Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 2022.gada 23.martā ir pieņēmusi Komisijas paziņojumu “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” (C(2022) 1890 final) (turpmāk – Krīzes pagaidu regulējums).  Krīzes pagaidu regulējumā ir ietverta informācija par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izstrādāt komercdarbības atbalsta pasākumus ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Krīzes pagaidu regulējums paredz trīs veidu atbalstu:

  • Ierobežotas atbalsta summas atbalsts paredz iespēju izveidot atbalsta programmas ar mērķi piešķirt līdz 35 000 eiro krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 000 eiro uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē.
  • Likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā paredz iespēju sniegt i) subsidētas valsts garantijas, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus visiem pašreizējās krīzes skartajiem uzņēmumiem, un ii) publiskā un privātā sektora aizdevumus ar subsidētām procentu likmēm.
  • Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas, paredz iespēju sniegt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir energoietilpīgi lietotāji[1], daļēji kompensējot papildu izmaksas, kas radušās ārkārtējā gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ.

Krīzes pagaidu regulējums ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Aicinām to ņemt vērā, ja Jūsu institūcija plāno komercdarbības atbalsta pasākumus, kuriem varētu tikt piemērots LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” angļu valodā (23.03.2022)
Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” latviešu valodā (24.03.2022)

PIRMIE GROZĪJUMI

2022.gada 20.jūlijā ir pieņemti grozījumi Krīzes pagaidu regulējumā.

Krīzes pagaidu regulējuma grozījumi paredz papildus vēl divu veidu atbalstu:

  • Pasākumi, kas paātrina atjaunojamās enerģijas ieviešanu, kuru mērķis ir paātrināt saules enerģijas jaudas, vēja enerģijas jaudas, ģeotermālās enerģijas jaudas, elektroenerģijas un siltumenerģijas uzkrāšanas, atjaunojamās siltumenerģijas izvēršanu, kā arī atjaunojamā ūdeņraža, biogāzes un biometāna ražošanu no atkritumiem un atliekām, ir daļa no piemērota, nepieciešama un mērķtiecīga risinājuma, lai pašreizējā situācijā samazinātu atkarību no importēta fosilā kurināmā.
  • Pasākumi, kas veicina rūpniecisko procesu dekarbonizāciju.

Atbalstu saskaņā ar 2.5. un 2.6. Krīzes pagaidu regulējuma iedaļām var piešķirt līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Grozītajā Krīzes pagaidu regulējumā ir arī paplašināti esošie atbalsta veidi, ko dalībvalstis var sniegt uzņēmumiem, kuriem tas ir nepieciešams. Piemēram, tagad tas ļauj dalībvalstīm piešķirt ierobežotu atbalsta apjomu uzņēmumiem, kurus skārusi pašreizējā krīze vai tai sekojošās sankcijas un pretsankcijas līdz palielinātajai summai par EUR 62 000 un EUR 75 000 attiecīgi lauksaimniecības un zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, un līdz EUR 500 000 visās pārējās nozarēs.

Ja Jūsu institūcija plāno izstrādāt un ieviest komercdarbības atbalsta pasākumus saskaņā ar Krīzes pagaidu regulējumu, lūdzam pēc iespējas ātrāk vērsties Finanšu ministrijā, lai operatīvi nodrošinātu paziņojuma iesniegšanu un saskaņojuma saņemšanu no Eiropas Komisijas.


[1] Energoietilpīgu lietotāju definīcija ir noteikta, pamatojoties uz Enerģijas nodokļu direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu, proti, tie ir uzņēmumi, kuros energoproduktu iepirkumi sasniedz vismaz 3 % no to produkcijas vērtības