-
Par mums
-
Nozares politika
-
Valsts budžets
-
Fiskālā politika
-
Pašvaldību finanšu uzraudzība
-
Nodokļu un nodevu politika
-
Muitas politika
-
Ēnu ekonomika
-
Azartspēļu un izložu organizēšanas politika
-
Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu izmantošanas joma
-
Sabiedriskā labuma organizāciju politika
-
Grāmatvedības politika
-
Revīzijas politika un uzraudzība
-
Tautsaimniecības analīze
-
Tautsaimniecības un budžeta izpildes analīze
-
Ikmēneša makroekonomikas un kopbudžeta apskats
-
Iekšzemes kopprodukts
-
FM: Izaugsmes sabremzēšanos otrajā ceturksnī noteicis kritums vairumtirdzniecībā un būvniecībā
-
FM: Ekonomika sāk izjust kara un cenu kāpuma ietekmi
-
FM: Strauji atgūstoties no Covid-19 pandēmijas, ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī sasniedz 6,7%
-
FM: Atjaunojoties pakalpojumu nozares darbībai, ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī sasniedz 5,9%
-
FM: Covid-19 krīzi Latvijas ekonomika pārvarējusi labāk nekā prognozēts, šogad jauni satricinājumi
-
FM: Ekonomikas izaugsme 2021. gadā sasniegusi 4,7%
-
FM: Globālās izaugsmes atjaunošanās un atbalsta pasākumi trešajā ceturksnī nodrošinājuši 5,1% Latvijas ekonomikas izaugsmi
-
FM: Ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī sabremzējas
-
FM: Latvijas ekonomika Covid-19 krīzi pārvarējusi daudz labāk nekā gaidīts
-
FM: Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī strauji atjaunojusies
-
FM: Iekšzemes kopprodukts pērn samazinājies par 3,6%, šogad gaidāma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās
-
FM: Latvijas ekonomikas attīstība pērnā gada ceturtajā ceturksnī būtiski labāka nekā gaidīts
-
FM: Ekonomika COVID-19 krīzē attīstījusies labāk nekā gaidīts
-
FM: IKP samazinājumu pirmajā ceturksnī noteicis privātā patēriņa kritums
-
FM: Latvijas ekonomika jau pirmajā ceturksnī uzrādījusi spēcīgu kritumu
-
FM: 2019. gadā Latvijas ekonomisko izaugsmi virzīja iekšzemes pieprasījuma pieaugums
-
FM: Rūpniecības izaugsme nodrošina Latvijas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos trešajā ceturksnī
-
FM: Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī palēninājusies līdz 2,0%
-
FM: Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pirmajā ceturksnī noteica enerģētikas sektors
-
FM: Ekonomikas izaugsme 2018. gadā sasniedz 4,8% – straujāko kāpumu septiņu gadu laikā
-
FM: Latvijas ekonomika arī ceturtajā ceturksnī uzrādījusi ļoti augstus izaugsmes tempus
-
FM: Spēcīgs iekšējais pieprasījums nodrošina strauju ekonomikas izaugsmi
-
FM: Latvijas ekonomikā saglabājas ļoti strauji izaugsmes tempi
-
FM: Straujais pieaugums būvniecībā paātrina ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī līdz 5,1%
-
FM: Pērn sasniegta spēcīgākā izaugsme pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Ekonomikas izaugsme šogad – straujākā pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Ekonomiskā izaugsme šogad – straujākā pēdējo piecu gadu laikā
-
FM: Spēcīga Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās arī otrajā ceturksnī
-
Latvijas ekonomika pirmajā ceturksnī sasniegusi strauju 4% izaugsmi
-
FM: Ārējais pieprasījums un investīciju aktivizēšanās paātrina ekonomikas izaugsmi 1.ceturksnī līdz 3,9%
-
FM: ekonomikas izaugsmes paātrināšanās 2016.gada 4.ceturksnī signalizē par straujāku izaugsmi šogad
