Finanšu ministrija ir atbildīga par sekojošu Atveseļošanas fonda (AF) plānā noteiktu reformu un investīciju projektu īstenošanu un uzraudzību.

KĀ NOZARES MINISTRIJA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) realizēto reformu Nr. 6.1.1.r “Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā” un šādām investīcijām:

  • Nr. 6.1.1.1.i “Esošo analītisko risinājumu modernizācija”
  • Nr. 6.1.1.2.i. “Jaunu analīzes sistēmu izstrāde”
  • Nr. 6.1.1.3.i. “Personāla apmācības darbam ar analītisko platformu un konsultācijas”

 

FM atbildībā ziņot par šādiem pasākumiem minētās reformas ietvaros:

Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Kvalitatīvais rādītājs: valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana

Starpposma rādītāja apraksts: pieņemts valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam. Tajā ietvertas šādas darbības: nereģistrēta/nelegāla saimnieciskā darbība; nedeklarēta nodarbinātība; nereģistrēti darījumi un nelikumīga preču aprite; nereģistrēta/nekontrolēta skaidras naudas aprite; krāpšana nodokļu jomā. Galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta ekonomikas nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas risku, piemēram, būvniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, drošības, ēdināšanas un viesmīlības, transporta nozarēm.

Pasākuma izpildes statuss: izpildīts
Lai turpinātu īstenot mērķtiecīgus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un neuzskaitītas ekonomikas daļas mazināšanai, tika izstrādāts un ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 apstiprināts  Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam. Plānā ir ietverti 43 konkrēti nozaru ministriju un tautsaimniecības nozaru asociāciju ekspertu priekšlikumi ēnu ekonomiku mazinošiem pasākumiem, kas īstenojami noteiktos termiņos, nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir būtiski augsts.

Plānā kā prioritārie pasākumi ir definēti prettiesisku līdzekļu iegūšanas aprites mazināšana un “aplokšņu algu” maksāšanas ierobežošana. Plānā ir noteikti pieci rīcības virzieni: 1. Nereģistrēta saimnieciskā darbība; 2. Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; 3. Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; 4. Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; 5. Nodokļu nomaksas veicināšana.

Pieņemtā darba plāna kopija pieejama tīmekļvietnē:  https://www.fm.gov.lv/lv/media/11098/download 

Saite uz plāna publikāciju tiešsaistē:  https://likumi.lv/ta/id/331018-enu-ekonomikas-ierobezosanas-plans-20212022-gadam

 

Valsts pētniecības programmas “Ēnu ekonomikas samazināšana, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību” īstenošana (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Kvantitatīvais rādītājs: pētījumu ziņojumu skaits - 5

Mērķrādītāja apraksts: nodokļu saistību izpildes jomā veic šādus pētījumus:  ziņojums par faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomiku Latvijā, galveno uzmanību pievēršot nozīmīgākajām nozarēm;  ziņojums par faktoriem, kas nosaka fizisku personu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieskaitot analīzi par ēnu ekonomikas līmeņa ietekmi uz nodokļu saistību izpildi;  ziņojums ar politikas ieteikumiem likumdošanas, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem un citiem uzlabojumiem, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, t. sk. novērtējums par ierosināto ieteikumu finansiālo ietekmi;  ziņojums, kurā novērtēti neiegūtie budžeta ieņēmumi, kas izriet no nelikumīgām darbībām, t. sk. likumdošanas ieteikumi nelikumīgas naudas aprites riska mazināšanai;  ēnu ekonomikas mērīšanas metodikas izstrāde, izmantojot dinamisku “vairāku rādītāju – vairāku iemeslu” modeli, t. sk. sadalījumu pēc nodokļu veidiem, uzņēmuma lieluma un nozarēm.

Pasākuma izpildes statuss: procesā
Lai rastu jaunus, inovatīvus un zinātniski pētnieciskas darbības rezultātā pamatotus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazinošiem pasākumiem, 2020. gadā tika uzsākta valsts pētījumu programmas "Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" īstenošana. 2020. gada 26. februārī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr. 75 “Par valsts pētījumu programmu “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”. Pētījumu programmas projekts tiek finansēts no Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projekta ietvaros projekta īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir iesniedzis saturiskos pārskatus, iekļaujot tajos: ziņojumu par ēnu ekonomiku Latvijā ietekmējošo faktoru novērtējumu, ziņojumu par Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos ēnu ekonomikā, zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, ziņojumu par nelegālas darbības dēļ radušos nodokļu ieņēmumu zaudējuma apjomu aprēķinu, kā arī izstrādāto ēnu ekonomikas mērīšanas metodoloģijas projektu.

