2023. gada 5. janvārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, kuras prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš 2024. gada 6. jūlijs.
2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā.
2025. gada 2. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma un 2025. gada 24. oktobrī stājās spēkā grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ar kuriem noteiktām sabiedrībām par 2 gadiem tiek atlikta ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešana, attiecīgi sabiedrībām būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 14. aprīļa direktīvu (ES) 2025/794, ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Minētā direktīva ir daļa no Eiropas Komisijas 2025. gada 26. februārī publicētās pirmās Omnibuss priekšlikumu pakotnes, lai vienkāršotu ES ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības saistībā ar Eiropas zaļo kursu.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma (turpmāk - likums) mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu šā likuma subjekta (uzņēmuma) darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.
Likums attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētām:
- komercsabiedrībām, kuras ir lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības;
- vidējām sabiedrībām un mazām sabiedrībām, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
- lielām meitas sabiedrībām vai mazām un vidējām meitas sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un ja minēto sabiedrību galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti;
- filiālēm, kas ir tādas sabiedrības filiāles, kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti, ja šo filiāļu neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz 40 000 000 euro un ja šīs trešās valsts sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī Eiropas Savienībā secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas bilances datumā pārsniedz 150 000 000 euro.
Likums paredz likuma subjekta (uzņēmumam) pienākumu:
- sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem.
- sagatavot vadības ziņojumu vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF) pēc attiecīgā Eiropas Savienības regulējuma spēkā stāšanās.
- piesaistīt zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību (turpmāk – revidents) ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja tāds ir jāsagatavo) pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu (ESEF).
Tāpat likumā noteiktas arī prasības trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai un trešās valsts sabiedrības filiālei ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai un publiskošanai.
Likumā noteiktās prasības paredz sagatavot ilgtspējas ziņojumu pakāpeniski (pēc grozījumiem), sākot ar:
- 2024. pārskata gadu - lielām sabiedrībām vai liela koncerna mātes sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūra, kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500;
- 2027. pārskata gadu - lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām;
- 2028. pārskata gadu - mazām un vidējām sabiedrībām, izņemot mikro sabiedrības, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū
- 2028. pārskata gadu - trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībām vai trešās valsts sabiedrības filiālēm.