Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

​Izmaiņas 2020.gadā:

No 2020.gada 1.janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums.

To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai".

Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot  ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas.

Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ko piemēro taksācijas gada laikā, bet nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums atbilstoši nodokļa maksātāja faktiskajiem taksācijas gada ienākumiem.

Informācijai!

2019.gada 29.novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Grozījumu būtība:
- ir paaugstinātas dienasnaudas un viesnīcu izdevumu normas komandējumiem gan pa Latviju, gan uz ārzemēm.
- vietējā transporta izdevumus pa Latviju var kompensēt pēc faktiskajiem izdevumiem, ja tā izmantošana ir bijusi pamatota.
- komandējuma rīkojumu var aizstāt arī ar elektronisko dokumentu, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, ja to institūcijas informācijas sistēmā vadītāja noteiktajā kārtībā ir apliecinājis (autorizējis) institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

Ar 2019.gada 1.janvāri likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz:

• iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa (55 000 euro) maiņu, saskaņojot to ar likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto 62 800 euro ;
• kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas – ienākums pārdodot virtuālo valūtu ir kapitāla pieaugums

• pērkot un pārdodot virtuālo valūtu ienākumu traktē kā kapitāla pieaugumu, bet to nodala no cita kapitāla pieauguma;
• zaudējumus no virtuālo valūtu tirdzniecības (IIN aprēķinam) nevar attiecināt uz cita veida ienākumu (t.sk arī uz citu kapitāla aktīvu ienākumu);
• ja nav dokumentu, kas apliecina virtuālo valūtu iegādes izdevumus, aprēķinot kapitāla pieaugumu, par iegādes izdevumiem uzskata 0.
• ka papildpensijas kapitāls, ko veido iemaksas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu un kas tiek izmaksāts pensiju plāna dalībniekam, ir ar IIN apliekams ienākums.

Svarīgi:

Lai samazinātu IIN piemaksas:

       1) paredzētas tiesības nodokļu maksātājam:

- veikt atzīmi elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā (turpmāk – grāmatiņa) par to, ka no nākamās dienas pēc atzīmes veikšanas ienākumu izmaksātājs maksātājam nepiemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu;
- rakstveidā vienoties ar ienākuma izmaksātāju, lai ienākuma izmaksātājs piemēro IIN maksātāja paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nedrīkst pārsniegt VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu;
- izvēlēties 23% likmes piemērošanu 20% IIN likmes vietā, tad 23% IIN likme tiks piemērota ar nākamā mēneša 1. datumu:

• veicot elektroniski atzīmi grāmatiņā;
• iesniedzot iesniegumu ienākuma izmaksātājam.

2) pienākumu VID informēt ienākuma izmaksātāju, pie kura iesniegta grāmatiņa (veicot atzīmi), ja konstatē, ka fiziskai personai turpmāk nevar piemērot nepaliekamo minimumu, jo tās ienākumi pārsniedz jau pārsniedz 13 200 gadā.  ​

Noteiktām IIN maksātāju grupām ir noteikts pārejas periods, kura laikā IIN maksātājam ir iespēja pagarināt 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā IIN samaksas termiņu līdz 2020.gada 1.decembrim. 
IIN samaksas termiņa pagarinājumu var izmantot, ja izpildās šādi nosacījumi:

1) IIN maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
2) taksācijas gada ienākums, izņemot ar IIN neapliekamos ienākumus, atbilst šādām pazīmēm:

a) ir gūts tikai Latvijā,
b) nepārsniedz noteiktu slieksni (2018. gadā - 55 000 euro, bet 2019. gadā - 62 800 euro),
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ir ieturēts IIN,
d) ir ienākums, kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus.

Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā IIN summa nepārsniedz 1 euro, tā nav jāiemaksā budžetā (attiecīgi šī nodokļa summa nav uzskatāma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu). Šāds regulējums piemērojams gada ienākuma deklarācijām par 2018.gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.

Progresīvā IIN likme no 2019.gada:

• gada ienākumam līdz 20 004 euro – 20 %;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004,00 euro, bet nepārsniedz 62 800 euro – 23 %;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800,00 euro – 31,4 %.

Nodokļa maksātāji

• fiziskās personas - iekšzemes nodokļu maksātāji jeb rezidenti
• fiziskās personas - ārvalsts nodokļu maksātāji jeb nerezidenti
• fiziskās personas - individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki par sava uzņēmumu (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) ienākumiem, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli
• mikrouzņēmuma īpašnieki atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam

Taksācijas periods

Taksācijas periods ir kalendārais gads.

