ES un cits atbalsts

Jaunā kohēzijas politika

ES līderu sanāksmē 2020. gada jūlijā panāktā vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami apmēram 10,5 miljardi eiro.

2021.–2027. gadā Eiropas Savienības (ES) investīcijas Latvijā tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī:

• Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas - pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai, digitalizācijai un digitālajiem savienojumiem;
• Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
• Ciešāk savienota Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība;
• Sociāla un iekļaujoša Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
• Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība;
• Pāreja uz klimatneitralitāti – ieguldījumus sociālo un vides seku mazināšanai visvairāk skartajos reģionos.

Ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

Fondu finansējuma galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu un pilsētu konkurētspēju, veicinot izaugsmi un radot darbavietas.

Plašāka informācija par ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodu un pieejamo, kā arī plānoto atbalstu pieejama ES fondu mājaslapā. 

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, Eiropas Komisijas (EK) centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. 2021. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas fonda plānu. 22. jūnijā EK plānu apstiprināja, Eiropas Savienības Padomē Ekonomikas un finanšu jautājumos (ECOFIN) plānu apstiprināja 13. jūlijā. 

Projektus var iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Atveseļošanas fonda finansējums būs pieejams laika periodam līdz 2026.gada 31. augustam.

Kopējais Atveseļošanas fonda finansējums: 1 969,2 milj. eiro.

Plāns paredz atbalstu septiņās jomās:

1. klimata mērķu sasniegšanā - 676,2 miljoni eiro + enerģētikas sektora transformācijā (RePowerEU) - 134,7 miljoni eiro.
2. digitālajā transformācijā - 365,3 miljoni eiro.
3. nevienlīdzības mazināšanā - 378,5 miljoni eiro.
4. ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās - 196 miljoni eiro.
5. veselības nozarē – 181,5 miljoni eiro.
6. likuma varas stiprināšanā – 37 miljoni eiro.
7. REPower – 134,74 miljoni eiro.

Mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus veicinot enerģētisko neatkarību.

Atveseļošanas fonda finansējums plānots šādiem pasākumiem:

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Enerģētikas sektora drošības un pārejas uz atjaunojamiem resursiem veicināšanai plānotas investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu sinhronizācijā un modernizācijā, kam cita starpā būs pozitīva ietekme arī uz elektroenerģijas pārvades un sadales tarifiem, kā arī biometāna izmantošanas veicināšanā.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Publisko pakalpojumu jomā plānots nodrošināt valsts un privātā sektora datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, modernizēt valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot zemas īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsts sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, tostarp  deinstitucionalizācijas pasākumiem.

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Aktuālā informācija par Atveseļošanas fondu pieejama tīmekļvietnē www.esfondi.lv 

EEZ/Norvēģijas granti ir ārvalstu finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (turpmāk – donorvalstis), lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību ES mazāk attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā.

EEZ/Norvēģijas grantu 2021.–2028. gada perioda ietvaros ir  apstiprināti vairāki nozīmīgi dokumenti, kas nosaka šo instrumentu ieviešanu un pārvaldību.

2024. gada 12. septembrī tika parakstīti nolīgumi starp ES un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par EEZ/Norvēģijas grantiem:

1. Nolīgums starp ES, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ grantiem laikposmam no 2021. gada maija līdz 2028. gada aprīlim;
2. Nolīgums starp Norvēģijas Karalisti un ES par Norvēģijas grantiem laikposmam no 2021. gada maija līdz 2028. gada aprīlim.

2025. gada 16. janvārī ir stājusies spēkā Norvēģijas grantu 2021.-2028. gada perioda Regula un 2025. gada 28. janvārī ir stājusies spēkā EEZ grantu 2021.-2028. gada perioda Regula, minētie dokumenti publicēti EEZ/Norvēģijas grantu starptautiskajā mājaslapā.

Savukārt 2025. gada 28. februārī finanšu instrumenta komiteja (Financial Mechanism Committee) apstiprinājusi “Zilo grāmatu” (Blue Book) 2021. –2028. gadam, kas sniedz visaptverošu informāciju par EEZ/Norvēģijas grantiem, izklāstot katras programmas mērķi, atbalsta jomas un īstenošanas mehānismus, nodrošinot uz rezultātiem balstītu pieeju, kas pielāgota katras valsts vajadzībām. Vienlaikus “Zilā grāmata” kalpo par pamatu donorvalstu un saņēmējvalstu sarunām. Latvijas īpašās prioritātes tiks oficiāli noteiktas Saprašanās memorandos (Memorandum of understanding).

Latvijai 2021. –2028. gadam periodā līdz 2028. gada aprīlim EEZ un Norvēģijas grantu plānotais bruto finansējums ir 109,5 milj. eiro.

EEZ un Norvēģijas grantiem ir noteiktas trīs tematiskās prioritātes:

1. Eiropas zaļā pārkārtošanās;
2. Demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;
3. Sociālā iekļaušana un noturība.