-
FM: Straujais rūpniecības pieaugums 2016. gada ceturtajā ceturksnī nodrošina ekonomikas izaugsmes paātrināšanos līdz 2,1%
-
FM: Krītoties investīcijām, starp ekonomiskās izaugsmes uzturētājiem izvirzās eksports
-
IKP gada pieaugums 3.ceturksnī bija 0,8%
-
IKP gada pieaugums 3.ceturksnī bija 0,8%
-
FM: IKP izaugsmi turpina balstīt privātais patēriņš
-
FM: Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa
-
FM: Privātais patēriņš turpina nodrošināt Latvijas ekonomikas izaugsmi
-
FM: 2015. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrinājusies
-
FM: Privātais patēriņš ir ievērojami pieaudzis arī 2015. gadā
-
FM: Privātais patēriņš ir ievērojami pieaudzis arī 2015. gadā
-
FM: Negaidīti strauja ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī
-
FM: IKP izaugsme šī gada trešajā ceturksnī ir stabila
-
FM: Ekonomikas izaugsme atkal kļūst straujāka
-
FM: Ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī ir tuvu prognozētajam
-
FM: Ekonomika attīstās prognozētajā līmenī
-
FM: Zemāka izaugsme pērn saistīta ar ārējiem faktoriem
-
FM: Ģeopolitiskie notikumi pērn nobremzējuši ekonomikas attīstību
-
Inflācija
-
Darba tirgus
-
Mazumtirdzniecība
-
Ārējā tirdzniecība
-
FM: Jūlijā turpinās spēcīgs preču eksporta kāpums, kas turpmākajos mēnešos visticamāk bremzēsies
-
FM: Jūnijā straujš preču eksporta kāpums, kas turpmākajos mēnešos visticamāk bremzēsies
-
FM: Preču eksporta izaugsme maijā vēl nedaudz straujāka nekā iepriekšējos mēnešos
-
FM: Eksportā joprojām strauja izaugsme
-
FM: Preču eksports turpina palielināties, bet ģeopolitiskie riski vidējā termiņā mazinās eksporta izaugsmi
-
FM: Straujš eksporta pieaugums 2021. gadā apliecina preču eksportētāju noturīgo konkurētspēju
-
FM: Pērnā gada nogalē turpinājās straujš preču eksporta pieaugums
-
FM: Latvijas preču eksports turpina strauju izaugsmi
-
FM: Latvijas preču eksports turpina uzrādīt strauju attīstību un uzstādīt jaunus rekordus
-
FM: Straujā preču eksporta izaugsme turpinās
-
FM: Kokrūpniecība turpina nodrošināt strauju Latvijas preču eksporta pieaugumu
-
FM: Pandēmijas ietekmei mazinoties, fiksēta strauja eksporta izaugsme
-
FM: Preču eksporta pieaugums paātrinās, taču pandēmijas negatīvā ietekme uz pakalpojumu eksportu ir joprojām jūtama
-
FM: Martā preču eksportā strauja izaugsme, atjaunojoties ārējam pieprasījumam
-
FM: Ārējā pieprasījuma pakāpeniska uzlabošanās labvēlīgi ietekmē Latvijas preču eksporta pieaugumu
-
FM: Preču eksporta kritumu janvārī noteica lauksaimniecības un satiksmes līdzekļu eksporta samazinājums
-
FM: Latvijas preču eksports 2020. gadā pieauga par spīti Covid-19 krīzei
-
FM: Latvijas preču eksports turpina izaugsmi
-
FM: Latvijas ārējās tirdzniecības bilance jūnijā uzlabojās
-
FM: Pandēmija būtiski samazināja Latvijas preču eksporta vērtību
-
FM: Martā preču eksports samazinājies par 0,7%, un turpmākajos mēnešos kritums tikai pastiprināsies
-
FM: Janvārī spēcīgs eksporta kāpums, taču turpmāk tā attīstība varētu būt mērenāka
-
FM: Eksporta attīstību 2019. gadā būtiski ietekmēja ārējā pieprasījuma samazināšanās
-
FM: Ārējie faktori turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksporta attīstību
-
FM: Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi
-