Nodokļa objekts

Fiziska persona - rezidents:

1. ienākumi, kas gūti uz darba attiecību pamata
2. ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības
3. ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav　uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un ienākumi no individuālā komersanta darbības
4. ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas
5. ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam
6. ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas
7. ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to, kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz　intelektuālo īpašumu
8. no fiziskajām personām, uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi
9. pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināms ienākums
10. ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids
11. ienākums no kapitāla (dividendes, procentu ienākumi un tiem pielīdzināmie ienākumi, arī ar procentu ienākumu saistītie ienākumi, nekustamā īpašuma atsavināšanas, virtuālās valūtas atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums u.c.)
12. ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas
13. ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu
14. nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam
15. iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums neatkarīgi no tā, kas fiziskās personas labā saņem šo ienākumu
16. ienākumi no metāllūžņu pārdošanas
17. ienākums no līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos. Ar nodokli ir aplikts uz maksātāju attiecināmais ārvalstu sabiedrības ienākums, ja maksātāja līdzdalība ārvalstu sabiedrībā ir būtiska - 25% un vairāk,- neatkarīgi no tā, ka šis ienākums nav ticis sadalīts dividendēs (ja aplikto ienākumu sadalīs dividendēs, nodoklis dividendēm otrreiz netiek uzlikts)
18. uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi ir pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nav veikti norēķini 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža
19. ienākums, kas veidojams no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām
20. ienākumam pielīdzināmi aizdevumi
21. samazinātu aizdevumu procentu maksājumu radītais ienākums
22. izložu un azartspēļu laimesticiti ienākumi

Fiziska persona - nerezidents:

1. ienākums no algota darba
2. ienākums no profesionālās darbības
3. ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā
4. ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē
5. ienākums no alternatīvo ieguldījumu fonda, kas Latvijas Republikā ir nodibināts kā komandītsabiedrība ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas, ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā
6. personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas
7. ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids, samaksa par intelektuālo īpašumu
8. pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, kā arī pensijām pielīdzināms ienākums
9. ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums, izņemot ienākumu no finanšu instrumentu atsavināšanas, kuru apgrozību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums
10. dividendes
11. procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums, izņemot:
    1. procentu ienākumu no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem;
    2. procentu ienākumu, procentiem pielīdzināmo ienākumu, arī ar procentu ienākumu saistīto ienākumu no publiskā apgrozībā esošiem finanšu instrumentiem. 
12. ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas
13. ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu
14. papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem
15. ienākums no metāllūžņu pārdošanas
16. nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam
17. iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums neatkarīgi no tā, kas fiziskās personas labā saņem šo ienākumu
18. uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi ir pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nav veikti norēķini 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža
19. ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām
20. ienākumam pielīdzināmi aizdevumi
21. samazinātu aizdevumu procentu maksājumu radītais ienākums
22. izložu un azartspēļu laimesti

Attaisnotie izdevumi

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
• apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuri izveidoti saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem", vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētos privātajos pensiju fondos, kopā nepārsniedzot 10% no maksātāja gada bruto ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā.
• izdevumi izglītības  iegūšanai un izdevumi par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu,  – - nepārsniedzot 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro gadā
• summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem,– nepārsniedzot 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro gadā
• summas, kas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētai politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai– nepārsniedzot 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro gadā
• solidaritātes nodoklis

! Kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem politiskām personām ir noteikts gan procentuālais (50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma), gan summārais ierobežojums (600 eiro gadā).

Līdz ar to, no 2018.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs varēs atskaitīt kopējos attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem politiskām personām 50% apmērā no gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā.

! Ja attaisnoto izdevumu piemērošanas rezultātā veidojas IIN pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksās, piemērojot nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

! No 5 līdz 10 gadiem ir pagarināts apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš, lai maksātājs būtu tiesīgs piemērot attaisnotos izdevumus

Ja maksātājs - pensiju plāna dalībnieks - taksācijas gadā veiks iemaksas privātajā pensiju fonda pensiju plānā un iekļaus tās taksācijas gada attaisnotajos izdevumos, bet taksācijas gada vai pēctaksācijas gada laikā arī veiks izmaksas no pensiju plāna, maksātāja apliekamais ienākums būs palielināms šādi:

1) ja pensiju plāna dalībnieks taksācijas gadā uzsāk dalību pensiju plānā un ir veicis iemaksas pensiju plānā pirmoreiz vai ja pensiju plāna dalībniekam pirms pirmstaksācijas gada 31.decembrī nav uzkrāts papildpensijas kapitāls un viņš nav veicis iemaksas pensiju plānā pirmstaksācijas gadā, — palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par taksācijas un pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summas un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrāto pensiju kapitāla starpību;

2) pārējos gadījumos — palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrātā pensiju kapitāla starpību.

Minēto normu nepiemēro pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā vai tad, ja pensiju plāna dalībnieks ir pirmās grupas invalīds uz mūžu vai par tādu tiek atzīts taksācijas vai pēctaksācijas gada laikā.

Speciālie nodokļu režīmi

• Patentmaksas apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 50 līdz 100  eiro mēnesī
• Samazinātās patentmaksas apmērs ir 17 eiro gadā (9 eiro pusgadā). Samazināto patentmaksu ir tiesības maksāt, ja izpildīti likumā noteiktie kritēriji (maksātājam ir piešķirta vecuma pensija, tā saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3 000 eiro, tas nav algas nodokļa maksātājs u.c.).

Ministru kabineta 2018.gada 16.janvāra noteikumi Nr.28 ”Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”

Būtiski: 

Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt:

1. saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot šā likuma 11. panta divpadsmito daļu) vai 11.¹ pantu;
2. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
3. pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.