Šonedēļ, 11. novembrī, Finanšu ministrijā (FM) norisinājās ikgadējā tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem par Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanu, savukārt 12. novembrī notika ES fondu Uzraudzības komitejas (UK) sēde ar EK, sociālo un sadarbības partneru līdzdalību. Abu sanāksmju uzmanības centrā bija ES fondu investīciju finanšu progress, investīciju atdeve un efektivitāte, kā arī gatavošanās nākamajam ES fondu plānošanas periodam.
“Šogad augustā ir pabeigta Latvija Atveseļošanas fonda plāna īstenošana, pilnībā ieviešot plānotās reformas un investīcijas. Līdz gada beigām plānojam no EK saņemt noslēdzošo maksājumu, tādējādi piesaistot visu Latvijai pieejamo 1,97 miljardus eiro finansējumu. Savukārt 2021.-2027. gada ES fondu programmā projektu līgumi noslēgti jau par 92 % no pieejamā finansējuma, un līdz gada beigām prognozējam sasniegt 95 %. Īpašu uzmanību pievēršam risku pārvaldībai, administratīvā sloga mazināšanai un investīciju faktiskajai atdevei, lai katrs ieguldītais eiro mērķtiecīgi strādātu sabiedrības labā,” atklājot sanāksmi, uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
EK pārstāvji novērtēja Latvijas ES fondu investīciju ieviešanas paātrinājumu un sasniegto progresu, ko veicinājusi sekmīga risku pārvaldība. Latvija ir spējusi izpildīt ikgadējos programmas finanšu mērķus, un turpmāko gadu prognozes uzrāda noturīgu investīciju kāpumu.
FM informēja par ieviešanas tempa būtisku pieaugumu visos ES fondu ieviešanas posmos. Projektu atlases izsludinātas vai noslēgtas par 98 % no kopējā 4,2 miljardu eiro finansējuma, bet projektu līgumi noslēgti par 3,9 miljardiem eiro. Jau gada vidū sasniegts EK noteiktais minimālais 2026. gadā deklarējamo izdevumu apjoms. Pastiprināta uzmanība pievērsta stratēģiski svarīgiem un finanšu apjomīgiem projektiem, īpaši Stradiņa slimnīcas A2 korpusam un apjomīgiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem, lai savlaicīgi varētu konstatēt būtiskus ieviešanas riskus un rast risinājumus.
Par ES fondu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā liecina investīciju pienesums dažādām sabiedrības grupām un ekonomikai kopumā. Piemēram, pētniecības, inovāciju un uzņēmumu produktivitātes jomā šajā periodā jau piesaistīti ~230 miljoni eiro privāto investīciju, bet atbalstu saņēmuši vairāk nekā 2300 uzņēmumu, kāpinot savu produktivitāti, konkurētspēju, energoefektivitāti un digitālizācijas briedumu. FM uzsvēra, ka svarīgi ne tikai sasniegt projektu rādītājus, bet arī vērtēt ieguldījumu faktisko ietekmi uz uzņēmumu attīstību un iedzīvotājiem pieejamajiem pakalpojumiem.
Savukārt Revīzijas iestāde uzsvēra, ka jau projekta sākumā svarīgi skaidri noteikt sasniedzamos rezultātus un to mērījumus, lai varētu izvērtēt projekta lietderību gan tā īstenotājam, gan ES fondu programmai kopumā. Rezultātu skaidrība un izmērāmība ietekmē arī uzraudzības pārbaužu vienkāršību un intensitāti. Savukārt politikas plānotājiem svarīgi noteikt tādus projektu atbalsta kritērijus, kas veicinātu valstij nepieciešamu projektu izstrādi.
UK norises vieta centralizētajā valsts biroju ēka Talejas ielā kalpoja par praktisku piemēru, kā valsts iestāžu izvietojuma optimizācija un kopīga resursu izmantošana var uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti. VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe iepazīstināja ar ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīciju ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vienotais nodokļu konts ļauj iekšzemes nodokļus maksāt vienā kontā līdzšinējo 46 vietā, samazinot maksājumu skaitu, bankas izmaksas un sagatavošanai nepieciešamo laiku. E-rēķinu risinājumi atvieglo PVN deklarāciju sagatavošanu, bet modernizētās muitas kontroles tehnoloģijas paātrina preču pārbaudes un stiprina drošību. Kundziņsalā līdz 2028. gadam plānots izveidot kopīgu kontroles dienestu kompleksu, kas varētu kļūt par vienu no modernākajiem šāda veida kontroles punktiem ES.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) turpina stiprināt savu lomu kā atbalstošs partneris projektu īstenotājiem, mazinot administratīvo slogu un paplašinot konsultatīvo atbalstu. Kā vienu no vairākiem veiksmīgiem ES fondu projektu piemēriem CFLA izcēla sabiedrības agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas šobrīd tiek izmantota ne tikai brīdināšanai par apdraudējumiem, bet arī citās sabiedrībai nozīmīgās situācijās, piemēram, pazuduša bērna meklēšanā.
Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvji informēja par dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, tai skaitā par pabeigto AF projektu, kur Rīgas dzelzceļa mezglā elektrificēti un modernizēti 103 kilometri dzelzceļa. Turpinās pasažieru staciju un dzelzceļa līniju modernizācija, lai palielinātu vilcienu kustības ātrumu un uzlabotu reģionu sasniedzamību.
Labklājības ministrija ziņoja par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principa ievērošanu ES fondu projektos. Kā būtiskākie ieguvumi minēti dzimumu līdztiesība, vecuma diskriminācijas mazināšana, ēku un pakalpojumu piekļūstamības uzlabošana, subtitru, zīmju valodas tulkojuma un informācijas vieglajā valodā nodrošināšana, veicinot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu.
FM informēja par gatavošanās darbiem ES fondu 2028.-2034. gada plānošanas periodam, uzsverot savlaicīgas plānošanas nozīmi, lai nodrošinātu investīciju pēctecību starp periodiem. Nākamā perioda plānošanā uzsvars būs uz ieguldījumiem ar lielāku sociālekonomisko atdevi un konkrētu pienesumu Latvijas attīstībai. Jau 19. un 20. novembrī FM organizēs sanāksmes ar nozaru ministrijām un sadarbības partneriem par investīciju priekšlikumiem piecos tematiskajos blokos. Līdz gada beigām FM sagatavos Ministru kabinetam sākotnējos priekšlikumus par investīciju prioritātēm un ES fondu administrēšanas modeli, izvērtējot centralizācijas iespējas.
Noslēgumā sēdes dalībnieki apmeklēja SIA “VIC TEC”, kas izstrādā stratēģiski nozīmīgas tehnoloģijas militārām un civilām vajadzībām. Ar ES fondu atbalstu uzņēmums attīsta bezpilota jūras dronus un novērošanas platformu, kas apvieno bezpilota laivu ar no tās paceļamu dronu. Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar tehnoloģiju izstrādes un ražošanas procesu, apskatīja gatavās iekārtas un vēroja jūras dronu testēšanu, iepazīstot šo risinājumu iespējas Latvijas drošības stiprināšanā.
2021.-2027. gada ES fondu projekti īstenojami līdz 2029. gadam. Līdz šim Latvija visos iepriekšējos plānošanas periodos ir pilnībā izmantojusi tai pieejamās ES fondu investīcijas.
ES fondu UK ir koleģiāla institūcija un izveidota, lai nodrošinātu efektīvas partnerības principos balstītu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Ar sēdes prezentācijām iespējams iepazīties ES fondu mājaslapā.
