Publicēts: 27.08.2020.
Atjaunināts: 04.01.2022.

Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas

2021.gada 10.jūnijā ir pieņemts jauns Grāmatvedības likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību". Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās datums – 2022.gada 1.janvāris.

Grāmatvedības likums izstrādāts, lai pilnveidotu grāmatvedības tiesisko regulējumu, nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un notiekošajai tautsaimniecības digitalizācijai. Pamatojoties uz Grāmatvedības likumā doto pilnvarojumu, ir paredzēts izstrādāt jaunus Ministra kabineta noteikumus, kas aizstās uz likuma “Par grāmatvedību” pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, aktualizējot tajos iekļauto regulējumu. 

Ministru kabinets ir pieņēmis 4 noteikumus, kas izdoti, pamatojoties uz Grāmatvedības likuma doto deleģējumu un stājās spēkā vienlaikus ar Grāmatvedības likumu 2022.gada 1.janvārī:

  • Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”;
  • Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”, kas aizstāj Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.591 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”;
  • Ministru kabineta 2021.gada 14.septembra noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma  dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”;
  • Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumi Nr.590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”;

Pamatojoties  uz Grāmatvedības likuma doto deleģējumu vēl tiks izdoti 4 jauni Ministru kabineta noteikumi un līdz šo noteikumu spēkā stāšanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 1.jūlijam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Grāmatvedības likumu:

  • Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”;
  • Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”;
  • Ministru kabinets 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”; 
  • Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”.

Grāmatvedības likuma izstrādes darba grupā turpinās darbs pie jauno noteikumu izstrādes, lai šie noteikumi varētu stāties spēkā līdz 2022.gada 1.jūlijam.

 

Emitentu gada pārskatu sagatavošana
(Saistībā ar Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (European Single Electronic Format, ESEF) ieviešanu)

Sākot ar 2020.gada 1.janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests elektroniskais ziņošanas formāts, kurā komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk- Emitenti), turpmāk jāsagatavo savus gada pārskatus. Šī prasība izriet no:

Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu?

Gada pārskati. Visiem emitentiem gada pārskati par finanšu gadu, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj gada pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. xHTML prasība attieksies uz gada pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā.

Jaunās prasības neattiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un finanšu informāciju, kas emitentiem ir jāatklāj saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Konsolidētie gada pārskati. Emitentiem, kuriem saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) ir jāsagatavo arī konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie finanšu pārskati būs jāiezīmē, izmantojot paplašināmo komerciālo pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language, XBRL), kas ir mašīnlasāma valoda.

  • sākot ar 2020. gada 1. janvāri, būs obligāti detalizēti jāiezīmē primārie finanšu pārskati.
  • sākot ar 2022. gada 1. janvāri, būs obligāti blokveidā jāmarķē arī pielikums, izmantojot vienotus taksonomijas elementus. Ja emitents vēlas, tad pielikums var tikt iezīmēts arī detalizētāk.

Papildu informācija par ESEF ir pieejama: