Publicēts: 27.08.2020.
Atjaunināts: 31.01.2023.

Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas

Ar 2022.gada 1.janvāri stājas spēkā jauns Grāmatvedības likums, kas aizstāj likumu "Par grāmatvedību.

Grāmatvedības likums izstrādāts, lai pilnveidotu grāmatvedības tiesisko regulējumu, nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un notiekošajai tautsaimniecības digitalizācijai. 

Pamatojoties uz Grāmatvedības likumā doto pilnvarojumu, ir pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās uz likuma “Par grāmatvedību” pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, aktualizējot tajos iekļauto regulējumu:

  • Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”;
  • Ministru kabineta 2021.gada 24.augusta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”, kas aizstāj Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.591 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”;
  • Ministru kabineta 2021.gada 14.septembra noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma  dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”;
  • Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumi Nr.590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas aizstāj Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”;
  • Ministru kabineta  2022.gada 1.marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu”, kas aizstāj Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”;
  • Ministru kabineta 2022.gada 31.maija noteikumi Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas aizstāj Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.
  • Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr.380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” , kas aizstāj Ministru kabinets 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”;
  • Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas aizstāj Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”.

 

Emitentu gada pārskatu sagatavošana
(Saistībā ar Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (European Single Electronic Format, ESEF) ieviešanu)

Sākot ar 2020.gada 1.janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests elektroniskais ziņošanas formāts, kurā komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk- Emitenti), turpmāk jāsagatavo savus gada pārskatus. Šī prasība izriet no:

Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu?

Gada pārskati. Visiem emitentiem gada pārskati par finanšu gadu, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj gada pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. xHTML prasība attieksies uz gada pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā.

Jaunās prasības neattiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un finanšu informāciju, kas emitentiem ir jāatklāj saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Konsolidētie gada pārskati. Emitentiem, kuriem saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) ir jāsagatavo arī konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie finanšu pārskati būs jāiezīmē, izmantojot paplašināmo komerciālo pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language, XBRL), kas ir mašīnlasāma valoda.

  • sākot ar 2020. gada 1. janvāri, būs obligāti detalizēti jāiezīmē primārie finanšu pārskati.
  • sākot ar 2022. gada 1. janvāri, būs obligāti blokveidā jāmarķē arī pielikums, izmantojot vienotus taksonomijas elementus. Ja emitents vēlas, tad pielikums var tikt iezīmēts arī detalizētāk.

Papildu informācija par ESEF ir pieejama: