FM Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekti

Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Kvalitatīvais rādītājs: valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana

Starpposma rādītāja apraksts: pieņemts valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam. Tajā ietvertas šādas darbības: nereģistrēta/nelegāla saimnieciskā darbība; nedeklarēta nodarbinātība; nereģistrēti darījumi un nelikumīga preču aprite; nereģistrēta/nekontrolēta skaidras naudas aprite; krāpšana nodokļu jomā. Galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta ekonomikas nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas risku, piemēram, būvniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, drošības, ēdināšanas un viesmīlības, transporta nozarēm.

Pasākuma izpildes statuss: izpildīts
Lai turpinātu īstenot mērķtiecīgus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un neuzskaitītas ekonomikas daļas mazināšanai, tika izstrādāts un ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 apstiprināts  Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam. Plānā ir ietverti 43 konkrēti nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu priekšlikumi ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, kas īstenojami noteiktos termiņos, nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir būtiski augsts.

Plānā kā prioritārie pasākumi ir definēti prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana. Plānā ir noteikti pieci rīcības virzieni: 1. Nereģistrēta saimnieciskā darbība; 2. Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; 3. Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; 4. Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; 5. Nodokļu nomaksas veicināšana.

Pieņemtā darba plāna kopija pieejama tīmekļvietnē.

Saite uz plāna publikāciju tiešsaistē.

Valsts pētniecības programmas “Ēnu ekonomikas samazināšana, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību” īstenošana (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Kvantitatīvais rādītājs: pētījumu ziņojumu skaits - 5

Mērķrādītāja apraksts: nodokļu saistību izpildes jomā veic šādus pētījumus:  ziņojums par faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomiku Latvijā, galveno uzmanību pievēršot nozīmīgākajām nozarēm;  ziņojums par faktoriem, kas nosaka fizisku personu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieskaitot analīzi par ēnu ekonomikas līmeņa ietekmi uz nodokļu saistību izpildi;  ziņojums ar politikas ieteikumiem likumdošanas, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem un citiem uzlabojumiem, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, t. sk. novērtējums par ierosināto ieteikumu finansiālo ietekmi;  ziņojums, kurā novērtēti neiegūtie budžeta ieņēmumi, kas izriet no nelikumīgām darbībām, t. sk. likumdošanas ieteikumi nelikumīgas naudas aprites riska mazināšanai;  ēnu ekonomikas mērīšanas metodikas izstrāde, izmantojot dinamisku “vairāku rādītāju – vairāku iemeslu” modeli, t. sk. sadalījumu pēc nodokļu veidiem, uzņēmuma lieluma un nozarēm.

Pasākuma izpildes statuss: izpildīts
Lai rastu jaunus, inovatīvus un zinātniski pētnieciskas darbības rezultātā pamatotus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazinošiem pasākumiem, 2020. gadā tika uzsākta valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" īstenošana. 2020. gada 26. februārī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 75 “Par valsts pētījumu programmu “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”. Pētījumu programmas projekts tiek finansēts no Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projekta ietvaros projekta īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir iesniedzis visus saturiskos pārskatus, iekļaujot tajos: 

- 2020. gada 27. novembrī – ziņojumu par projekta īstenošanas uzsākšanu un sākotnējos secinājumus par ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, novērtējot to ietekmes iespējamību un ietekmes radītās sekas valstī kopumā;

- 2021. gada 28. maijā (ar precizējumiem 2021. gada 1. septembrī) – šādus ziņojumus: 1) ziņojums par ēnu ekonomiku Latvijā ietekmējošo faktoru novērtējumu, tautsaimniecības nozarēs, kurām ir nozīmīga finanšu ietekme, un valstī kopumā; 2) ziņojums par iemesliem, kāpēc fiziskās personas izvairās no labprātīgas nodokļu maksāšanas un iesaistīšanās sociālās apdrošināšanas sistēmā, un analīzi par ietekmējošiem faktoriem, kas veido ēnu ekonomikas radītus priekšnosacījumus negodīgai konkurencei un atsevišķu iedzīvotāju grupu sociālajai nevienlīdzībai un nepietiekamai nodrošinātībai, kā arī analīzi, kā ēnu ekonomikas mazināšana ietekmē attieksmi pret nodokļu maksāšanu; 3) zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi;

- 2022. gada 28. janvārī – šādus ziņojumus: 1) zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi; 2) ziņojums par negūto budžeta ieņēmumu apjomu no pretlikumīgām darbībām; 3) izstrādāto ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģijas projektu, ēnu ekonomikas apmēra prognozēšanas algoritmu un aplēses par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā 2020. gadā.

- 2022. gada 31. oktobrī – šādus ziņojumus: 1) zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā; 2) metodika ēnu ekonomikas apjoma noteikšanai, algoritms tās apjoma prognozēšanai un ēnu ekonomikas aplēses Latvijā 2020. un 2021. gadā; 3) pētījums par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā 2020. un 2021. gadā, izmantojot izstrādāto ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģiju.