FM: Septembrī palielinājies preču eksports, bet ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš
-
FM: Eksporta izaugsmi turpina ietekmēt koksnes eksporta un lidmašīnu reeksporta samazinājums
-
FM: Pieprasījums Latvijas ārējos tirgos vājinās
-
FM: Eksporta kritumu maijā būtiski ietekmēja reeksporta apjoma samazinājums
-
FM: Aprīlī mērena eksporta izaugsme
-
FM: Eksportam martā straujākais kāpums kopš pērnā gada jūnija
-
FM: Turpina pieaugt kokrūpniecības produktu eksports
-
FM: Preču eksporta kritumu janvārī noteica reeksporta samazinājums
-
FM: Eksporta apjomi turpina palielināties, bet pieauguma temps mazinās
-
FM: Kokmateriālu eksports nodrošina kopējo eksporta pieaugumu
-
FM: Sliktas ražas un reeksporta krituma dēļ septembrī nedaudz samazinājās preču eksports
-
Rūpniecība
-
FM: Augstās ražošanas izmaksas liek “buksēt” apstrādes rūpniecībai
-
FM: Jūnijā apstrādes rūpniecībā joprojām labs pieaugums, bet iezīmējas krasas atšķirības apakšnozarēs
-
FM: 2022. gada maijā apstrādes rūpniecībā pusi no 7,5% izaugsmes nodrošināja metālu ražošana
-
FM: Apstrādes rūpniecībā martā turpinās izaugsme
-
FM: Februārī apstrādes rūpniecībā turpinājās izaugsme
-
FM: Apstrādes rūpniecībā gads iesācies ar 9,3% izaugsmi
-
FM: Apstrādes rūpniecībā pērn izaugsme 7,3% apmērā
-
FM: Kopējo pieaugumu rūpniecībā nodrošina straujā izaugsme apstrādes rūpniecībā
-
FM: Augustā turpinās spēcīgs apstrādes rūpniecības pieaugums
-
FM: Jūlijā turpina augt gan Latvijas rūpnieku saražotie apjomi, gan ražošanas izmaksas
-
FM: Arī jūnijā rūpniecībā turpinās straujš kāpums
-
FM: Rūpniecības izaugsme uzņem apgriezienus
-
FM: Apstrādes rūpniecībā sagaidāma izaugsme arī turpmāk
-
FM: Joprojām spēcīgs kokrūpniecības devums apstrādes rūpniecības izaugsmē
-
FM: Latvijas rūpniecībā gads sācies ar izaugsmi
-
FM: Pērn Latvijā reģistrēts viens no zemākajiem apstrādes rūpniecības izlaides samazinājuma tempiem ES
-
FM: Latvijas rūpniecība turpina atgūties, jūlijā straujš kāpums kokapstrādes nozarē
-
FM: Aprīlī apstrādes rūpniecībā straujākais kritums kopš 2009. gada
-
FM: Apstrādes rūpniecības attīstību lielā mērā nosaka ar Covid-19 saistītie ierobežojumi eksporta tirgos
-
FM: Gada sākums Latvijas rūpniecībā vājš, un nākotnes redzējums saglabājas līdzīgs
-
FM: Kritumu rūpniecībā janvārī noteica sarukums kokrūpniecībā un enerģijas ražošanā
-
FM: Pērnais gads rūpniecībai nav bijis veiksmīgs
-
FM: Apstrādes rūpniecībā arvien izteiktāk izpaužas ārējās vides vājums
-
FM: Izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors un stabilais pieaugums apstrādes rūpniecībā
-
FM: Enerģētikas sektors septembrī sekmējis spēcīgu pieaugumu rūpniecībā
-
FM: Pateicoties kāpumam enerģētikā, rūpniecības nozarē augustā atjaunojas izaugsme
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsmi jūlijā nodrošina straujais kāpums datoru, elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā
-
FM: Apstrādes rūpniecību sāk ietekmēt ārējā pieprasījuma vājināšanās
-
FM: Aprīlī apstrādes rūpniecībā saglabājas noturīga izaugsme
-
FM: Latvijas apstrādes rūpniecība saglabā noturību pret ārējās vides riskiem
-
FM: Kokrūpniecība un mašīnbūve turpina nodrošināt apstrādes rūpniecības izaugsmi
-
FM: Kokrūpniecība uztur apstrādes rūpniecības izaugsmi
-
