Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu “Fiskālo risku deklarācija”. Tajā izvērtēti iespējamie riski valsts finansēm un piedāvāts fiskālā nodrošinājuma rezerves apmērs, lai mazinātu šo risku ietekmi. Fiskālo risku vadības mērķis ir nodrošināt fiskālo rādītāju stabilitāti vidējā termiņā. Tās ietvaros vērtē iespējamos notikumus, kuru dēļ IKP, budžeta ieņēmumi, izdevumi un budžeta bilance vispārējās valdības līmenī var atšķirties no prognozētā.
Fiskālo risku izvērtēšana un rezerves apmēra noteikšana ir neatņemama valsts budžeta sagatavošanas sastāvdaļa, jo rezervi ņem vērā, aprēķinot pieejamo fiskālo telpu jeb budžeta iespējas. Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam deklarāciju sagatavo katru gadu, uzsākot budžeta izstrādi. Šogad to arī paredzēts pievienot likumprojektam par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027.-2030. gadam, iesniedzot to Saeimā.
FM piedāvā fiskālā nodrošinājuma rezervi 2027. gadam veidot 0,294% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2028.-2030. gadam - 0,1% apmērā no IKP katru gadu. Rezerves lielums ir atkarīgs no novērtētās risku ietekmes uz fiskālajiem rādītājiem, un saskaņā ar likumu tas nedrīkst būt mazāks par 0,1% no IKP gadā.
FM sadarbībā ar valsts iestādēm novērtē identificēto risku iespējamo fiskālo ietekmi un iestāšanās varbūtību, kā arī nosaka pasākumus to novēršanai vai mazināšanai. Riskus vērtē gan kvalitatīvi, novērtējot fiskālo ietekmi kā būtisku, vidēju vai zemu, gan, kur iespējams, aprēķinot to finansiālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci procentos no IKP.
Salīdzinājumā ar pērn sagatavoto deklarāciju šogad tā papildināta ar jauniem riskiem, kuru iespējamo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci var novērtēt finansiāli. Tostarp iekļauts risks saistībā ar valsts obligāto naftas produktu drošības rezervju izveidi.
Fiskālā nodrošinājuma rezerves aprēķinā ietverti riski, kas rodas no valsts aizdevumiem un galvojumiem, kā arī SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” saimnieciskās darbības prognozēm. Daļa rezerves paredzēta arī budžeta finansējuma palielināšanai dižpasākumu organizēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Deklarācijā analizēti arī atsevišķi jautājumi, kuriem var būt ievērojama ietekme uz publiskajām finansēm un to stabilitāti, bet kuriem fiskālā nodrošinājuma rezervi neaprēķina. Tie ietver vispārējās valdības sektorā neiekļauto valsts kapitālsabiedrību analīzi, kā arī vispārējās valdības sektora galvojumu, parāda un tā ilgtspējas izvērtējumu. Visaptveroši makroekonomiskie satricinājumi un nestandarta situācijas deklarācijā tieši netiek analizēti.
Šogad turpināta arī deklarācijas pilnveidošana klimata risku jomā. Tās saturs papildināts ar pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi un saistīto risku klasifikāciju, kā arī aktualizēta analīze par klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz galvenajiem fiskālajiem rādītājiem.
Pakāpeniski ieviešot Latvijā “zaļā budžeta” marķēšanas pieeju, deklarācijā novērtēta valsts budžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu ietekme uz sešiem vides mērķiem. Šī informācija palīdz politikas veidotājiem izprast vērtēto izdevumu un atvieglojumu ietekmi uz vidi.
Nākamgad sadaļu “Zaļais budžets” plānots pārcelt uz atsevišķu Klimata deklarāciju, kuru līdzīgi kā Fiskālo risku deklarāciju pievienotu valsts budžeta likumprojektam, iesniedzot to Saeimā.