Finanšu ministrija (FM) turpina darbu pie trim finanšu ministra Māra Kučinska galvenajām prioritātēm – rūpīgāk izvērtēt valsts izdevumus, padarīt publiskos iepirkumus caurskatāmākus un ieviest jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Praktiski tas nozīmē meklēt iespējas valsts naudu izmantot efektīvāk, ļaut sabiedrībai daudz vieglāk redzēt, kam tā tiek tērēta, un veidot taisnīgāku finansējuma sadali starp pašvaldībām.
Viena no galvenajām prioritātēm ir valsts budžeta izdevumu pārskatīšana.
Kopš 1. jūlija notikušas jau 16 Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas sanāksmes ar nozaru ministrijām. Sanāksmēs konstatēts, ka atrast jaunus ietaupījumus nav vienkārši - vairums ministriju lielu daļu savu izdevumu uzskata par nesamazināmiem, turklāt vairākās jomās norāda uz nepieciešamību pēc papildu finansējuma. Līdz šim piedāvātie risinājumi pārsvarā paredz naudu pārdalīt pašas nozares ietvaros, nevis samazināt kopējos valsts izdevumus.
Lai būtu iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, šogad 43% valsts budžeta izdevumu ir detalizēti izvērtēti līdz konkrētu pakalpojumu un pasākumu līmenim. Tas ļauj daudz precīzāk redzēt, cik konkrēta valsts funkcija maksā un kādu rezultātu tā dod.
Nākamais solis ir skatīties plašāk - vai iespējams apvienot funkcijas un institūcijas, samazināt administratīvās izmaksas, mainīt finansēšanas modeļus un vairāk izmantot digitalizācijas iespējas. Ministrijām sākotnēji izvērtēšanai piedāvātas 56 šādu reformu iespējas.
“Mērķis nav tikai atrast, kur iespējams tērēt mazāk, bet arī saprast, kur nauda šobrīd nedod pietiekamu rezultātu un to būtu lietderīgāk novirzīt citām vajadzībām. Ir svarīgi pārskatīt jau esošās valsts funkcijas, kā arī neapstiprināt tādas aktivitātes, kuru finansēšanai nav skaidra finansējuma avota,” tā finanšu ministrs Māris Kučinskis.
Otra finanšu ministra prioritāte ir publisko iepirkumu sistēmas sakārtošana valstī. Septembrī Ministru kabinets pieņēma izmaiņas noteikumos, kas paredz plašāku informācijas publiskošanu iestāžu tīmekļvietnēs. Informācijai par faktiskajiem izdevumiem saistībā ar iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem jābūt pieejamai neatkarīgi no darījuma vai līguma summas.
Jau tagad Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē ikviens var apskatīt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogos veiktos pasūtījumus - to skaitu un vērtību, kā arī informāciju par pasūtītājiem un piegādātājiem. Dati pieejami arī atvērto datu formātā, lai tos varētu izmantot tālākai analīzei.
Vienlaikus valsts pārvalde pārskata arī lielākos plānotos un jau sāktos iepirkumus, vērtējot to nepieciešamību un lietderību. Izvērtēšana attiecas uz piegāžu un pakalpojumu iepirkumiem no 140 000 eiro un būvdarbu iepirkumiem no viena miljona eiro.
Trešais lielais darbs ir jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Tā mērķis ir panākt līdzvērtīgākas iespējas pašvaldībām nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vietā cilvēks dzīvo.
Jaunajā pieejā paredzēts arī mehānisms, kas pašvaldības vairāk motivētu attīstīt uzņēmējdarbību. Priekšlikumā ņemta vērā pašvaldību ekonomiskā aktivitāte, uzņēmējdarbībai piesaistītie līdzekļi un sasniegtie rezultāti, kā arī atšķirības, ko rada pašvaldības attālums no galvaspilsētas.
Jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projekts jau ir sagatavots un nosūtīts Ministru prezidentam. Mērķis ir to virzīt izskatīšanai valdībā pietiekami savlaicīgi, lai jauno aprēķinu kārtību varētu izmantot jau no 2027. gada.
Visas trīs prioritātes vieno viens princips - publiskajai naudai jāsniedz pēc iespējas lielāks ieguvums sabiedrībai, un cilvēkiem jābūt iespējai saprast, kur un kā šī nauda tiek izmantota.