Vadošā iestāde

Jaunā kohēzijas politika

ES līderu sanāksmē 2020. gada jūlijā panāktā vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami apmēram 10,5 miljardi eiro.

2021.–2027. gadā Eiropas Savienības (ES) investīcijas Latvijā tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī:

• Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas - pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai, digitalizācijai un digitālajiem savienojumiem;
• Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
• Ciešāk savienota Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība;
• Sociāla un iekļaujoša Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
• Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība;
• Pāreja uz klimatneitralitāti – ieguldījumus sociālo un vides seku mazināšanai visvairāk skartajos reģionos.

Ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

Fondu finansējuma galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu un pilsētu konkurētspēju, veicinot izaugsmi un radot darbavietas.

Plašāka informācija par ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodu un pieejamo, kā arī plānoto atbalstu pieejama ES fondu mājaslapā. 

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, Eiropas Komisijas (EK) centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. 2021. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas fonda plānu. 22. jūnijā EK plānu apstiprināja, Eiropas Savienības Padomē Ekonomikas un finanšu jautājumos (ECOFIN) plānu apstiprināja 13. jūlijā. 

Projektus var iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Atveseļošanas fonda finansējums būs pieejams laika periodam līdz 2026.gada 31. augustam.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās:

1. klimata mērķu sasniegšanā - 34% (676,2 miljoni eiro) + enerģētikas sektora transformācijā (RePowerEU) - 7% (134,7 miljoni eiro)

2. digitālajā transformācijā - 19% (365,3 miljoni eiro)

3. nevienlīdzības mazināšanā - 19% (378,5 miljoni eiro)

4. ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās - 10% (196 miljoni eiro)

5. veselības nozarē – 9% (181,5 miljoni eiro)

6. likuma varas stiprināšanā – 2% (37 miljoni eiro).

Mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Atveseļošanas fonda finansējums plānots šādiem pasākumiem:

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Enerģētikas sektora drošības un pārejas uz atjaunojamiem resursiem veicināšanai plānotas investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu sinhronizācijā un modernizācijā, kam cita starpā būs pozitīva ietekme arī uz elektroenerģijas pārvades un sadales tarifiem, kā arī biometāna izmantošanas veicināšanā.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

EEZ un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis).

Grantu galvenie mērķi ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt donorvalstu un saņēmējvalstu divpusējās attiecības, nodrošinot finansiālos ieguldījumus, lai veicinātu šādas tematiskās prioritātes:

• Eiropas zaļā pārkārtošanās;
• Demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;
• Sociālā iekļaušana un noturība.

Latvija

2025. gada 9.oktobrī,  Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Marija Varteresiāna (Maria Varteressian) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens svinīgi parakstīja EEZ, Norvēģijas grantu ceturtā perioda ietvarlīgumu, kas paver durvis EEZ, Norvēģijas grantu atbalsta ieplūšanai Latvijas ekonomikā fokusētās jomās, tādejādi turpinot stiprināt donorvalstu un Latvijas iepriekšējo periodu veiksmīgo divpusējo sadarbību.

Līdz 2032. gada decembrim Latvija saņems EEZ, Norvēģijas grantu finansējumu 91,4 miljonus eiro, šajā laikā tiks atbalstītas trīs programmas (kā arī divpusējās sadarbības aktivitātes un tehniskā palīdzība EEZ, Norvēģijas grantu administrēšanai):

• Vietējā attīstība un noturība
• Korekcijas dienesti
• Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas

Īstenojot programmas, tiks veicināta:

• zaļo vērtību radīšana un konkurētspēja, radot zaļo inovāciju produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus
• korekcijas dienestu uzlabošana saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas cilvēktiesību standartiem, izbūvējot divas ēkas sieviešu cietuma vajadzībām un stiprinot kapacitāti ieslodzījuma vietu nodarbinātajiem;
• labāka noturība pret katastrofām, pielāgojot un aprīkojot patvertnes visā Latvijas teritorijā;
• noturīgākas, iekļaujošākas un ilgtspējīgākas kopienas izveide, uzlabojot pašvaldību krīzes pārvaldības kapacitāti sadarbībā ar vietējiem atbildīgajiem dienestiem, NVO un iedzīvotājiem.

EEZ, Norvēģijas grantu būtiskā pievienotā vērtība ir divpusējā sadarbība un partnerības ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu — kopīgu projektu izstrāde, ekspertu iesaiste un labās prakses pārņemšana, veidojot ilgtermiņa partnerību publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā.

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir EEZ, Norvēģijas grantu vadošā iestāde. Tās uzdevums ir nodrošināt EEZ, Norvēģijas grantu mērķu sasniegšanu Latvijā, donorvalstu apstiprināto programmu vispārēju pārvaldību un uzraudzību.

Vairāk par grantiem uzzini šeit: www.eeagrants.lv; www.norwaygrants.lv.

Latvijas - Šveices sadarbības programma ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Šveice (donorvalstis).

Atbalsta  mērķis ir palīdzēt mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES un  saņēmējvalstīm, balstoties un turpmāk stiprinot divpusējās attiecības starp Šveici un saņēmējvalstīm.

Latvija

2023. gada 19. jūnijā, Šveices valdības pārstāvis tirdzniecības jautājumos, vēstnieks Dominiks Paravicini (Dominique Paravicini) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens svinīgi parakstīja Šveices un Latvijas sadarbības programmas otrā perioda ietvarlīgumu, kas paver durvis Šveices atbalsta ieplūšanai Latvijas ekonomikā fokusētās jomās, tādejādi turpinot stiprināt Šveices - Latvijas sadarbības programmas pirmā perioda veiksmīgo divpusējo sadarbību.

Līdz 2029. gada decembrim Latvija saņems Šveices finansējumu 42,4 miljonus eiro, šajā laikā tiks atbalstītas četras programmas:

• Lietišķā pētniecība
• Darba vidē balstītas mācības un izglītība
• Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā
• Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija

Lietišķajā pētniecībā tiks attīstīta pētniecības kapacitāte un veicināta Latvijas un Šveices sadarbība inovatīvu materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedās enerģētikas jomās. Profesionālajā izglītībā un darba vidē balstītās mācībās tiks pilnveidots darba vidē balstītu mācību modelis (t.sk. digitālie mācību līdzekļi) un izveidots skolu audzēkņu eksaminācijas modelis (pilotēts 2-3 nozarēs), kā arī sagatavoti jauni profesionālās izglītības pedagogi. Bērnu vēža aprūpes attīstībā Latvijā tiks pilnveidota slimību diagnosticēšanas un personalizētas ārstniecības pieeja, izveidojot uzraudzības sistēmu ilgtermiņa atbalstam bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku saslimšanu, ko vēlāk varēs attīstīt pieaugušo onkoloģisko un reto slimību pacientiem. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā tiks nodrošināta nacionālas nozīmes sanācija Aizkraukles teritorijā agrākās dzelzsbetona ražotnes vietā, novēršot turpmākā piesārņojuma emisiju gruntsūdeņos un Daugavā.

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir Latvijas - Šveices sadarbības programmas vadošā iestāde. Tās uzdevums ir nodrošināt atbalsta programmas mērķu sasniegšanu Latvijā, donorvalsts apstiprināto programmu vispārēju pārvaldību un uzraudzību.

Vairāk par atbalstu uzzini šeit: www.swiss-contribution.lv.