Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 105,6 miljonu eiro deficīts, iepretim 502,2 miljonu eiro deficītam pērn. Mazāks deficīts šogad deviņos mēnešos galvenokārt skaidrojams ar straujāku ieņēmumu pieaugumu (+8,5%) nekā izdevumu pieaugumu (+5,3%). Ieņēmumu pieaugumu nodrošināja Eiropas Komisijas (EK) maksājumu saņemšana gada pirmajā pusē par ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda (AF) ietvaros veiktajām investīcijām un reformām. Savukārt kopbudžeta izdevumu pieaugumu veido pieaugums sociālā rakstura maksājumiem, piemēram, pensijām un pabalstiem, un investīcijām – gan aizsardzībai, gan ES fondu projektiem. Ņemot vērā sezonāli augstāku izdevumu izpildes intensitāti gada pēdējos mēnešos, kad tiek veikta būtiska daļa budžetā paredzēto maksājumu, Finanšu ministrija prognozē, ka kopbudžeta deficīts gada griezumā būs būtiski augstāks.
Kopbudžeta ieņēmumi, sasniedzot 14,4 miljardus eiro šā gada deviņos mēnešos, auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 8,5%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada deviņos mēnešos palielinājās par 603 miljoniem eiro jeb 5,7% un sasniedza 11,2 miljardus eiro. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu lielā mērā nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums. Šā gada deviņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,3% apmērā, ieņēmumiem par 77,4 miljoniem eiro nesasniedzot plānoto apjomu. To galvenokārt ietekmēja iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpilde.
VSAOI kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā 594,2 miljonu eiro) saņemtas 3,8 miljardu eiro apmērā, kas ir par 243,5 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk. Ieņēmumus valsts budžetā (pensiju 1. līmenī) turpina ietekmēt likmes 1 procentpunkta pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, kas veikta 2025. gadā. Uz to norāda ieņēmumu samazinājums par 11 miljoniem eiro jeb 1,8% valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju 2. līmenī).
PVN ieņēmumi deviņos mēnešos, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieauga par 249,3 miljoniem eiro jeb 8,4% un bija 3,2 miljardi eiro. Tostarp septembrī PVN ieņēmumi bijuši pat par 10,1% augstāki nekā septembrī pērn. PVN ieņēmumus aizvien būtiski ietekmē atmaksu svārstības pa mēnešiem. Atbilstoši VID datiem deviņos mēnešos atmaksas bijušas par 8,6% zemākas nekā attiecīgajā periodā pirms gada, savukārt iemaksas augušas par 4,9%. Lielākās PVN iemaksas veiktas tirdzniecības nozarē, kur ieņēmumus sekmē tai skaitā augstās degvielas cenas. Vienlaikus ieņēmumus samazina 2026. gada 1. jūlijā ieviestā samazinātā 12% PVN likme maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. CSP norāda, ka šo produktu vidējā (svērtā) cena jūlijā pret jūniju samazinājās par 7,6%.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 2,1 miljardu eiro apmērā un, salīdzinot ar 2025. gada deviņiem mēnešiem, ieņēmumi pieauga par 95,8 miljoniem eiro jeb 4,7%. Pieaugumu ietekmēja ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro līdz 550 eiro mēnesī no šā gada 1. janvāra, jo darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, atbilstoši VID datiem deviņos mēnešos pieauga par 5,3%. Darba samaksas fonda pieaugumu tautsaimniecībā ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan vidējās darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas paaugstināšana par 40 eiro līdz 780 eiro mēnesī no šā gada sākuma.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2026. gada deviņos mēnešos sasniedza 636,4 miljonus eiro, kas ir par 47,7 miljoniem eiro jeb 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica zemākas iemaksas no finanšu nozares, jo vairākas lielākās bankas, ņemot vērā mazāku peļņu un kapitāla stiprināšanas pasākumus, šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazākā apmērā, kā arī likumdošanas izmaiņas un nodokļu maksātāju uzvedība 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā (nodoklis tika samaksāts 2025.gada janvārī).
Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos pieauguši par 21,1 miljonu eiro jeb 2,3%, sasniedzot 956 miljonus eiro. Pēc VID datiem deviņos mēnešos patēriņam nodoto cigarešu un alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies attiecīgi par 15,4% un 3,1%. Savukārt naftas produktu patēriņš audzis par 2,4%, tostarp benzīna patēriņš bijis par par 7,1% augstāks, bet dīzeļdegvielas patēriņš attiecīgi par 1,6% augstāks. 2026. gadā, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, Saeima pieņēma vairākus lēmumus par akcīzes nodokļa likmju samazināšanu degvielai. Minētie pasākumi ietekmē valsts pamatbudžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa, un, vērtējot tikai tiešo ietekmi uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem, ieņēmumu samazinājums 2026. gadā varētu pārsniegt 80 miljonus eiro. Vienlaikus kopējo fiskālo ietekmi nav iespējams precīzi novērtēt, jo to ietekmē degvielas cenu un patēriņa dinamika, kā arī ar to saistītās izmaiņas PVN ieņēmumos.
Kredītiestāžu solidaritātes iemaksas 47,5 miljonu apmērā bijušas par 7,9 miljoniem eiro jeb 14,2% mazākas nekā deviņos mēnešos pirms gada – saglabājoties straujiem kreditēšanas tempiem, bankas izmantoja likumā paredzētās nodokļa atlaides. Savukārt muitas nodoklis iekasēts par 18,5 miljoniem eiro jeb 36,9% vairāk nekā 2025. gada deviņos mēnešos, veidojot 68,7 miljonus eiro. Pieaugumu veicināja atbrīvojuma atcelšana Eiropas Savienībā no ievedmuitas nodokļa zemas vērtības sūtījumiem (līdz 150 eiro) no trešajām valstīm, ieviešot fiksētu 3 eiro muitas nodokli par katru preču pozīciju sūtījumā no 2026. gada 1. jūlija.
Kopbudžeta izdevumi 2026. gada deviņos mēnešos bija 14,5 miljardi eiro, kas ir par 725,2 miljonu eiro jeb 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar nozīmīgu izdevumu kāpumu sociālā rakstura maksājumiem par 331,9 miljoniem eiro jeb 8% un kapitālo izdevumu kāpumu kopbudžetā par 225,5 miljoniem eiro jeb 18,7%.
Valsts pamatbudžeta izdevumi 2026. gada deviņos mēnešos 9,1 miljarda eiro apmērā bija par 396 miljoniem eiro jeb 4,5% lielāki nekā pērn, tai skaitā, izdevumi pamatfunkcijām auguši par 283,8 miljoniem eiro jeb 4%. Ieņēmumiem augot straujāk nekā izdevumiem valsts pamatbudžeta deficīts šā gada deviņos mēnešos 792,3 miljonu eiro apmērā bijis mazāk negatīvs nekā pērn.
Kapitālie izdevumi pamatkapitāla veidošanai pieauguši par 184,2 miljoniem eiro jeb 24,3%, kopā veidojot 942,4 miljonus eiro. Lielākais kāpums par 210,9 miljoniem eiro vērojams pamatfunkciju nodrošināšanai aizsardzības resorā, tostarp kājnieku kaujas mašīnu iegādes dēļ šā gada janvārī un februārī. Savukārt tieslietu resorā izdevumi pamatkapitala veidošanai bija par 40,8 miljoniem eiro mazāki pērn veikto maksājumu Liepājas cietuma būvniecībai dēļ, kā arī Satiksmes ministrijas izdevumi valsts autoceļu remontam un būvniecībai bijuši par 15,8 miljoniem eiro mazāki nekā pērn.
