Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES zināmā mērā ietekmēt ES dienaskārtību un vadīt tās darbu.

Prezidentūra organizē un vada ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju un citu pasākumu skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.

Tāpat prezidentūras uzdevums ir veikt koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās 2015. gada pirmajā pusgadā. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija kļuva par daļu no ES lēmumu pieņemšanas procesa - uzņemoties prezidējošās valsts funkcijas, Latvija apliecināja savu atbildību un gatavību visaugstākajā līmenī iesaistīties ES pārvaldībā.

Eiropas stratēģisko investīciju fonds

2015. gada otrajā pusgadā Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē pārņēma Luksemburga, kļūstot par  prezidējošo valsti un vadot ES Padomes darba norisi.

Luksemburgas prezidentūras prioritātes ES Padomē finanšu jomā ietver Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbību, kas veicinātu investīciju attīstību, līdz ar to arī izaugsmi un nodarbinātību, kapitāla tirgu lomas veicināšanu ekonomikas finansēšanā, uzmanības centrā ir arī banku strukturālās reformas un sarunas Padomes un Eiropas Parlamenta līmenī par ikgadējo Eiropas Savienības budžetu.