Publicēts: 27.04.2022.
Atjaunināts: 03.03.2026.

Dažādu pētījumu dati par ēnu ekonomiku

Tāpat kā pastāv dažādas ēnu ekonomikas definīcijas, pastāv arī dažādas tās aprēķināšanas metodes un arī rezultāti. Metodes, kuras tiek izmantotas ēnu ekonomikas pētījumos, var iedalīt tiešajās (mikro – datu) metodēs un netiešajās (makro – indikatoru) metodēs.

Tiešajās metodēs tiek izmantotas aptaujas un (vai) anketas ar brīvas izvēles atbildēm vai nodokļu audits. Netiešās metodes, sauktas arī par indikatoru metodēm, galvenokārt ir makroekonomiskas, un tajās izmantoti dažādi ekonomikas un citi indikatori, kas satur informāciju par ēnu ekonomikas dinamiku.

Netieša jeb modelēšanas metodē tiek pieņemts, ka vairāki cēloņi nosaka ēnu ekonomikas eksistenci un izaugsmi, savukārt ēnu ekonomikas izmaiņas rada vairākus efektus laikā. Dinamiskais “vairāku indikatoru – vairāku cēloņu” modelis (MIMIC - The Dynamic Multiple Indicators –Multiple Causes Model) ļauj iegūt laika rindas indeksus par nereģistrētā un reģistrētā izlaides līmeņa attiecību valstī.

Ēnu ekonomikas apjoma aprēķinu metodes nevar viennozīmīgi uzskatīt par precīzām un savstarpēji salīdzināmām. Lielākā daļa šo metožu dod iespēju novērtēt tikai ēnu ekonomikas pārmaiņu virzienu un pieauguma vai samazinājuma aptuvenu mērogu, proti, tendences, nevis konkrētu tās lielumu. Turklāt, novērtējot ēnu ekonomikas lielumu konkrētai valstij, dažādu metožu izmantošana bieži uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus vai pat pretējas tendences dinamikā. Precīzāku ēnu ekonomikas apjoma novērtējumu iespējams veikt, kvalitatīvi apkopojot un analizējot individuālu uzņēmumu datus, tomēr šādu datu iegūšana ir sarežģīts un dārgs process. Metodes, kurās izmanto makro rādītājus, jāvērtē ļoti piesardzīgi, rūpīgi analizējot iegūtos rezultātus. Jāņem vērā arī to, ka precīzākus datus var iegūt tikai ar zināmu laika nobīdi.

    F.Šneidera pētījuma dati

    Saskaņā ar Austrijas profesora F.Šneidera publicētajiem pētījuma datiem par ēnu ekonomikas īpatsvaru 31 Eiropas valstī, kas veikts pēc makroekonomiskās metodes, var secināt, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā ir palielinājies visās Eiropas valstīs. Latvijā ēnu ekonomikas kāpums bija salīdzinoši zemāks nekā vidēji citās valstīs: no 19,8% – 2019.gadā līdz 20,9% – 2020.gadā. Savukārt 2020.–2022.gadā Latvijā bija vērojama ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma tendence: 2020.gadā – 20,9%, 2021.gadā - 20,2%, bet 2022.gadā – 19,9%.

    SSE Riga - A.Saukas un T.Putniņa pētījuma dati

    Atbilstoši Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2024. gadā” rezultātiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2024. gadā ir turpinājis samazinājuma tendenci, sasniedzot 21,4% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā (22,9 %). Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir “aplokšņu algas”, kas veido 50,0% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt neuzrādīto ienākumu un neuzrādīto darbinieku komponente attiecīgi veido 23,6% un 26,4%. Nozaru dalījumā augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē – 33,8% (2023.g. - 34,2 %), mazumtirdzniecībā – 26,2% (2023.g. - 27,0%) un pakalpojumu sektorā – 23,6% (2023.g. – 26,4 %).

    Nodokļu plaisu novērtējums

    Nodokļu plaisa ir nedeklarētā un deklarētā, bet nesamaksātā nodokļu apjoma summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

    Saskaņā ar EK TAXUD novērtējumu PVN plaisa Latvijā 2023.gadā bija 5,4% jeb 220 milj. euro (2021.gadā – 11,3 %; 366 milj. euro), kas ir būtiski zem ES vidēja līmeņa (9,5 %), ierindojoties 7.vietā starp ES dalībvalstīm. Latvijas sniegums 2023.gadā bija ievērojami labāks nekā pārējās Baltijas valstīs – PVN plaisa Igaunijā 10,3% (18.vieta), bet Lietuvā – 15,1% (23.vieta). EK ātrais PVN novērtējums rāda, ka Latvijā PVN plaisa saglabā samazinājuma tendenci, prognozējot 5,3% 2024.gadā.

    Papildu informācija un aktuālie dati par nodokļu plaisu apmēriem ir pieejami VID tīmekļvietnē.

    Pastāv vairāki pētījumu avoti saskaņā ar kuriem Finanšu ministrija vērtē ēnu ekonomikas apjomu un tendences:

    Ziņojumi: