Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2026. gadu

Ar 2026. gada 1. janvāri:

• Fiziskajai personai – kapitālsabiedrības dalībniekam izmaksātajām dividendēm (kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā), piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 6% apmērā. 
• Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ir saņemts dāvinājumā no fiziskās personas, kuru ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, vai no šādas personas mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā, tiek uzskatīts, ka nekustamais īpašums ir nodokļa maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā dāvinātāja vai mantojuma atstājēja īpašums (šo tiesību normu piemēro, sākot ar 2025. gada 1. janvāri).
• Lai nodokļa maksātājiem radītu lielāku tiesisko skaidrību, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek skaidri noteikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikta saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu izmaksātā atlīdzība (kompensācija) par zaudējumu un neērtību novēršanu, kuras radušās bijušajam īpašniekam vai citām personām saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
• No 2026. līdz 2029. gadam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek atbalsta maksājumus no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vēsturiski degradēto kūdras ieguves vietu revitalizācijai.
• Precizēta pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība nerezidentiem – citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidentiem.

Nerezidentam, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ zonas valsts rezidents, pensionāra neapliekamo minimumu piemēro, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1. nerezidents taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem;
2. nerezidenta taksācijas gada kopējais ienākumu (kuriem Latvijā piemērotu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi) apmērs, kas gūts rezidences valstī un ārvalstīs, nepārsniedz rezidences valstī noteikto neapliekamā minimuma vai līdzīga atbrīvojuma slieksni.

Nerezidentam, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, pensionāra neapliekamo minimumu piemēro dalīti. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra taksācijas gada laikā piemēro pensionāra neapliekamo minimumu 500 euro apmērā, bet atlikušo pensionāra neapliekamā minimuma daļu – 500 euro piemēro rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (šo regulējumu piemēro, ienākumiem, kas gūti sākot ar 2025.gada 1. janvāri).

Ar 2026. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz:

• Paralēli esošajai ienākuma nodokļu sistēmai, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, sadalot peļņu dividendēs, iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmi, vienlaikus dalībniekiem šādu dividenžu ienākumam piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā;
• Paplašināt noteiktos izņēmumus palielinātu procentu maksājumu iekļaušanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē attiecībā uz finansējumu, kas piesaistīts no vairākiem alternatīviem finansēšanas avotiem, proti, izņēmums attieksies uz Latvijā, Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī emitētajiem vērtspapīriem, finansējumu, kas piesaistīts ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju un ieguldījumu brokeru sabiedrību (tostarp, kredītiestāžu) starpniecību, kā arī uz aizņēmumiem, kas saņemti no alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, turklāt, izņēmums attieksies arī uz mērķsabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, kā arī  gadījumos, kad noteikts ārēji piesaistīts finansējums tiek novirzīts citām koncerna sabiedrībām;
• noteikt, ka sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2026. gadā, ostu pārvaldes ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.

Ar 2026. gada 1. janvāri azartspēļu nodokļa likme tiek paaugstināta:

• azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 eiro uz 7440 eiro;
• ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro;
• veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% apmēra uz 18% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
• bingo no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
• interaktīvajām azartspēlēm no 12% apmēra uz 15% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Ar 2026. gada 1. janvāri:

• PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro PVN likuma 42.panta piektajā daļā minēto grāmatu piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodā, kā arī citu dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.
• PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro PVN likuma 42.panta septītajā daļā   minēto iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei, kā arī to abonentmaksai, ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodā, kā arī citu dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.

Ar 2026. gada 1. jūliju:

• Ar 2026. gada 1.jūliju pilotprojekta ietvaros līdz 2027.gada 30. jūnijam PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēro tādu pārtikas produktu kā maizes, piena, mājputnu gaļas un olu piegādēm, kas ir minētas PVN likuma 2. pielikumā.

Ar 2026. gadu tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes.

Ar 2026. gada 1. martu tiek straujāk paaugstināta akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lēnākā tempā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme alum.

Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, EUR

¹ Likme alum vai patstāvīgās mazās alus ražotāja alum, bet ne mazāka kā noteiktais minimālais nodokļa apmērs alum.

Akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, EUR

Akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem, EUR

Akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai, EUR

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, EUR

Akcīzes nodokļa likmes dabasgāzei, EUR

Ar 2026. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz:

• Jaunu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atbrīvojumu par vienu M1 vai N1 automašīnu aizgādņiem, kuru aizgādnībā ir personas ar I vai II grupas invaliditāti;
• transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atbrīvojumu piemērot personām ar invaliditāti un ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti ne tikai par M1 kategorijas transportlīdzekli, bet turpmāk arī par N1 kategorijas transportlīdzekli;
• jaunu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa atbrīvojumu transportlīdzekļu tirgotājiem uz diviem mēnešiem par pārdošanai paredzētiem līdz desmit gadus veciem vieglajiem transportlīdzekļiem, veicot to pirmreizējo reģistrāciju Latvijā.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un no likumā esošā deleģējuma izrietoši Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, paredz:

• Par informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem:

detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju par nodokļu maksātāju darījumiem ar kriptoaktīviem Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Informācija aptvers visu kriptoaktīvu lietotāju darījumus, tostarp gan Latvijas, gan ārvalstu nodokļu maksātājus.

• Par informācijas apmaiņu par finanšu kontiem:

grozījumus jau esošā informācijas apmaiņas standartā (Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS), ietverot CRS tvērumā jaunus finanšu aktīvu veidus (elektroniskā nauda; centrālās bankas digitālā valūta; finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar kriptoaktīviem); papildinot ziņojumā iekļaujamo informāciju (t.sk. par patiesā labuma guvējiem, konta tipu un paša apliecinājumu par nodokļu rezidenci).

Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” no 2026.gada 1.janvāra tiks ieviestas izmaiņas transfertcenu regulējumā, kas paredz:

• atcelt prasību obligāti iesniegt globālo un vietējo transfertcenu dokumentāciju pēc noteiktu sliekšņu sasniegšanas (turpmāk šāda dokumentācija tiks iesniegta tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma);
• palielināt globālās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas slieksni no 15 000 000 euro līdz 20 000 000 euro;
• pacelt slieksni darījuma (kopējās vērtības) iekļaušanai transfertcenu dokumentācijā no 20 000 euro līdz 90 000 euro;
• ieviest jaunu dokumentu - kontrolēto darījumu pārskatu – dokuments būs sagatavojams un iesniedzams VID 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām, ja kontrolēto darījumu summa pārskata periodā pārsniegs 250 000 euro.

Turklāt, ja nemainās nodokļu maksātāja funkcionālais profils un metodoloģija, jaunu salīdzināmo analīzi nodokļu maksātājs varēs veikt vienreiz trijos gados, bet atjaunot katru gadu tikai iepriekš akceptēto salīdzināmo datu finanšu rādītājus.

Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” no 2026.gada 1.janvāra tiks mainīta nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība, proti, nokavējuma nauda tiks aprēķināta tikai divas reizes mēnesī - katra mēneša 1. un 15.datumā. Apmērs paliks nemainīgs no konkrētā mēneša 1. līdz 14.datumam (ieskaitot) un no konkrētā mēneša 15.datuma līdz tā mēneša pēdējam datumam. Savukārt mēneša 1. un 15.datumā nokavējuma naudas apmērs tiks pārrēķināts.

Turklāt ir noteikti jauni gadījumi, kad nokavējuma naudu neaprēķinās:

• ja maksājums saņemts līdz maksājuma samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam;
• ja deklarācija iesniegta ar kavējumu – nokavējuma naudu neaprēķinās, ja likumā noteiktajā termiņā ir saņemta iemaksa deklarētā nodokļa apmērā un šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai;
• ja precizēta nodokļu deklarācija – nokavējuma naudu neaprēķinās, ja likumā noteiktajā termiņā ir saņemta iemaksa vismaz tādā apmērā, kādā nodoklis deklarēts ar iesniegto deklarācijas precizējumu, un šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai;
• ja maksājums saņemts starp nokavējuma naudas aprēķina periodiem – nokavējuma naudu neparēķinās par periodu no nokavējuma naudas pēdējā aprēķina datuma līdz nokavētā maksājuma samaksas dienai.

Ar 2026. gada 1. janvāri tiks likvidēta Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība – Nodokļu un muitas policijas pārvalde un tiks izveidota atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija, nododot tai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas funkcijas un uzdevumus.

Jaunais regulējums - Nodokļu un muitas policijas likums - stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Likuma mērķis ir noteikt Nodokļu un muitas policijas tiesisko statusu un darbību, veicot kontroles, uzraudzības un novēršanas pasākumus, kā arī nodrošinot izmeklēšanu un operatīvo darbību valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. 2025. gada 3. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā.

Pozitīvie ieguvumi no reformas:

• Reforma paredz nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienests kļūs par modernu, digitālu, uz klientiem orientētu servisa iestādi, uzticamu sabiedroto godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai;
• Reformas rezultātā tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās strukturālā autonomija.
• Reforma samazina tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo sadrumstalotību un veicina valsts pārvaldes institucionālās sistēmas vienkāršošanu, caurskatāmību un vienotu pieeju tiesībaizsardzības iestāžu pārraudzībā.
• Nodokļu un muitas policijas institucionālā padotība iekšlietu ministram atbilst tās pamatfunkcijām – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un apkarošanai valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
• Tiek nodrošināta skaidrāka atbildības sadale starp Finanšu ministriju kā nodokļu un muitas politikas veidotāju un Iekšlietu ministriju kā politikas veidotāju noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā.
• Tiek stiprināta Nodokļu un muitas policijas institucionālā saikne un ciešāka integrācija ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, kas darbojas iekšlietu resorā un nodrošina kriminālprocesa īstenošanu un operatīvo darbību.
• Tiek vienkāršota  tiesībsargājošo iestāžu savstarpējā sadarbība, nodrošināta piekļuve kopējām noziedzības apkarošanas resora kapacitātēm, tostarp operatīvās darbības koordinācijai.
• Reforma sniedz iespēju veidot vienotu un saskaņotu politiku personāla politikas un atalgojuma sistēmas attīstībai tiesībaizsardzības iestādēs.

Ministru kabinets 2025. gada 3. oktobrī pieņēma rīkojumu Nr. 630 “Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam”. Ar šo rīkojumu Finanšu ministrijai uzdots līdz 2026. gada 1. aprīlim nodrošināt visu nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu un virzību, lai praktiski īstenotu Inspekcijas integrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Reformas īstenošanai sagatavots plašs tiesību aktu grozījumu kopums vairākos likumos, kas pārdefinē uzraudzības un kontroles funkciju īstenotāju vairākās nozarēs — no azartspēļu un izložu regulējuma līdz elektroniskās naudas, sankciju un datu aprites jomām. Minētās izmaiņas likumos pieņemtas kopā ar 2026. gada budžetu un stāsies spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

Savukārt līdz 2026. gada 1. aprīlim Ministru kabinetā tiks iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai precīzi noteiktu jauno kompetento iestādi un nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu visā nozarē.

Reformas mērķis ir izveidot vienotu, centralizētu un efektīvu uzraudzības sistēmu, nododot azartspēļu un izložu sektora pārraudzību Valsts ieņēmumu dienestam. Tas nodrošinās skaidrāku atbildības sadalījumu un stiprinās valsts spēju savlaicīgi identificēt un novērst riskus, kas saistīti ar finanšu plūsmām, nelikumīgām aktivitātēm un godīgas spēles principu ievērošanu.

Pozitīvie ieguvumi no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pievienošanas Valsts ieņēmumu dienestam:

• Vienota uzraudzības pieeja un lielāka konsekvence

Apvienojot nodokļu administrēšanas un azartspēļu uzraudzības funkcijas vienā institūcijā, tiek novērsta līdzšinējā fragmentācija. Tas ļauj vienveidīgi piemērot prasības un nodrošina konsekventu uzraudzības praksi visā sektorā.

• Mūsdienīga datu un tehnoloģiju izmantošana

Valsts ieņēmumu dienests jau nodrošina plašu digitālo infrastruktūru, tostarp datu apmaiņas platformas, analītikas rīkus un elektroniskās kontroles sistēmas. To integrēta izmantošana uzlabos reāllaika uzraudzību, risku analīzi un samazinās manuālā darba apjomu. Inspekcijas funkciju nodrošināšanai Valsts ieņēmumu dienestam tiek nodota 21 amata vieta.

• Mazāks administratīvais slogs uzņēmējiem

Pēc integrācijas komersantiem dati un dokumenti būs jāiesniedz vienā institūcijā un vienotās digitālajās sistēmās. Tas atvieglos administratīvās procedūras, saīsinās komunikācijas ceļus un padarīs procesu prognozējamāku.

Izmaiņas Krājaizdevu sabiedrību likumā paredz, ka no 2025. gada 1. oktobra krājaizdevu sabiedrības var uzsākt plašāku juridisko personu kreditēšanu. Lai sniegtu kreditēšanas pakalpojumus saviem biedriem – komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām) un kooperatīvajām sabiedrībām, krājaizdevu sabiedrībām ir jāatbilst likumā noteiktajām papildu prasībām, tostarp jāievēro biedru skaita un pašu kapitāla apmēra nosacījumi, kā arī jāsaņem Latvijas Bankas atļauja. Juridisko personu kreditēšanas paplašināšana ir vērsta uz ilgtspējīgu krājaizdevu sabiedrību sektora izaugsmi, veicinot biedru un finanšu līdzekļu piesaisti, īpaši lauku teritorijās.

2025. gada 1. oktobrī stājās spēkā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums. Tas nodrošina Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu Latvijas finanšu tirgū. Likums mazina riskus, kas izriet no digitālo tehnoloģiju pastiprinātas izmantošanas finanšu pakalpojumu sniegšanā, tostarp stiprinot aizsardzību pret informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem. Tāpat likums nodrošina konsekventu un augstu aizsardzības līmeni mākslīgā intelekta izmantošanā gadījumos, kad finanšu tirgus dalībnieki to pielieto, sniedzot finanšu pakalpojumus.

2025. gada sākumā stāsies spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas definē specializēto kredītiestādi  ar sākotnējo kapitālu, kas nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu eiro, un nosaka tās atbilstības kritērijus. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. Specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem ES arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai ar kapitāla tirgus instrumentiem. Finanšu tirgus dalībniekam, kļūstot par licencētu specializētu kredītiestādi, tiktu nodrošināta tūlītēja piekļuve Latvijas un pārējo dalībvalstu noguldījumu tirgiem, kas nāktu par labu finansējuma avotu dažādošanai un darbības attīstībai gan noguldījumu, gan kreditēšanas virzienā.

Likumprojekta 3.lasījums Saeimā paredzēts 11.12.2025.

Ar likumu tiek noteikts pienākums ziņu sniedzējiem kontu reģistrā iekļaut ziņas par konta slēgšanas datumu, un norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu. Vienlaikus tiek paredzēta ziņas statusa maiņa uz “konts slēgts” bez papildu atzīmes par atlikuma esamību tajos gadījumos, ja vairs nepastāv apstākļi vai zūd pamats reģistrā iekļauto ziņu statusam “konts slēgts ar atlikumu”. Tādējādi tiek nodrošināta kontu reģistrā esošo datu precizitāte un attiecīgi aktuālā situācija par klienta kontiem. Papildus tiek paplašinātas Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības  iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto funkciju īstenošanai. Prasību piemērošanu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina ne vēlāk kā 2026. gada 1.jūlijā, savukārt ziņu sniedzējiem līdz 2026. gada 30. septembrim jānodrošina jauno prasību piemērošana kontu reģistrā esošām ziņām par slēgtu kontu ar atlikumu, kas reģistrā iekļautas un nav dzēstas.

No 2025. gada Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprite darījumos starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm. Par budžeta iestādi šajā kontekstā tiek uzskatīta budžeta iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona un budžeta nefinansēta iestāde atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnei.

No 2026. gada janvāra:

1. Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, izrakstot rēķinu budžeta iestādei, kas ir preču vai pakalpojumu saņēmējs, rēķins obligāti jānoformē kā e-rēķins. Tāpat arī budžeta iestādes, izrakstot rēķinus uzņēmumiem vai citām budžeta iestādēm, izmanto e-rēķinu.
2. E-rēķinu dati – gan darījumos starp valsts un pašvaldību iestādēm, gan starp uzņēmumiem un valsts vai pašvaldību iestādēm – obligāti jānodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Ar Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumiem, kas pieņemti 2024. gada 26. septembrī un stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, pārejas noteikumi ir papildināti ar punktiem, kas paredz divas būtiskas lietas:

1. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi

Ja zvērināts revidents vai pretendents vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, bet līdz 2026. gada 1. janvārim nav pabeidzis sertifikācijas procesu vai ir ieguvis sertifikātu pēc šī datuma, tad viņam būs jāizpilda papildu prasības:

• jāiegūst vismaz trīs mēnešu praktiskā pieredze ilgtspējas jomā;
• jānokārto kvalifikācijas eksāmens ilgtspējas jomā.

Bez šo prasību izpildes ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegt nevarēs.

2. Licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes

Šīs iestādes jau no Revīzijas pakalpojumu likuma spēkā stāšanās dienas tiek uzskatītas par sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS), taču tām ir pārejas periods – prasības, kas attiecas uz SNS (piemēram, revīzijas komitejas izveide, revidenta iecelšanas termiņi, revidenta rotācijas prasības, ne-revīzijas pakalpojumu ierobežojumu ievērošana), būs jāpiemēro sākot ar 2026. pārskata gadu.

Turklāt šīm prasībām jāatbilst ne tikai Revīzijas pakalpojumu likumam, bet arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās.

• Visām pašvaldībām 2026.gadā pieaug izlīdzinātie ieņēmumi, kopējais pieaugums ir 144,1 milj. eiro jeb vidēji 6%, salīdzinot ar 2025.gadā plānoto.
• Paredzēts, ka pašvaldībām tiek ieskaitīti tikai prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Pašvaldības reizi nedēļā saņems ¼ no mēnesim prognozētiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
• Paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpilde tiek novirzīta pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai.
• Piešķirts papildus finansējums 3 milj. eiro apmērā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām.
• Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana.
• Noteiktas galvenās prioritātes pārējo aizņēmumu jomā: drošība, izglītība un demogrāfija – aizņēmumi patvertņu izveidei un pielāgošanai civilās aizsardzības vajadzībām, aizņēmumi izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, tajā skaitā autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros, kā arī aizņēmumi pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai, lai mazinātu bērnu rindas un esošu pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai.
• Izstrādāti jauni pašvaldību aizņemšanās nosacījumi, kas paredz katrai pašvaldībai iespējas, noteikta aizņēmuma limita ietvaros, īstenot pašvaldību attīstības programmās apstiprinātos investīciju projektus. Limiti ir noteikti ņemot vērā pašvaldības konkrētus kritērijus vai pašvaldības lielumu pēc iedzīvotāju skaita.
• Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nodrošināta iespēja saņemt aizņēmumu  stratēģiskas nozīmes investīciju projektam “Vanšu tilta pārbūve”.
• Noteikti jauni pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas kritēriji jaunu aizņēmumu un galvojumu saistību izvērtēšanai, kā arī nosacījumi budžeta un finanšu vadības aizņēmuma saņemšanai.