FM: Rūpniecības kritumu septembrī noteica elektroenerģijas ražošanas sarukums, tikmēr apstrādes rūpniecībā turpinājies pieaugums
-
FM: Izaugsme kokrūpniecībā un mašīnbūvē augustā nosaka apstrādes rūpniecības pieaugumu
-
FM: Kokrūpniecība atkal izvirzās par apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku
-
FM: Apstrādes rūpniecība maijā pieauga par 2,9%
-
FM: Strauji augot mašīnbūvei un metālapstrādei, apstrādes rūpniecības izaugsme aprīlī nedaudz paātrinās
-
FM: Rūpniecības izlaide pirmajā ceturksnī pieauga par 4,5%
-
FM: labvēlīgā ārējā vide un pieaugošās investīcijas ir labs pamats apstrādes rūpniecības stabilai izaugsmei šogad
-
FM: Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm
-
FM: 2017.gada novembrī apstrādes rūpniecības izaugsme atkal paaugstinās, sasniedzot 9,1%
-
FM: Apstrādes rūpniecībā saglabājas visaptveroša izaugsme
-
FM: Labvēlīgā ekonomiskā situācija eksporta tirgos veicina Latvijas apstrādes rūpniecības spēcīgo izaugsmi
-
FM: Rūpniecība augustā sasniedz straujāko kāpumu pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Latvijas rūpniecībā turpinās spēcīgas izaugsmes periods
-
FM: Jūnijā apstrādes rūpniecības spēcīgo pieaugumu nodrošina izaugsme mašīnbūvē, datoru un pārtikas produktu ražošanā
-
FM: Latvijas apstrādes rūpniecība maijā uzrāda straujāko izaugsmi šogad
-
FM: Aprīlī rūpniecības izaugsmi būtiski veicina enerģētika, pārtikas un datoru ražošana
-
FM: Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinās spēcīga izaugsme, ko nodrošina ārējā pieprasījuma pieaugums
-
FM: Straujie izaugsmes tempi enerģētikā nodrošināja 10,6 % pieaugumu rūpniecībā
-
FM: Janvārī rūpniecībā turpinās spēcīga izaugsme
-
FM: Rūpniecībā pērnā gada decembrī saglabājas izcili pieauguma tempi
-
FM: Augošā apstrādes rūpniecība un straujš kāpums elektroenerģijas ražošanā noteica rūpniecības spēcīgo izaugsmi 2016. gada novembrī
-
FM: Oktobrī apstrādes rūpniecībā turpinās spēcīgs pieaugums
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsme patiesi iepriecina
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsmi augustā nodrošina nozares diversificētā struktūra
-
FM: Rūpniecība turpina uzrādīt stabilus pieauguma tempus
-
FM: Jūnijā strauja izaugsme Latvijas rūpniecībā
-
FM: Apstrādes rūpniecības straujā izaugsme maijā nodrošina rūpniecības izlaides rekordapjomu
-
FM: Gada četros mēnešos rūpniecības produkcijas apjomi ir palielinājušies par 2,5%
-
FM: Martā saražots vēsturiski lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja plašs apakšnozaru klāsts
-
FM: Aukstā ziema nodrošināja rūpniecības izaugsmi janvārī
-
FM: Apstrādes rūpniecībai pērn būtiska loma Latvijas tautsaimniecības izaugsmē
-
FM: Rūpniecības izaugsme novembrī atkal kļuva spēcīgāka
-
FM: Oktobrī kokapstrāde saglabājusi apstrādes rūpniecības līderes lomu
-
FM: Rūpniecības izaugsmes palēnināšanos septembrī noteica kritums pārtikas ražošanā, mašīnbūvē un metālapstrādē
-
FM: Ražošanas apjomi augustā pieaug visās rūpniecības nozarēs
-
FM: Jūlijā spēcīga izaugsme apstrādes rūpniecībā
-
FM: Apstrādes rūpniecības izaugsme jūnijā kļuvusi mērenāka, bet joprojām spēcīga
-
FM: Apstrādes rūpniecībā turpinās spēcīgs pieaugums
-
FM: Rūpniecības izlaide aprīlī ļauj cerēt uz labu nozares izaugsmi šogad
-
FM: Apstrādes rūpniecībā martā straujākais pieaugums kopš 2012. gada
