Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums” un ar to saistītos grozījumus “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”. To mērķis ir ieviest Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstošu sistēmu, lai arī būtisku finanšu grūtību gadījumā būtu iespējams savlaicīgi un koordinēti rīkoties, kā arī aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses un saglabāt finanšu stabilitāti.
Jaunais regulējums paredz noteikt kārtību, kādā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un atbildīgās iestādes sagatavojas iespējamām finanšu grūtībām. Tādējādi jau iepriekš tiks plānoti pasākumi, kas nepieciešami sabiedrības finansiālā stāvokļa atjaunošanai, kā arī rīcība gadījumā, ja sabiedrību vairs nav iespējams atjaunot un nepieciešams veikt tās noregulējumu.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būs jāizstrādā un jāaktualizē darbības atjaunošanas plāni, kuros paredzami pasākumi finansiālā stāvokļa atjaunošanai pēc tā būtiskas pasliktināšanās. Prasību piemērošanā tiks ņemts vērā sabiedrības lielums, darbības modelis, riska profils, savstarpējās saistības ar citām regulētām sabiedrībām, nozīme ekonomikā un pārrobežu darbība.
Savukārt gadījumos, kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība nonāktu būtiskās finanšu grūtībās un tās darbības atjaunošana vairs nebūtu iespējama, paredzēta iespēja piemērot noregulējuma pasākumus. To mērķis būtu nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu nepārtrauktību, aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju un cietušo personu intereses.
Noregulējuma iestāde varēs izmantot vairākus instrumentus, tostarp uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, pagaidu sabiedrības izveidi, aktīvu un saistību nodalīšanu, kā arī saistību norakstīšanu vai konvertēšanu. Noregulējuma plānošana tiks veikta tām sabiedrībām, kuru finansiālu grūtību gadījumā noregulējuma darbība būtu sabiedrības interesēs vai kuras veic kritiski svarīgas funkcijas. Mazām un nesarežģītām sabiedrībām noregulējuma plānošanas prasības netiks piemērotas, ja vien Latvijas Banka, izvērtējot konkrētās sabiedrības darbību un riskus, nekonstatēs, ka tā rada īpašu risku valsts vai reģionālā līmenī.
Likumprojekts paredz arī noregulējuma finansēšanas mehānismu. Noregulējuma finansēšanai, tostarp ar noregulējuma instrumentu piemērošanu saistīto izmaksu segšanai, tiks izmantoti Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktā Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi. Pienākums veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos būs Latvijas Republikā licencētām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un ārvalstu apdrošinātāju un pārapdrošinātāju filiālēm.
Jaunais regulējums vienlaikus paredz saskaņotu pieeju visās ES dalībvalstīs. Tas ir būtiski, ņemot vērā apdrošināšanas grupu pārrobežu darbību, jo finanšu krīzes gadījumā nepieciešama savlaicīga un koordinēta rīcība starp iesaistītajām valstīm un institūcijām.
Savukārt grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā nepieciešami, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp kredītiestāžu un apdrošināšanas uzraudzības un noregulējuma iestādēm gadījumos, kad kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu sabiedrība vai grupa ir daļa no finanšu konglomerāta.
Abi likumprojekti pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Direktīvas (ES) 2025/1 prasības, kas paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma režīmu, lai būtisku finansiālu grūtību gadījumā būtu iespējams ātri un efektīvi rīkoties, vienlaikus līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.