšanu.
60. Tiešo nodokļu departaments veic šādus uzdevumus:
60.1. izstrādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa, solidaritātes nodokļa (turpmāk – tiešie nodokļi) un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa jomu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus, Ministru kabineta noteikumu projektus, citus tiesību aktu projektus un informatīvo ziņojumu projektus;
60.2. atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām nodrošina nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi tiešo nodokļu harmonizēšanas jomā;
60.3. izvērtē tiešo nodokļu jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā un sagatavo sākotnējo nacionālo Latvijas pozīciju par konkrēto tiesību akta projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikumu;
60.4. piedalās instrukcijas sagatavošanā vēstniekam par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem tiešo nodokļu jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem;
60.5. piedalās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma sagatavošanā Latvijas intereses skarošajos tiešo nodokļu politikas jautājumos un sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta tiešo nodokļu joma;
60.6. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes darba grupās un komitejās un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās par tiešo nodokļu jautājumiem;
60.7. izstrādā starpvalstu (starpvaldību) līgumu projektus nodokļu jautājumos, saskaņo tos starpvalstu sarunu ceļā un iesniedz apstiprināšanai valdībā un savas kompetences ietvaros izvērtē citus starpvalstu līgumu projektus jautājumos, kas skar tiešo nodokļu jomu un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa jomas jautājumus;
60.8. izvērtē citu institūciju izstrādāto ar tiešajiem nodokļiem un izložu un azartspēļu nodevu un nodokli saistīto attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus un sagatavo atzinumus par tiem;
60.9. izskata Eiropas Savienības tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienībā tiešo nodokļu jomā un sniedz atzinumus par tām, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās nostājas projekta sagatavošanā;
60.10. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus nodokļu un nodevu sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus nodokļu normatīvo aktu projektus.
VI. Darba grupas, komisijas, padomes
61. Ministrs vai valsts sekretārs ar rīkojumu var veidot darba grupas, komisijas un padomes (turpmāk – darba grupa) atsevišķu uzdevumu izpildei.
62. Darba grupas, kurās paredzēts iesaistīt citu institūciju (izņemot padotības iestāžu) pārstāvjus vai privātpersonas, izveido ministrs. Darba grupas, kurās paredzēts iesaistīt citu institūciju pārstāvjus vai privātpersonas, var izveidot arī valsts sekretārs, ja darba grupa tiek veidota Finanšu ministrijas kompetences jautājuma risināšanai un citas institūcijas vai privātpersonas dalībai darba grupā tiek pieaicinātas kā attiecīgās nozares vai jomas eksperti.
VII. Pārvaldes lēmuma pārbaude
63. Ministrijas pārvaldes lēmuma iepriekšējo lietderības un tiesiskuma pamata pārbaudi veic projekta izstrādātājs un attiecīgā augstākā amatpersona, vizējot projektus, kā arī lēmuma pieņēmējs, parakstot lēmumu.
64. Ministrijas amatpersonu pārvaldes lēmumu papildu pārbaudes un pēcpārbaudes kārtību nosaka valsts sekretāra izdots iekšējais normatīvais akts.
VIII. Noslēguma jautājumi
65. Atzīt par spēku zaudējušu Finanšu ministrijas 2017.gada 18.septembra reglamentu Nr.12‑16/6 „Finanšu ministrijas reglaments”.
66. Reglaments stājās spēkā 2018.gada 1.decembrī.
Finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
Valsts sekretāre B.Bāne