2007.gada februārī Latvijā tika izveidota Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome (AFCOS padome), kas darbojas kā konsultatīva koleģiāla institūcija un tajā ir pārstāvētas gan ES fondu administrējošās iestādes, gan tiesībsargājošās institūcijas.

Padomes galvenais uzdevums ir veicināt vienotas valsts politikas ieviešanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Padomei ir tiesības ierosināt grozījumus normatīvajos aktos, bet katra iestāde ir atbildīga par politikas īstenošanu attiecīgajā kompetences jomā.

Padomē pārstāvētās institūcijas

Padomes locekļi

  • Finanšu ministrija
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • Ģenerālprokuratūra
  • Eiropas Prokuratūra
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
  • Tieslietu ministrija
  • Valsts kontrole
  • Valsts policija
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • Zemkopības ministrija

Pastāvīgie eksperti

  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Iepirkumu uzraudzības birojs
  • Lauku atbalsta dienests
  • Valsts kase
  • Iekšlietu ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Konkurences padome
  • Sabiedrība par atklātību – Delna
  • Kultūras ministrija
  • Iekšējās drošības birojs
  • Labklājības ministrija

Padomes priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Padomes sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes struktūru skatīt ŠEIT.

AFCOS padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā un to laikā tiek izskatīti dažādi problēmjautājumi un tiek pieņemti stratēģiski būtiski lēmumi. Pēc nepieciešamības tiek organizētas atsevišķas tikšanās, kurās pārrunā dažādus sadarbības jautājumus un gadījumus, kad ir konstatētas aizdomas par krāpšanu ES fondu projektu īstenošanas gaitā.

Padomes uzdevumi

  • izskatīt budžeta un finanšu vadības jomas tiesību aktos noteikto informatīvo ziņojumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem un sniegt viedokli par to;
  • piedalīties Līguma par ES darbību 325. panta 5. punktā minētā ziņojuma sagatavošanā;
  • izvērtēt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) informācijas pieprasījumus un sniegt Finanšu ministrijai atbalstu atbildīgās institūcijas noteikšanā konkrēto jautājumu izskatīšanai un atbilžu sagatavošanai;
  • sniegt Finanšu ministrijai ieteikumus par ES finanšu interešu aizsardzības uzlabošanu;
  • atbilstoši kompetencei pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījuma sniegt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbiniekiem nepieciešamo palīdzību, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus.
Padomes sēžu darba kārtības:       Padomes sēžu protokoli:

30.05.2024.

30.05.2024.

14.11.2023. 14.11.2023.
18.05.2023. 18.05.2023.
16.11.2022. 16.11.2022.
05.05.2022. 05.05.2022.
27.10.2021.    27.10.2021.