Zinātnisko pētījumu rezultāti par ēnu ekonomikas apmēru un tās ietekmējošiem faktoriem, kā arī ierosinātie priekšlikumi Finanšu ministrijā tiks izmantoti gan valsts politikas plānošanā un lēmumu pieņemšanā noteiktās jomās, gan kā izsvērti un zinātniski pamatoti argumenti jaunu ēnu ekonomikas mazinošu pasākumu ierosināšanai un īstenošanai.

Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.) 

Kvalitatīvais rādītājs: Tiesību aktu stāšanās spēkā

Pasākuma izpildes statuss: procesā
Lai sasniegtu konkrēto rādītāju, ir izstrādāti divi likumprojekti: 

1. Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 46/Lp14), kurā cita starpā ir iekļauti grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāju reitinga sistēmas tiesisko regulējumu, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publicēšanu. 
   Saeimā iesniegtais likumprojekts
    
2. Saeimā iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.2/Lp14), kurā cita starpā ir iekļauti grozījumi, kas paredz optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti. 
   Likumprojekts divreiz skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā – 2022.gada 7.decembra un 14.decembra sēdē – tomēr pagaidām komisija nav pieņēmusi lēmumu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu Saeimas 1.lasījumā.
   Saeimā iesniegtais likumprojekts

VID reformas Nr. 6.1.1.r  “Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā” pasākumi:

Sāk darboties uz datiem balstītu pakalpojumu grozs katrai nodokļu maksātāju segmentācijas grupai (ar pabeigšanas laiku 2024.g. 2 cet.) 

Kvalitatīvais rādītājs: Izmaiņas VID iekšējos noteikumos un/vai pakalpojumu sniegšanas platformā(-s)

Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmatas publicēšana (ar pabeigšanas laiku 2023.g. 3 cet.) 

VID reformas Nr. 6.1.1.r  “Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā” investīcijas

● Nr. 6.1.1.1.i “Esošo analītisko risinājumu modernizācija”

● Nr. 6.1.1.2.i. “Jaunu analīzes sistēmu izstrāde”

● Nr. 6.1.1.3.i. “Personāla apmācības darbam ar analītisko platformu un konsultācijas”

VID realizēto reformu Nr. 6.1.2.r “Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze” un šādām investīcijām:

• Nr. 6.1.2.1.i “Dzelzceļa  rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei”
• Nr. 6.1.2.2.i “Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana”
• Nr. 6.1.2.3.i “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP”
• Nr. 6.1.2.4.i. “Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā” sadaļā kravu kontroles rentgeniekārtas piegāde un uzstādīšana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” realizēto investīciju Nr. 6.1.2.4.i. “Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā” sadaļā infrastruktūras izveide.

Aktuālā informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. 

IUB realizētās reformas:

• Nr. 6.4.1.r. “Publisko iepirkumu līgumu reģistra izveide” (tiek realizēta sadarbībā ar Finanšu ministrijas Juridisko departamentu)

Pieņemti grozījumi tiesību aktos, kas reglamentē publisko iepirkumu, paredzot līgumu reģistru, kas satur strukturētu informāciju par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un to faktisko izpildi (likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" Saeimā pieņemts 03.03.2022., stājās spēkā 01.01.2023.; likumprojekti "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" Saeimā pieņemti 05.05.2022., stājās spēkā 01.01.2023.)

Izstrādāts un kopš 01.01.2023. publiski pieejams Līgumu reģistrs

• Nr. 6.4.3.r. “Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana” (tiek realizēta sadarbībā ar Finanšu ministrijas Juridisko departamentu)

• Veikts pētījums par publisko iepirkumu centralizāciju un pieņemts Ministru kabineta lēmums par rīcības virzieniem attiecībā uz publisko iepirkumu centralizāciju (Ministru kabineta 12.04.2022. sēdes protokols Nr.20 44.§);
• Iepirkumu veicēju profesionalizācijas stratēģija 2022.–2024.gadam 24.03.2022. ir parakstīta, paredzot darbības virzienus iepirkumu veicēju profesionalizācijai, centralizētu iepirkumu veicināšanai un Iepirkumu uzraudzības biroja darbības efektivitātes paaugstināšanai; stratēģija 31.03.2022. ir apstiprināta ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.204;
• Izstrādātas un Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētas standartizētas kvalifikācijas prasības pa nozarēm (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būvniecība, autotransports, mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumi)
  • Skatīt papildus 
• Nosakot standartizētus pieņemšanas–nodošanas dokumentus būvdarbu iepirkumos, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu" (Ministru kabineta 05.07.2022. sēdes protokols Nr.35/52§, stājās spēkā 12.07.2022.)
  • Skatīt papildus noteikumus
• Metodiskie materiāli Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē sakārtoti iepirkumu ceļveža veidā, ņemot vērā iepirkuma procesa dzīves cikla posmus
  • Skatīt papildus Iepirkumu ceļvedi
• Atbilstoši Profesionālo kompetenču un potenciāla novērtēšanas un cilvēkresursu attīstības plānošanas matricas metodikas ietvaram izveidota iepirkumu veicēju mācību programma Valsts administrācijas skolā
  • Skatīt papildus informāciju
• Profesionālo kompetenču un potenciāla novērtēšanas un cilvēkresursu attīstības plānošanas matricas metodika papildināta ar paaugstinātas kompetences prasībām iepirkuma komisijai lielajos (virs Eiropas Savienības līgumcenu sliekšņa) un centralizētajos iepirkumos
  • Skatīti papildus informāciju
• Pilnveidota Iepirkumu uzraudzības biroja risku un procesu pārvaldība, izstrādājot Iepirkumu uzraudzības biroja datos un riskos balstītas darbības metodikas vadlīnijas, kas paredz iepirkumu uzraudzības funkciju veikšanu, balstoties uz regulāru datu un risku izvērtējumu