Plānots, ka valsts pētījumu programma tiks pabeigta līdz 2022. gada beigām.

 

Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.) 

Kvalitatīvais rādītājs: Tiesību aktu stāšanās spēkā

Pasākuma izpildes statuss: procesā
Lai sasniegtu konkrēto rādītāju, ir izstrādāti divi likumprojekti: 

  1. Ministru kabineta  20.09.2022. sēdē atbalstītais un Saeimā iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1651/Lp13), kurā cita starpā ir iekļauti grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāju reitinga sistēmas tiesisko regulējumu, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma publicēšanu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.10.2022. sēdē likumprojektu neatbalstīja. Tā rezultātā tiks sagatavots komisijas likumprojekts, kurā būs arī ietverts nodokļu maksātāju reitinga sistēmas tiesiskais regulējums.
    Saite uz Ministru kabinetā atbalstīto likumprojektu: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/28a1411f-c6bb-4775-a1d3-3ace54dbd238
    Saite uz Saeimā iesniegto likumprojektu: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webPhase5?SearchView&Query=([NumberTxt]=1651)&SearchMax=0&SearchOrder=4

     
  2. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (21-TA-1519), kurā cita starpā ir iekļauti grozījumi, kas paredz optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti. 
    Likumprojekts ir atbalstīts Valsts sekretāru 22.09.2022. sanāksmē un Ministru kabineta 11.10.2022. tā izskatīšana tika atlikta.
    Ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības iebildumu, likumprojektu plānots precizēt un atkāroti iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
    Saite uz Valsts kancelejā iesniegto likumprojektu: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f0d4bdcf-c5e9-4e37-b909-650bd5df637a

VID realizēto reformu Nr. 6.1.2.r “Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze” un šādām investīcijām:

  • Nr. 6.1.2.1.i “Dzelzceļa  rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei”
  • Nr. 6.1.2.2.i “Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana”
  • Nr. 6.1.2.3.i “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP”
  • Nr. 6.1.2.4.i. “Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā” sadaļā kravu kontroles rentgeniekārtas piegāde un uzstādīšana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” realizēto investīciju Nr. 6.1.2.4.i. “Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā” sadaļā infrastruktūras izveide.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) realizētajām reformām:

  • Nr. 6.4.1.r. “Publisko iepirkumu līgumu reģistra izveide” (tiek realizēta sadarbībā ar Juridisko departamentu)

FM atbildībā ziņot par šādiem pasākumiem minētās reformas ietvaros:

Izveidots publisko iepirkumu līgumu reģistrs (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 4 cet.)

Mērķa apraksts: pieņemti grozījumi publisko iepirkumu jomu regulējošos tiesību aktos, paredzot līgumu reģistru, kurā strukturēti apkopota informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un to faktisko izpildi (t.sk. par faktiskajām izmaksām un termiņiem vai līguma izbeigšanas iemeslu). Izstrādāts un tiešsaistē pieejams publisko iepirkumu līgumu reģistra tehniskais risinājums.

Publisko iepirkumu likuma grozījumi (likums Saeimā pieņemts 03.03.2022., izsludināts un publicēts "Latvijas Vēstnesī" 15.03.2022.), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumi un Publiskās un privātās partnerības likuma grozījumi (likumi Saeimā pieņemti 05.05.2022., izsludināti un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 17.05.2022.). Visi likumi stājas spēkā 01.01.2023.

Šobrīd IUB organizē darbu pie publisko iepirkumu līgumu reģistra izveides.

 

  • Nr. 6.4.3.r. “Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana” (tiek realizēta sadarbībā ar Juridisko departamentu)

FM atbildībā ziņot par šādiem pasākumiem minētās reformas ietvaros:

Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde, kas ietver konkrētus rīcības virzienus iepirkumu veicēju kompetencei un centralizēto iepirkumu veikšanai (ar pabeigšanas laiku 2022.g. 1 cet.)