Ukraina

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un iebrukuma radītajām sekām, EEZ/Norvēģijas grantu ietvarā visām saņēmējvalstīm kopumā piešķirs 183 miljonus eiro (100 miljoni eiro no EEZ grantiem un 83 miljoni eiro no Norvēģijas grantiem). Šos līdzekļus izmantos, lai atbalstītu projektus, kas apmierina konstatētās vajadzības saņēmējvalstīs, un tos īstenos dažādās programmu jomās un fondos.

EEZ un Norvēģijas granti 2021. –2028. gadā ietver sevī trīs fondus:

Pilsoniskās sabiedrības fonds (NVO fonds) – atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un demokrātisku līdzdalību saņēmējvalstīs. Daļu fonda piešķir starptautiskām iniciatīvām, un to pārvalda neatkarīgi fonda operatori. Uzziniet vairāk šeit - Jaunais pilsoniskās sabiedrības fonds.

Fonds kapacitātes veidošanai un sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām un iestādēm (Bilaterālais fonds) – veicina zināšanu apmaiņu, programmu izstrādi un stratēģisko sadarbību starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm. Pārvalda Finanšu mehānisma birojs (FMO).

Fonds Sociālajam dialogam un pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai – atbalsta sociālo dialogu un taisnīgus darba apstākļus saņēmējvalstīs, kas saņem Norvēģijas grantus. To pārvalda FMO nolīgts neatkarīgs fonda operators.

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir EEZ un Norvēģijas grantu vadošā iestāde. Tās uzdevums ir nodrošināt EEZ un Norvēģijas grantu mērķu sasniegšanu Latvijā, donorvalstu apstiprināto programmu vispārēju pārvaldību un uzraudzību.

Vairāk par grantiem, projektu konkursiem un ieviestajiem projektiem uzzini šeit.

2023. gada 19. jūnijā, Šveices valdības pārstāvis tirdzniecības jautājumos, vēstnieks Dominiks Paravicini (Dominique Paravicini) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens svinīgi parakstīja Šveices un Latvijas sadarbības programmas otrā perioda ietvarlīgumu, kas paver durvis Šveices atbalsta ieplūšanai Latvijas ekonomikā fokusētās jomās, tādejādi turpinot stiprināt Šveices - Latvijas sadarbības programmas pirmā perioda veiksmīgo divpusējo sadarbību.

Līdz 2029. gada decembrim Latvija saņems Šveices finansējumu 42,4 miljonus eiro, šajā laikā tiks atbalstītas četras programmas:

• Lietišķā pētniecība
• Darba vidē balstītas mācības un izglītība
• Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā
• Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija

Lietišķajā pētniecībā tiks attīstīta pētniecības kapacitāte un veicināta Latvijas un Šveices sadarbība inovatīvu materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedās enerģētikas jomās. Profesionālajā izglītībā un darba vidē balstītās mācībās tiks pilnveidots darba vidē balstītu mācību modelis (t.sk. digitālie mācību līdzekļi) un izveidots skolu audzēkņu eksaminācijas modelis (pilotēts 2-3 nozarēs), kā arī sagatavoti jauni profesionālās izglītības pedagogi. Bērnu vēža aprūpes attīstībā Latvijā tiks pilnveidota slimību diagnosticēšanas un personalizētas ārstniecības pieeja, izveidojot uzraudzības sistēmu ilgtermiņa atbalstam bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku saslimšanu, ko vēlāk varēs attīstīt pieaugušo onkoloģisko un reto slimību pacientiem. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā tiks nodrošināta nacionālas nozīmes sanācija Aizkraukles teritorijā agrākās dzelzsbetona ražotnes vietā, novēršot turpmākā piesārņojuma emisiju gruntsūdeņos un Daugavā.

Vairāk par Šveices un Latvijas sadarbības programmu uzzini šeit: www.swiss-contribution.lv 

Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) mērķis:

• Materiālās nenodrošinātības mazināšana vistrūcīgākajām personām, sniedzot pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību, kā arī nodrošinot iespēju piedalīties papildpasākumos sociālās atstumtības mazināšanai.

Programmas mērķa grupa:

• Mājsaimniecība, kurai pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu, kas apliecina, ka mājsaimniecība:

  • ​​​​​​​atbilst trūcīgas mājsaimniecības statusam;

  • ir nonākusi krīzes situācijā.

Programmas darbības:

• pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde un transportēšana uz partnerorganizāciju uzglabāšanas vietām;
• pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšana un izdalīšana mērķa grupai, to apvienojot ar papildpasākumu īstenošanu;
• tehniskās palīdzības darbības.

Programmas finansējums:

• Programmas kopējais finansējums 38 280 000 euro, tostarp:
  • 32 538 000 euro Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansējums (90 %);
  • valsts budžeta līdzfinansējums 3 615 334 euro (10 %);
  • papildu valsts budžeta finansējums 2 126 666 euro.