Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas

2019.gada 17.oktobrī Saeima pieņēma Grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un Grozījumus likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”Abi likumi  stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 01.07.2020.

Likumā “Par grāmatvedību” veiktie  grozījumi papildina likumu ar jaunVI nodaļu «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā» (18., 19., 20., 21., 22. pants):

  • Grozījumi nosaka administratīvos soda veidus - brīdinājums un naudas sods.
  • Nosaka sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu.
  • Maksimālais soda apmērs četrsimt naudas soda vienības (1 soda vienības vērtība 5 euro).
  • Sodu piemēro uzņēmuma vadītājam.
  • Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests vai, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Līdz šim Latvijā administratīvo pārkāpumu procesuālās un materiālās tiesību normas bija noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kurā bija paredzētas arī administratīvo pārkāpumu normas grāmatvedības jomā (155.1155.2166.pants).

 

Ar likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” veiktajiem  grozījumiem paredz likuma 13.pants izteikts jaunā redakcijā un likums papildināts ar 15. un 16. pantu:

  • Grozījumi nosaka par administratīvajiem pārkāpumiem piemērojamos administratīvo soda veidus  - brīdinājums un naudas sods līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām (1 soda vienības  vērtība 5 euro).
  • Sodu piemēro komercsabiedrības, kura darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, ja tā ir liela komercsabiedrība Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta izpratnē, vai tā ir sabiedriski nozīmīga komercsabiedrība, vai tā ir kādas no šeit minētajām  sabiedrībām mātessabiedrība, vadībai (valdei un padomei, ja tāda izveidota).
  • Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests.

 

Emitentu gada pārskatu sagatavošana
(Saistībā ar Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (European Single Electronic Format, ESEF) ieviešanu)

Sākot ar 2020.gada 1.janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests elektroniskais ziņošanas formāts, kurā komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk- Emitenti), turpmāk jāsagatavo savus gada pārskatus. Šī prasība izriet no:

Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu?

Gada pārskati. Visiem emitentiem gada pārskati par finanšu gadu, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj gada pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. xHTML prasība attieksies uz gada pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā.

Jaunās prasības neattiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un finanšu informāciju, kas emitentiem ir jāatklāj saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Konsolidētie gada pārskati. Emitentiem, kuriem saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) ir jāsagatavo arī konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie finanšu pārskati būs jāiezīmē, izmantojot paplašināmo komerciālo pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language, XBRL), kas ir mašīnlasāma valoda.

  • sākot ar 2020. gada 1. janvāri, būs obligāti detalizēti jāiezīmē primārie finanšu pārskati.
  • sākot ar 2022. gada 1. janvāri, būs obligāti blokveidā jāmarķē arī pielikums, izmantojot vienotus taksonomijas elementus. Ja emitents vēlas, tad pielikums var tikt iezīmēts arī detalizētāk.

Papildu informācija par ESEF ir pieejama: