Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošā iestāde aicina nozaru ministrijas ievērot un stiprināt partnerības principu, savlaicīgi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus investīciju prioritāšu noteikšanā nākamajam 2028.-2034. gada ES fondu plānošanas periodam.
Lai nodrošinātu iespējami raitāku nākamā perioda plānošanas dokumentu izstrādi, saskaņošanu un attiecīgi arī investīciju ieviešanas uzsākšanu, FM ir aicinājusi un vēlreiz atgādina iesaistītajām ministrijām un Valsts kancelejai jau investīciju prioritāšu identificēšanas stadijā iesaistīt sociālos un sadarbības partnerus, tai skaitā organizējot divpusējas diskusijas, konsultācijas, aptaujas ar ministriju un attiecīgās nozares sociālo un sadarbības pārstāvjiem.
2026. gadā FM viena no prioritātēm ir Valsts un reģionu partnerību (VRP) plāna savlaicīgas sagatavošanas procesa koordinēšana, kas būs pamats investīciju īstenošanai 2028.–2034. gadā. Lai nodrošinātu investīciju nepārtrauktību starp plānošanas periodiem, FM uzsver nepieciešamību plānu izstrādāt un apstiprināt pēc iespējas ātrāk.
Līdz maija vidum nozaru ministrijām un Valsts kancelejai uzdots sagatavot sākotnējos priekšlikumus par nozaru reformām un investīciju prioritātēm, kas ir pats sākums plānošanas procesa uzsākšanai. Tikai pēc sākotnējās informācijas apkopošanas tiks izveidots pamats tālākām diskusijām un konsultācijām, tai skaitā ar sadarbības partneriem.
Uzsāktā labā prakse jau šobrīd ietver sadarbības formātu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir iesaistoša caur ES fondu Uzraudzības komiteju un tās tematiskajām apakškomitejām, tai skaitā nepārtraukti procesus pilnveidojot, ņemot vērā arī partneru priekšlikumus. Līdzīgi kā iepriekš, arī nākamā 2028.–2034. gada plānošanas perioda regulējums paredz partnerības principu kā neatņemamu ES fondu pārvaldības daļu visos posmos – plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā.
Jau ziņots, ka 28. aprīlī valdība apstiprināja FM sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par ES fondu regulējumu nākamajam 2028.-2034. gada plānošanas periodam. Tajā Latvija uzstāj uz papildu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm, lielāku elastību, pēc iespējas plašāku investīciju tvērumu, vienkāršāku struktūru un ciešāku sasaisti ar reformām. Pozīcija attiecas uz EK piedāvāto regulējumu nākamajam periodam, un tajā nav iekļauti jautājumi par resursu sadalījumu vai konkrētām investīcijām.