-
FM: Apstrādes rūpniecībā saglabājas lēna izaugsme
-
FM: Pieaugumu apstrādes rūpniecībā turpina nodrošināt kokapstrāde
-
FM: Par spīti ārējai videi apstrādes rūpniecības apjomi pērn saglabājas 2013. gada līmenī
-
FM: Pērnā gada novembrī apstrādes rūpniecības apjomi sarukuši par 3,8%
-
Kopbudžeta izpilde
-
FM: Nodokļu ieņēmumi joprojām tiek iekasēti labi, bet pieauguma temps sāk palēnināties
-
FM: Virsplāna nodokļu ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos nodrošina zemāku kopbudžeta deficītu nekā pērn
-
FM: Pateicoties nodokļu maksātājiem, kopbudžeta deficīts pirmajā pusgadā zemāks nekā pērn
-
Jānis Reirs: Šī gada pirmajos piecos mēnešos nodokļi pildās virs valdības apstiprinātā plāna, taču arī izdevumi kopbudžetā joprojām ir ļoti augstā līmenī
-
FM: Kopbudžeta deficīts četros mēnešos zemāks nekā pērn
-
FM: Kopbudžetā pirmajā ceturksnī deficīts par 390,5 miljoniem eiro zemāks nekā pērn
-
FM: Divos mēnešos kopbudžetā saņemto nodokļu apmērs būtiski augstāks nekā pērn
-
FM: Janvārī nozīmīgs pieaugums gan kopbudžeta ieņēmumos, gan izdevumos
-
FM: Nodokļu ieņēmumu kāpums pērn noteica zemāku vispārējās valdības budžeta deficītu nekā prognozēts
-
FM: Nodokļu ieņēmumiem labs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu
-
FM: Šogad izdevumi kopbudžetā pieauguši straujāk nekā pērn, lai nodrošinātu ievērojamu atbalstu tautsaimniecībai Covid-19 seku mazināšanai
-
FM: Deviņos mēnešos kopbudžetā deficīta līmenis augstāks nekā pērn
-
FM: Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, nodokļu ieņēmumos labs pieaugums
-
FM: Covid-19 atbalsta apjoma izmaksa nosaka augstu izdevumu līmeni kopbudžetā
-
FM: Pirmajā ceturksnī no valsts budžeta izmaksāts liels Covid-19 atbalsta apjoms
-
FM: Eiropas Komisijas ievērojamās atmaksas par īstenotajiem ES fondu projektiem nodrošina pārpalikumu kopbudžetā gada pirmajos divos mēnešos
-
FM: Janvārī laba kopbudžeta ieņēmumu izpilde
-
FM: Covid-19 ietekmējis budžeta deficīta pieaugumu 2020. gadā
-
FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro atpaliek no plāna
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos par 506,2 miljoniem eiro atpaliek no plānotā
-
FM: Pirmajā pusgadā kopbudžetā 131,4 miljonu eiro deficīts
-
FM: Straujš nodokļu ieņēmumu kritums krīzes vissmagāk cietušajās nozarēs
-
FM: Martā ir jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem
-
FM: Covid-19 ierobežošana ietekmēs nodokļu izpildi pašvaldību budžetā turpmākajos mēnešos
-
FM: Pirmajos divos mēnešos COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nav jūtama
-
FM: Darbaspēka nodokļu pārpilde nodrošina pārpalikumu pašvaldību un valsts speciālajā budžetā
-
FM: Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā deviņos mēnešos saņemti plānotajā apmērā
-
FM: Darbaspēka nodokļi pozitīvi ietekmē kopbudžeta ieņēmumus
-
FM: Pārpalikumu kopbudžetā nodrošina augstās Eiropas Komisijas atmaksas par projektu īstenošanu
-
FM: Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi nodrošina pārpalikuma pieaugumu kopbudžetā
-
FM: Strauji pieauguši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi par aktīvo ES fondu projektu īstenošanu
-
FM: Janvārī tradicionāli pārpalikums kopbudžetā
-
FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā bija 0,7% no IKP
-
