Piektdien, 9. oktobrī, Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē dalībvalstis panāca vienošanos par Padomes pozīciju par Tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu pakotni. Tā paredz mazināt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, veicināt ES tirgus integritāti un uzraudzības konverģenci ES līmenī, tādējādi stiprinot ES kapitāla tirgus konkurētspēju. Latviju sanāksmē pārstāvēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.
“Latvijai ir svarīgi, lai mūsu uzņēmumiem būtu plašākas iespējas piesaistīt finansējumu attīstībai, bet iedzīvotājiem ieguldīt savus uzkrājumus. Vienots Eiropas kapitāla tirgus var šīs iespējas paplašināt, mazinot šķēršļus ieguldījumiem pāri valstu robežām. Taču tam nepieciešami vienādi noteikumi un konsekventa uzraudzība, lai konkurenci neietekmētu atšķirīgas prasības un uzraudzības prakse dažādās valstīs. Tāpēc Latvija atbalsta virzību uz visu nozīmīgo tirgus dalībnieku uzraudzību Eiropas līmenī, vienlaikus nodrošinot samērīgu dalībvalstu līdzdalību uzraudzības lēmumu pieņemšanā,” uzrunājot ministrus, uzsvēra FM valsts sekretāre Baiba Bāne.
Pakotne ir viens no ES Uzkrājumu un investīciju savienības centrālajiem elementiem un ir augstas prioritātes jautājums vienotā ES tirgus kontekstā. Tā paredz mazināt regulējuma sadrumstalotību un izmaksas finanšu tirgus dalībniekiem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, tādējādi sekmējot kapitāla pārrobežu plūsmu un finansējuma pieejamību uzņēmumiem.
Saskaņā ar panākto vienošanos nozīmīgāko pārrobežu tirdzniecības vietu, centrālo vērtspapīru depozitāriju un centrālo darījumu partneru uzraudzību paredzēts nodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA). Padomes nostājā precizēti kritēriji šo tirgus dalībnieku iekļaušanai ESMA tiešā uzraudzībā. Centrāla kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība attiektos tikai uz nozīmīgākajiem pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus paredzēts ieviest Eiropas mēroga tirgus operatora statusu, kas ļautu operatoriem brīvprātīgi pārvaldīt vairākas tirdzniecības vietas ES ar vienu licenci un ESMA tiešā uzraudzībā.
Vienošanās ietver arī ESMA pārvaldības reformu. Jauna pastāvīga izpildvalde vadītu iestādes darbību un pieņemtu lēmumus par tieši uzraudzītajiem tirgus dalībniekiem. Savukārt Uzraudzības padome, kurā pārstāvētas valstu uzraudzības iestādes, saglabātu galveno lomu regulējuma, stratēģijas, budžeta un uzraudzības prakses saskaņošanas jautājumos. Uzraudzības funkciju nodošanai paredzēts divu gadu pārejas periods, sadarbojoties ESMA un valstu ekspertiem.
Aktīvu pārvaldības jomā pakotne paredz vienkāršot pārrobežu darbības prasības un ieviest depozitārija pases režīmu, kas ļautu ieguldījumu fondiem izvēlēties depozitāriju citā ES dalībvalstī. Dalībvalstīm šā režīma piemērošana būtu brīvprātīga. Tāpat paredzēts paplašināt iespējas kontrolētā vidē izmēģināt sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu finanšu instrumentu tirdzniecībā un norēķinos.
Atbilstoši politiskajai vienošanās tiks pabeigta Padomes sarunu mandāta sagatavošana pirms tā formālas apstiprināšanas. Sarunas ar Eiropas Parlamentu varēs sākt pēc tam, kad tas būs pieņēmis savu nostāju.