Mērķa apraksts:
Reformu īstenošana nodrošina, ka:

  1. pētījuma rezultātā noteiktas jomas, kurās iepirkumi būtu centralizējami;
  2. izstrādāts informatīvais ziņojums par konkrētiem rīcības soļiem, tajā skaitā nepieciešamajiem resursiem iepirkumu centralizācijas īstenošanai, identificēti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. Izstrādātais informatīvais ziņojums iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā;  
  3. identificēti galvenie riski publisko iepirkumu kvalitātei un efektivitātei saistībā ar iepirkumu veicēju prasmju trūkumu;
  4. izstrādāta iepirkumu veicēju profesionalizācijas stratēģija.

2021. gadā ir veikts IUB pētījums par ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, ņemot vērā pētījuma rezultātus, sagatavots un pieņemts Ministru kabineta lēmums par rīcības virzieniem attiecībā uz publisko iepirkumu centralizāciju (Ministru kabineta 12.04.2022. sēdes protokols Nr.20 44.§ ).

Identificēti  galvenie riski publisko iepirkumu kvalitātei un efektivitātei saistībā ar iepirkumu veicēju prasmju trūkumu, kā rezultātā izstrādāta un apstiprināta iepirkumu veicēju profesionalizācija stratēģija. Profesionalizācijas stratēģija 24.03.2022. ir parakstīta un 31.03.2022. apstiprināta ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr. 204).

 

Tiesību aktu, ar ko īsteno iepirkuma centralizāciju, stāšanās spēkā (ar pabeigšanas laiku 2023.g. 3. cet.)

Mērķa apraksts: Ministru kabineta lēmuma stāšanās spēkā par centralizēto iepirkumu izpildi atsevišķās jomās, kas nosakāma iepriekšējā priekšizpētes kārtā.

2021. gadā ir veikts IUB pētījums par ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, ņemot vērā pētījuma rezultātus, sagatavots un pieņemts Ministru kabineta lēmums par rīcības virzieniem attiecībā uz publisko iepirkumu centralizāciju (Ministru kabineta 12.04.2022. sēdes protokols Nr.20 44.§ ).

 

  • Nr. 6.4.4.r. “IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana”

 

 

FM Juridiskā departamenta realizētajām reformām:

  • Nr.6.4.2.r. “Konkurences vides pilnveidošana un korupcijas risku mazināšana”

FM atbildībā ziņot par šādiem pasākumiem minētās reformas ietvaros:

Normatīvais regulējums konkurences vides pilnveidošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajos iepirkumos (ar pabeigšanas laiku 2021.g. 4 cet.)

Mērķa apraksts:
Publisko iepirkumu jomu regulējošajos tiesību aktos cita starpā pieņemti grozījumi:

  1. iepirkuma komisija tiek izveidota katram iepirkumam vai atsevišķi uz noteiktu laikposmu;
  2. iepirkuma komisijas sekretāram ir jāparaksta neieinteresētības apliecinājums;
  3. paplašināti kandidātu un pretendnetu izslēgšanas nosacījumi;
  4. vērtēšanas kritērijos noteiktas konkrētas jomas, kurās papildus iegādes cenai vērtējamas arī dzīves cikla izmaksas un kvalitātes kritēriji;
  5. stingrākas prasības gadījumos, kad piedāvājumu iesniedzis tikai viens piegādātājs;
  6. nosakot plašāku tirgus priekšizpētes lietošanu, lai izvairītos no nepamatoti ierobežojošām prasībām.

Attiecībā uz korupcijas risku samazināšanu publiskajā iepirkumā – t.sk. skatīt informāciju par veiktajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā iepriekšējā punktā.

Attiecībā uz konkurences vides pilnveidošanu publiskajā iepirkumā tika pieņemti Publisko iepirkumu likuma grozījumi un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumi (likumi Saeimā pieņemti 24.03.2022., izsludināti un publicēti "Latvijas Vēstnesī" 07.04.2022.) Likumi stājas spēkā 01.01.2023.

KĀ PĀRVALDOŠĀ MINISTRIJA

Atveseļošanas fonda plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” ietvaros Reformas Nr. 2.1.1.r. “Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija” investīcijas Nr. 2.1.1.1.i. “Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” projektiem:

  • VID realizēto projektu “Pārrobežu sadarbību nodokļu jomā veicinošo digitālo pakalpojumu attīstība”
  • IUB realizēto projektu “Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija”

Reformas Nr. 2.1.2.r. “Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana” ” investīcijas Nr. 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projektiem:

  • VID realizēto projektu “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”
  • Valsts kases (sadarbībā ar Valsts kanceleju) realizēto projektu “Vienotas iestāžu pārvaldības pakalpojumu centra izveides nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana”

 

Aktualitātes