FM: Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai
-
FM: Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā kopumā iekasēti plānotajā apmērā
-
FM: Pašvaldībās strauji pieaug izdevumi ES fondu projektiem
-
FM: Šī gada nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts
-
FM: Aktīvā ES fondu projektu īstenošana sekmē kapitālo izdevumu kāpumu budžetā
-
FM: Turpina palielināties iemaksas valsts budžetā par ES fondu projektiem
-
FM: Pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atbilst plānotajam
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums pārsniedz ekonomikas izaugsmes tempu
-
FM: Pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumu pieaugums straujākais pēdējo sešu gadu laikā
-
FM: Gads sākas ar strauju ES fondu projektu īstenošanu
-
FM: Kopbudžetā pērn deficīts gandrīz uz pusi mazāks nekā plānots
-
FM: Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7%
-
FM: ieņēmumi desmit mēnešos kopbudžetā par 465,6 milj. eiro vairāk kā pērn
-
FM: Pateicoties straujākai ekonomikas izaugsmei, darba spēka nodokļu ieņēmumi pārsniedz plānoto līmeni
-
FM: Gada sākumā pašvaldībās novērojamas augstākas investīcijas ES fondu līdzfinansētajos projektos
-
FM: Gads sākas ar strauju nodokļu ieņēmumu pieaugumu
-
FM: Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts
-
FM: Nodokļu ieņēmumi pildās plānotajā apmērā par spīti lēnākai ekonomikas izaugsmei
-
FM: Deviņos mēnešos pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi pieauguši par 6,6%
-
FM: Nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā
-
FM: Nodokļu ieņēmumu plāns pildās atbilstoši
-
Vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis pērn pārsniedz plānoto apmēru vienreizējo izdevumu dēļ
-
FM: Saņemtie maksājumi no EK nodrošina pārpalikumu kopbudžetā
-
FM: Janvārī budžeta izdevumi bija zemāki nekā gadu iepriekš
-
FM: Budžeta deficīts pērn bijis plānotajā līmenī
-
FM: Gada nogalē ir laba nodokļu plāna izpilde
-
FM: Nodokļu ieņēmumu izpilde tuvu plānotajam apjomam
-
FM: Neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi, kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam
-
FM: Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps astoņos mēnešos ir augstāks nekā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps
-
FM: Pirmo piecu mēnešu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti atbilstoši plānotajam
-
FM: Kopbudžeta pārpalikumu četros mēnešos nodrošina atmaksas par iepriekšējā perioda ES fondu projektiem
-
FM: Nodokļu izpilde atbilst esošajai ekonomiskajai situācijai
-
FM: Gads sācies ar pārpalikumu kopbudžetā
-
FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts pērn plānotajā līmenī
-
Prognozes
-
Starptautiskā sadarbība
-
Finanšu tirgus politika
-
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana
-
Komercdarbības atbalsta kontrole
-
ES un ES budžets
-
ES fondi un citi finanšu instrumenti
-
Iekšējā audita politika
-
Publisko iepirkumu un VNĪ pārvaldības politika
-
Publiskā un privātā partnerība
-
#Budžets2023
-
#Budžets2022 izstrāde
-
Tavi nodokļi - Tava drošība
-
ES nauda – pleca izjūta ikdienā un krīzē
-
Var pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam
-
Veselības aprūpes budžeta palielinājums 2022. gadā 130,5 miljoni eiro
-
