Strukturālā reforma publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai
Reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot iepirkumu konkurenci, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā.
Strukturālā reforma paredz:
- Būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5 538 000 eiro.
- Sistēmas darbības principos fokuss uz maksimālu elastību, iepirkumu pamatmērķiem un uz datiem balstītu vadību. Tādējādi iepirkumi var kļūt par stratēģisku instrumentu valsts attīstībā, nevis birokrātisku šķērsli.
- Iepirkumu regulējumu attiecināt tikai uz darījumiem virs ES noteiktajām līgumcenu robežām, nacionāli regulētajos iepirkumos pārejot uz ex-post uzraudzību un ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu.
- Uzraudzību stiprināt ar efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem. Attiecīgi tiks uzraudzīta pasūtītāju prakse, ņemot vērā pasūtītāju efektivitātes rādītājus pret iepirkumu indikatoriem, kā arī salīdzinošā veidā par atskaites punktu ņemot vidējo un labāko sniegumu.
- Izmaiņas institucionālajā pārvaldībā, kā rezultātā Iepirkumu uzraudzības birojs kļūs par centrālo vadības iestādi un uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, bet Valsts digitālās attīstības aģentūras darbs tiks fokusēts uz IKT iepirkumiem.
- Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Tāpat tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts.
Publisko iepirkumu darba grupas ietvaros tika apkopoti arī labās prakses ieteikumi publisko iepirkumu procesā iesaistītajām pusēm.
Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā stāsies spēkā pakāpeniski. Līdz tam nepieciešams Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.
Datu pieejamība:
- Publisko iepirkumu reformas centrā ir pilnīga publisko līdzekļu izsekojamība katram ieguldītajam eiro, nodrošinot, ka informācija ir sabiedrībai pārskatāma visos iepirkuma posmos.
- Datu pieejamība tiek paplašināta neatkarīgi no iepirkuma apjoma, saglabājot un stiprinot informācijas publiskošanu arī zem ES robežvērtībām.
- Tiek veidota strukturēta un centralizēta datu publicēšanas sistēma, kas ietver iestāžu iepirkumu plānu, noslēgto līgumu, to izpildes un faktisko maksājumu publiskošanu, nodrošinot pilnīgu publisko līdzekļu aprites pārskatāmību no pirmā ieguldītā eiro.
- Reforma paredz pāreju uz datiem balstītu uzraudzības modeli, izmantojot veiktspējas rādītājus un analītiskos rīkus, kas ļauj sistemātiski izvērtēt iepirkumu sistēmas darbību un pasūtītāju sniegumu.
- Plašāka un sistemātiskāka datu pieejamība kalpo kā instruments sabiedrības uzticības stiprināšanai, vienlaikus līdzsvarojot pasūtītāju lielāku elastību ar augstāku atbildības un atklātības līmeni.
Korupcijas risku mazināšana:
- Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir vērsta uz sistemātisku korupcijas risku vadību.
- Reforma paplašina pārskatāmību, nodrošinot datu pieejamību par visiem iepirkumu posmiem, tostarp zemsliekšņa un tā dēvētajiem “mazajiem iepirkumiem”, tādējādi stiprinot uzraudzību.
- Uz datiem balstīta uzraudzības pieeja ļaus identificēt risku tendences, analizēt cenu atbilstību tirgus situācijai un objektīvi izvērtēt pasūtītāju rīcību, savlaicīgi atklājot iespējamās neatbilstības.
- Reforma stiprina sistēmisko risku pārvaldību, vienlaikus saglabājot tiesībsargājošo institūciju, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kompetenci individuālu pārkāpumu izmeklēšanā.
- Korupcijas risku mazināšana tiek balstīta atklātībā, datu analītikā un institucionālās kultūras maiņā, veidojot vidi, kur publisko līdzekļu aprite ir izsekojama un iespējamās novirzes – ātrāk identificējamas un novēršamas.
Finanšu ministra Arvila Ašeradena izveidotā publisko iepirkumu darba grupa:
- Finanšu ministra Arvils Ašeradena izveidotajā plašas pārstāvniecības darba grupā tika iesaistītas visas publisko iepirkumu procesā iesaistītās puses – iepirkumu veicēji, politikas veidotāji, uzraugošās institūcijas un piegādātājus pārstāvošās organizācijas.
- Publisko iepirkumu darba grupa izvērtēja iespējas uzlabot publisko iepirkumu procesu ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu lietderīgu, caurskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu izlietojumu, būtiski mazinot birokrātiju un uzlabojot iepirkumu procesa efektivitāti.
- Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus – esošās sistēmas pilnveidi vai strukturālas reformas publisko iepirkumu jomā, kas guva pārliecinošu darba grupas dalībnieku atbalstu.
