ES un cits atbalsts

Jaunā kohēzijas politika

ES līderu sanāksmē 2020. gada jūlijā panāktā vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami apmēram 10,5 miljardi eiro.

2021.–2027. gadā Eiropas Savienības (ES) investīcijas Latvijā tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī:

• Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas - pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai, digitalizācijai un digitālajiem savienojumiem;
• Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
• Ciešāk savienota Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība;
• Sociāla un iekļaujoša Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
• Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība;
• Pāreja uz klimatneitralitāti – ieguldījumus sociālo un vides seku mazināšanai visvairāk skartajos reģionos.

Ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

Fondu finansējuma galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu un pilsētu konkurētspēju, veicinot izaugsmi un radot darbavietas.

Plašāka informācija par ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodu un pieejamo, kā arī plānoto atbalstu pieejama ES fondu mājaslapā. 

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai Eiropas Komisijā tika iesniegts 30. aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās:

1. Klimata mērķu sasniegšanā - 37 % (676,2 miljoni eiro)
2. Digitālajā transformācijā - 20 % (365,2 miljoni eiro)
3. Nevienlīdzības mazināšanā - 20% (370 miljoni eiro)
4. Ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās - 11 % (196 miljoni eiro)
5. Veselības nozarē – 10 % (181,5 miljoni eiro)
6. Likuma varas stiprināšanā – 2 % (37 miljoni eiro).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna,  EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Vairāk informācijas – www.esfondi.lv

EEZ un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis).

Grantiem ir divi mērķi:

1. Veicināt vienlīdzīgāku Eiropu gan sociāli, gan ekonomiski;
2. Stiprināt attiecības starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un 15 Eiropas saņēmējvalstīm – Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Čehiju, Igauniju, Grieķiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju.

Latvija

Grantu projektu īstenošana norisināsies līdz 2024. gada 30.aprīlim. Latvijai pieejamais grants ir 102,1 miljoni eiro.

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir EEZ un Norvēģijas grantu vadošā iestāde. Tās uzdevums ir nodrošina EEZ un Norvēģijas grantu mērķu sasniegšanu Latvijā, donorvalstu apstiprināto programmu vispārēju pārvaldību un uzraudzību.

Vairāk par grantiem, projektu konkursiem un ieviestajiem projektiem uzzini šeit: www.eeagrants.lv; www.norwaygrants.lv