No 25. novembra Covid-19 krīzē cietušie lielie uzņēmumi varēs pieteikties grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai
-
Uzņēmumi varēs pieteikties grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai
-
Sāksies pieteikšanās atbalstam algu subsīdijai par oktobri un novembri
-
Iekšlietu jomā nākamajā gadā paredzētas investīcijas atalgojuma izlīdzināšanā un strukturāli projekti nozares attīstībai
-
Nākamgad tieslietu jomā atbalsts probācijas darbinieku atalgojuma pilnveidošanai, PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanai un atvērtajiem datiem
-
Deficīta un parāda prognozes eirozonas valstu 2022. gada budžeta plānos
-
#Budžets2022 paredz atbalstu pašvaldību projektu īstenošanai un vides aizsardzības jomas stiprināšanai
-
Gadā kopumā IKP izaugsme joprojām varētu pārsniegt iepriekš prognozētos 3,7%
-
Nākamgad būtisks finansējuma pieaugums kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā
-
2022. gada budžets stiprinās Latvijas drošību un industrijas attīstību
-
Valsts budžeta prioritātes ekonomikas jomā – uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana
-
Nākamā gada budžetā paredzēts būtisks finansējums nozarēm un pašvaldību pasākumiem
-
Nākamā gada budžeta projektā līdzekļi iedzīvotāju labklājībai un valsts attīstībai
-
Jau sesto mēnesi mazumtirdzniecības apjomi pieaug
-
Nākamgad turpināsies darbaspēka nodokļu sloga mazināšana
-
Valdība vienojusies par 2022. gada valsts budžeta prioritātēm
-
Valstij piekritīgo mantu var iegādāties ikviens interesents
-
Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā ienākuma nodoklis
-
Algas nodokļu plaisa lēnām, bet stabili samazinās
-
Par bērnu interešu izglītību var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa
-
Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana kā politikas instruments
-
Nākamajā gadā ekonomikas izaugsme plānota 5% apmērā
-
Darba tirgus stabili atgūstas no pandēmijas laika ierobežojumiem
-
Jūnijā rūpniecībā turpinās straujš kāpums
-
Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī strauji atjaunojusies
-
Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu
-
Atveseļošanas fonds Latvijā – iespēja nozīmīgām reformām un izaugsmei
-
Pandēmijas ietekmei mazinoties, fiksēta strauja eksporta izaugsme
-
Vienkāršoti vairāki VID e-pakalpojumi uzņēmējiem
-
Simtgades stipendijas jau ceturto gadu saņems absolventi visā Latvijā
-
Čeku loterijā var laimēt īpašas balvas par ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem
-
Demogrāfijas līkloči pabalstu ēnā
-
No 1.jūlija vairākas izmaiņas nodokļu jomā
-
Pašnodarbinātie un autori varēs nemaksāt minimālās VSAOI, ja prognozē mazus ienākumus
-
Obligāti iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas termiņš ir 1. jūlijs
-
Uzņēmējiem un strādājošajiem turpinās iespēja saņemt valsts atbalstu Covid-19 laikā
-
No nākamā gada jauns grāmatvedības likums
-
Covid-19 krīzes seku mazināšanai Latvijai šogad būs pieejami papildu 209 miljoni eiro
-
Uzņēmumi var pieteikties granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem par jūniju
-
Dīkstāves atbalstam nevakcinētie pakalpojumu sniedzēji varēs pieteikties arī par jūniju
-
Par visiem komerciālajiem sūtījumiem no trešajām valstīm būs jāmaksā PVN
-
Nodokļa atvieglojums vecākiem par vasaras brīvlaikā strādājošiem bērniem saglabājas
-
ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana
-
Sāk pieņemt pieteikumus atbalsta programmā kultūras pasākumu organizēšanai
-
Mazajiem uzņēmējiem vienkāršos nodokļa nomaksas risinājumu
-
Ar 1.jūliju sāks izsniegt licences ārpakalpojuma grāmatvežiem
-
Atbalsta pasākumiem Covid-19 laikā piešķir papildu finansējumu
-
Valsts atbalstu varēs saņemt arī Covid-19 skartie sporta centri
-
Attīstības plāns inovatīvam un pieejamam finanšu sektoram
-
Atveseļošanas fonds Latvijai sniegs atbalstu sešās jomās
-
Uzņēmēji aktīvi izmanto valsts atbalsta iespējas Covid-19 laikā
-
Ekonomiskā izaugsme straujāk atjaunosies gada otrajā pusē
-
Sezonas laukstrādniekiem - īpašs nodokļu režīms
-
Paplašināts algu subsīdijas saņēmēju loks
-
Atbalsta pasākumi turpinās arī pēc ārkārtējās situācijas beigām
-
Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas kļuvušas vienkāršākas
-
Covid-19 krīzes skartos uzņēmējus un NVO var atbrīvot no valstij un pašvaldībai piederošo telpu nomas maksas
-
Pagarināts termiņš gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanai
-
Valsts atbalsts uzņēmumiem – turpmāk līdz pat 100 000 eiro mēnesī
-
Jauns atbalsta veids mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu organizatoriem
-
ALTUM programmas krīzes seku pārvarēšanai un biznesa attīstībai
-
Kāds bija 2020. gads Latvijas un pasaules ekonomikā un ko rāda prognozes 2021. gadam
-
Atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem Covid-19 drošības pasākumu laikā turpinās
-
Nākamgad saimnieciskās darbības veicējiem vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā
-
Nākamgad uzņēmējiem vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā
-
Ar jauno gadu sāks darboties vienotais nodokļu konts
-
Būtiskākās izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, kas stāsies spēkā 2021. gadā
-
Jaunajā gadā jauna kārtība sūtījumu saņemšanai no Lielbritānijas
-
Privātpersonām tiks segti pašizolācijas izdevumi Latvijas viesnīcā
-
Kāda ir Latvijas nodokļu sistēma salīdzinājumā ar citām valstīm?
-
Uzņēmumiem pieejams grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai
-
Kas ir valsts budžeta izdevumu pārskatīšana?
-
Nākamā gada valsts budžetā ieguvumi arī senioriem
-
Cik tiek novirzīts nozarēm no viena nodokļos samaksātā eiro?
-
Eiropas Savienības nauda straujākai Latvijas izaugsmei
-
2021. gadā sabiedriskie mediji pilnībā iziet no komercreklāmu tirgus
-
Turpināsies valsts aizsardzības spēju stiprināšana iedzīvotāju drošībai
-
Uzsāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai
-
ALTUM programmas Covid-19 ietekmes pārvarēšanai uzņēmējiem pieejamas arī nākamgad
-
Arī turpmāk pārmaksātā PVN atmaksa notiks ātrāk
-
Nodokļu nomaksa mazajiem uzņēmējiem kļūs vienkāršāka
-
Kādus ieguvumus #Budžets2021 paredz Latvijas iedzīvotājiem
-
No nākamā gada tiek samazināti darbaspēka nodokļi vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem
-
Minimālā alga tiks palielināta no 430 eiro līdz 500 eiro
-
Kas ir valsts sociālā apdrošināšana un kāda nozīme obligātajām iemaksām?
-
Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi
-
Ministriju #Budžets
-
Interaktīvais #budžets2022
-
Aktualitātes
-
Kontakti
-
Vakances
-
Iepirkumi
-
Projekti
-
Par mums
-
Privātuma politika
-
Piekļūstamība
-
Lapas karte