  • Iepirkumu uzraudzības biroja datos un riskos balstītas darbības metodikas vadlīnijas

• Nr. 6.4.4.r. “IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana”

• Izstrādāts un apstiprināts kritēriju kopums, kas balstīts uz informāciju, kas tiek iegūta automātiski no Publikāciju vadības sistēmā pieejamajiem datiem. Pamatojoties uz kritēriju izmantošanas mērķi, kritēriji ir sadalīti divos atsevišķos dokumentos: 1. dokumentā “Pasūtītāju reitingu rīks – kritēriju apraksts” un 2. dokumentā “Riskanto iepirkumu, riskanto pasūtītāju un riskanto sektoru apzināšana – kritēriju apraksts” (izmanto jau ieviesto risinājumu “Sarkanie karodziņi”.
  • Skatīt papildus
• Izstrādāta projekta un iepirkuma dokumentācija, kā arī veikts iepirkums līguma noslēgšanai par Publikāciju vadības sistēmas izstrādi, nodrošinot tiešsaistes piekļuvi, e-formu publicēšanu, pārskatu par iepirkumu statistiku un klientu profilu pieejamību, funkcionalitāti, kas uzlabo iepirkumu iesniegumu izskatīšanas, pirmspārbaužu veikšanas, administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procesu, nodrošina sodīto personu pārbaudi pirms to iekļaušanas iepirkuma komisijā.
• Publikāciju vadības sistēmas modernizācijas darbu izpildes termiņš – 2024.gada 4.ceturksnis.
• Šī reforma tiek finansēta 2.1.1.1.investīcijas “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” ietvaros, saņemot Atveseļošanas fonda finansējumu 1 344 000 euro apmērā.

FM Juridiskā departamenta realizētajām reformām:

• Nr.6.4.2.r. “Konkurences vides pilnveidošana un korupcijas risku mazināšana”

FM atbildībā ziņot par šādiem pasākumiem minētās reformas ietvaros:

Normatīvais regulējums konkurences vides pilnveidošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajos iepirkumos (ar pabeigšanas laiku 2021.g. 4 cet.)

Mērķa apraksts:
Publisko iepirkumu jomu regulējošajos tiesību aktos cita starpā pieņemti grozījumi:

1. iepirkuma komisija tiek izveidota katram iepirkumam vai atsevišķi uz noteiktu laikposmu;
2. iepirkuma komisijas sekretāram ir jāparaksta neieinteresētības apliecinājums;
3. paplašināti kandidātu un pretendnetu izslēgšanas nosacījumi;
4. vērtēšanas kritērijos noteiktas konkrētas jomas, kurās papildus iegādes cenai vērtējamas arī dzīves cikla izmaksas un kvalitātes kritēriji;
5. stingrākas prasības gadījumos, kad piedāvājumu iesniedzis tikai viens piegādātājs;
6. nosakot plašāku tirgus priekšizpētes lietošanu, lai izvairītos no nepamatoti ierobežojošām prasībām.

Attiecībā uz korupcijas risku mazināšanu publiskajā iepirkumā tika pieņemti Publisko iepirkumu likuma grozījumi (likums Saeimā pieņemts 03.03.2022., izsludināts un publicēts "Latvijas Vēstnesī" 15.03.2022.), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumi un Publiskās un privātās partnerības likuma grozījumi (likumi Saeimā pieņemti 05.05.2022., izsludināti un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 17.05.2022.). Visi likumi stājas spēkā 01.01.2023.

Attiecībā uz konkurences vides pilnveidošanu publiskajā iepirkumā tika pieņemti Publisko iepirkumu likuma grozījumi un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumi (likumi Saeimā pieņemti 24.03.2022., izsludināti un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 07.04.2022.) Likumi stājas spēkā 01.01.2023.

Atveseļošanas fonda plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” ietvaros Reformas Nr. 2.1.1.r. “Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija” investīcijas Nr. 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projektiem:

• VID realizēto projektu “Pārrobežu sadarbību nodokļu jomā veicinošo digitālo pakalpojumu attīstība”
• IUB realizēto projektu “Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija”

Reformas Nr. 2.1.2.r. “Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana” ” investīcijas Nr. 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projektiem:

• VID realizēto projektu “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”
• Valsts kases (sadarbībā ar Valsts kanceleju) realizēto projektu “Vienotas iestāžu pārvaldības pakalpojumu centra izveides nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana”