Otrdien, 7. oktobrī, Ministru Kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja un atbalstīja MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās protokolu par 2026. gada budžetu un budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam projektu. Vienošanās jau 6. oktobrī tika atbalstīta LPS domes sēdē, saņemot vienbalsīgu pašvaldību atbalstu protokola parakstīšanai.
Šogad panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas vērstas uz pašvaldību attīstību, finanšu stabilitāti un ilgtspēju. Nākamgad paredzēts papildu finansējums 3 miljonu eiro apmērā drošības stiprināšanai pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas esošajās pašvaldībās, kā arī pēc pašvaldību iniciatīvas paplašinātas iespējas saņemt aizņēmumus pašvaldību investīciju projektiem.
Valdība jau ir lēmusi, ka 2026. gadā 3 miljoni eiro tiks novirzīti piecām ES ārējās robežas pašvaldībām drošības stiprināšanai – Ludzas novadam gandrīz 1 miljons eiro, Krāslavas novadam vairāk nekā 780 tūkstoši eiro, Balvu novadam vairāk nekā 580 tūkstoši eiro, Alūksnes novadam 383 tūkstoši eiro, bet Augšdaugavas novadam 265 tūkstoši eiro.
Pašvaldībām turpmākajos gados tiek prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensācijām paredzēts pieaugums 151,4 miljonu eiro jeb 6,1% apmērā. Tāpat valdība garantē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze, kas ir galvenais vietvaru ienākumu avots, tiks nodrošināta pilnā apmērā. Turklāt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju. Prognozes rāda, ka pie nemainīgas politikas IIN ieņēmumi 2026. gadā pieaugs par 6,7%, bet turpmākajos gados – vidēji par 5%.
Tāpat valsts saglabā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, un nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēs lielāko daļu strādājošo, jo neapliekamais minimums 2026. gadā pieaugs līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga līdz 780 eiro.
Savukārt galvenā aizņemšanās prioritāte saglabājas ES fondu, Atveseļošanās fonda (AF) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētajiem projektiem. Valsts noteiktās investīciju ar aizņēmumu jomas ir drošība, izglītība un demogrāfija – patvertņu izveide un pielāgošana civilās aizsardzības vajadzībām, izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšana, lai mazinātu rindas. Šīs pašvaldību investīciju jomas, kurām nepieciešams vismazākais pašvaldības līdzfinansējums – 10%, sakrīt ar valdības nākamā gada noteiktajām prioritātēm, uzsverot drošas vides, kvalitatīvas izglītības un ģimeņu atbalsta nozīmi valsts attīstībā.
Jaunajā aizņēmumu politikā pašvaldībām paredzēts nodrošināt vismaz 10% līdzfinansējumu valsts noteiktajām prioritātēm un 15% līdzfinansējumu saviem attīstības projektiem. Katra pašvaldība varēs īstenot augstas gatavības investīciju projektus, ņemot vērā pašvaldības lielumu. Aizņēmumu apjoms būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita – no 2 miljoniem eiro mazākajām pašvaldībām līdz 10 miljoniem eiro Rīgai. Tāpat tiks ieviesti jauni kritēriji pašvaldību finanšu kapacitātes un ilgtspējas vērtēšanai – pašvaldībām ar pārmērīgu parādu slogu vai likviditātes problēmām aizņēmumi būs pieejami ES un AF projektu īstenošanai.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķins 2026. gadam tiks veikts pēc esošā algoritma. Vienlaikus līdz 2026. gada 1. martam valdībai būs jāiesniedz jaunais PFI modelis, kura izstrādes gaitā notiks plašas konsultācijas ar pašvaldībām, lai nodrošinātu sabalansētāku resursu sadali starp pašvaldībām, stiprinot reģionu attīstības iespējas no 2027. gada.
Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2026. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2026. – 2028. gadam. Valsts budžeta projekta apstiprināšana MK paredzēta 14. oktobrī, bet iesniegšana Saeimā tiek plānota 15. oktobrī.
