JAUNAIS KRĪZES PAGAIDU REGULĒJUMS

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 2022.gada 28.oktobrī pieņēma jaunu paziņojumu “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (C(2022) 7945 final)[1] (turpmāk – Krīzes pagaidu regulējums), kas aizstāj 2022. gada 23. martā pieņemto Komisijas paziņojumu “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” (C(2022) 1890 final), kas grozīts 2022. gada 20. jūlijā[2] (“iepriekšējais krīzes pagaidu regulējums”) [3]. Iepriekšējo krīzes pagaidu regulējumu atceļ no 2022. gada 27. oktobra.

Krīzes pagaidu regulējums paredz, ka:

  • atbalstu ar visiem Krīzes pagaidu regulējumā izklāstītajiem pasākumiem var sniegt  līdz 2023. gada 31. decembrim;
  • ierobežota atbalsta summām noteiktie maksimālie apjomi tiek paaugstināti līdz 250 000 EUR un 300 000 EUR uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un attiecīgi zvejniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 2 miljoniem EUR uzņēmumiem, kuri darbojas pārējās nozarēs;
  • tiek ieviesta papildu elastība attiecībā uz likviditātes atbalstu enerģētikas uzņēmumiem to tirdzniecības darbību veikšanai. Izņēmuma gadījumos un ar noteikumu, ka tiek sniegts atbilstošs pamatojums, dalībvalstis var sniegt publiskās garantijas, kuru segums pārsniedz 90 %, ja tās tiek sniegtas kā finanšu nodrošinājums centrālajiem darījumu partneriem vai tīrvērtes dalībniekiem (clearing members);
  • tiek palielināta elastība un atbalsta iespējas uzņēmumiem, kurus skar pieaugošās enerģijas izmaksas, ar noteikumu, ka tiek sniegts atbilstošs pamatojums,. Dalībvalstis atbalstu būs tiesīgas aprēķināt, balstoties uz iepriekšējo vai pašreizējo patēriņu. Tām būs jāņem vērā nepieciešamība saglabāt neskartu tirgus stimulu samazināt enerģijas patēriņu un nodrošināt saimnieciskās darbības nepārtrauktību. Turklāt dalībvalstis var sniegt elastīgāku atbalstu, arī īpaši skartām energoietilpīgām nozarēm, ar noteikumu, ka tiek veikti aizsardzības pasākumi ar mērķi izvairīties no pārmērīgas kompensācijas. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas saņem lielākas atbalsta summas, Krīzes pagaidu regulējumā ir paredzētas saistības samazināt enerģijas patēriņa radīto oglekļa pēdu un īstenot energoefektivitātes pasākumus;
  • tiek ieviesti jauni pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1854[4].

Pasākumi, kas saskaņoti ar Eiropas Komisiju saskaņā ar iepriekšējo krīzes pagaidu regulējumu, turpina būt spēkā līdz Eiropas Komisijas lēmumā norādītajam termiņam.  Ja Jūsu institūcija plāno izstrādāt un ieviest, kā arī veikt grozījumus esošajos komercdarbības atbalsta pasākumos atbilstoši jaunajam Krīzes pagaidu regulējumam, lūdzam pēc iespējas ātrāk vērsties Finanšu ministrijā, lai operatīvi nodrošinātu paziņojuma iesniegšanu un saskaņojuma saņemšanu no Eiropas Komisijas.

Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” (28.10.2022)

Ieviešot atbalsta pasākumu saskaņā ar Krīzes pagaidu regulējumu, gatavojot komercdarbības atbalsta paziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijā, nepieciešams izmantot Eiropas Komisijas sagatavoto paziņojuma veidlapas paraugu:

SANI2 paziņojuma veidlapas paraugs angļu valodā.

KRĪZES PAGAIDU REGULĒJUMS NO 2022.GADA 23.MARTA LĪDZ 2022.GADA 19.JŪLIJAM.

Komisija 2022.gada 23.martā pieņēma Krīzes pagaidu regulējumu.  Krīzes pagaidu regulējumā ir ietverta informācija par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izstrādāt komercdarbības atbalsta pasākumus ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Krīzes pagaidu regulējums paredz trīs veidu atbalstu:

  • Ierobežotas atbalsta summas atbalsts paredz iespēju izveidot atbalsta programmas ar mērķi piešķirt līdz 35 000 eiro krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 000 eiro uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē.
  • Likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā paredz iespēju sniegt i) subsidētas valsts garantijas, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus visiem pašreizējās krīzes skartajiem uzņēmumiem, un ii) publiskā un privātā sektora aizdevumus ar subsidētām procentu likmēm.
  • Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas, paredz iespēju sniegt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir energoietilpīgi lietotāji[1], daļēji kompensējot papildu izmaksas, kas radušās ārkārtējā gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ.

Krīzes pagaidu regulējums bija spēkā līdz 2022.gada 27.oktobrim.

Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” angļu valodā (23.03.2022)
Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā” latviešu valodā (24.03.2022)

KRĪZES PAGAIDU REGULĒJUMS NO 2022.GADA 20.JŪLIJA LĪDZ 2022.GADA 27.OKTOBRIM.

2022.gada 20.jūlijā ir pieņemti grozījumi Krīzes pagaidu regulējumā.

Krīzes pagaidu regulējuma grozījumi paredz papildus vēl divu veidu atbalstu:

  • Pasākumi, kas paātrina atjaunojamās enerģijas ieviešanu, kuru mērķis ir paātrināt saules enerģijas jaudas, vēja enerģijas jaudas, ģeotermālās enerģijas jaudas, elektroenerģijas un siltumenerģijas uzkrāšanas, atjaunojamās siltumenerģijas izvēršanu, kā arī atjaunojamā ūdeņraža, biogāzes un biometāna ražošanu no atkritumiem un atliekām, ir daļa no piemērota, nepieciešama un mērķtiecīga risinājuma, lai pašreizējā situācijā samazinātu atkarību no importēta fosilā kurināmā.
  • Pasākumi, kas veicina rūpniecisko procesu dekarbonizāciju.

Atbalstu saskaņā ar 2.5. un 2.6. Krīzes pagaidu regulējuma iedaļām var piešķirt līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Grozītajā Krīzes pagaidu regulējumā ir arī paplašināti esošie atbalsta veidi, ko dalībvalstis var sniegt uzņēmumiem, kuriem tas ir nepieciešams. Piemēram, tagad tas ļauj dalībvalstīm piešķirt ierobežotu atbalsta apjomu uzņēmumiem, kurus skārusi pašreizējā krīze vai tai sekojošās sankcijas un pretsankcijas līdz palielinātajai summai par EUR 62 000 un EUR 75 000 attiecīgi lauksaimniecības un zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, un līdz EUR 500 000 visās pārējās nozarēs.


[1] Energoietilpīgu lietotāju definīcija ir noteikta, pamatojoties uz Enerģijas nodokļu direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu, proti, tie ir uzņēmumi, kuros energoproduktu iepirkumi sasniedz vismaz 3 % no to produkcijas vērtības

 


[1] Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/competition-policy/state-aid/ukraine_en.

[2] 2022.gada 20.jūlija Komisijas paziņojums “Grozījums krīzes pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (2022/C 280/01). Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A52022XC0721%2801%29.

[3] 2022.gada 23.marta Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (2022/C 131 I/01). Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022XC0324(10).

[4] Padomes Regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV L 261I, 7.10.2022., 1. lpp.).