Arī pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 535,9 miljonu eiro apmērā šā gada deviņos mēnešos auguši par 31,2 miljoniem eiro jeb 6,2%. Par 15 miljoniem eiro pieauguši izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem, no šā gada 1. janvāra palielinot pabalsta apmēru no 171 eiro līdz 298 eiro mēnesī līdz bērna 1,5 gada vecumam. Tāpat par 10,4 miljoniem eiro lielāki izdevumi bijuši pabalstam un atlīdzībai aizbildnim un audžuģimenei, kur no 2026. gada 1. janvāra būtiski palielināts valsts materiālais atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm. Atlīdzība par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu palielināta līdz 298 eiro mēnesī, savukārt pabalsts bērna uzturēšanai paaugstināts līdz 390 eiro mēnesī bērniem līdz 6 gadu vecumam un 468 eiro mēnesī bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Par 8,8 miljoniem eiro pieauguši izdevumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, ko galvenokārt noteica pabalsta apmēra paaugstināšana no 2026. gada 1. janvāra atbilstoši minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai. Lielāki pabalstu apmēri tika noteikti personām pensijas vecumā bez tiesībām uz valsts pensiju, personām ar invaliditāti un citām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju grupām.
Savukārt ĀFP projektu īstenošanai valsts pamatbudžetā (ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu), investēti 1,7 miljardi eiro, kas bija par 112,3 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā deviņos mēnešos pirms gada. AF un Kohēzijas politikas ES fondu investīcijām šā gada deviņos mēnešos kopā izdots 1,1 miljards eiro, kas ir par 104 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. AF projektiem šā gada deviņos mēnešos izdoti par 29 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 614,1 miljonu eiro, pamatā infrastruktūras uzlabošanai. 2026. gada augustā pabeigta AF plāna ieviešana un atbildīgās iestādes ziņojušas par visu plānoto rezultātu un mērķu sasniegšanu, kas ļāvis iesniegt EK noslēdzošo maksājuma pieprasījumu, lai Latvija valsts budžetā saņemtu pēdējo EK maksājumu 503,7 miljonu eiro apmerā, tādējādi piesaistot visu Latvijai pieejamo 1,97 miljardu eiro AF finansējumu. Lielākie maksājumi pārskata periodā veikti transporta jomā pasažieru infrastruktūras uzlabošanai, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu un dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai un attīstībai. Tāpat investēts veselības aprūpes iestādēs, tostarp, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecībā un mūsdienīgas infrastruktūras attīstībā VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Savukārt Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 473,7 miljonu eiro apmērā, kas bija par 74,9 miljoniem eiro vairāk nekā deviņos mēnešos pērn. Gada nogalē atbilstoši būvniecības darbu ciklam tiek prognozēta lielāka ES fondu maksājumu intensitāte. RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši par 11,3 miljoniem eiro mazāki nekā pērn, t.i., 113,3 miljoni eiro.
Valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos bija 3,7 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada deviņiem mēnešiem tie pieauga par 277,5 miljoniem eiro jeb 8,1%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 217,8 miljoniem eiro jeb 8,9%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro. Šā gada deviņos mēnešos izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 660 eiro, kas ir par 9% lielāks nekā deviņos mēnešos pērn, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,7%. Jāatzīmē, ka 2026. gada 1. aprīlī tika veikts automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkstotim pensionāru, kas palielināja vecuma pensiju vidēji par 18,50 eiro, tādējādi palielinot speciālā budžeta izdevumus par aptuveni 2,6 miljoniem eiro mēnesī.
Izdevumi slimības pabalstiem bija 331,2 miljoni eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 11% lielāki nekā pirms gada. Šā gada deviņos mēnešos izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 14,8%, kamēr saņēmēju skaits bija par 1,6% zemāks nekā deviņos mēnešos pirms gada. Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 149,3 miljoni eiro, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 3,3% lielāki nekā deviņos mēnešos pirms gada. Izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 9,8%, savukārt bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada deviņos mēnešos samazinājās par 5,9%. Kopumā valsts speciālajā budžetā šā gada deviņi mēneši noslēgti ar 433,9 miljonu eiro pārpalikumu.
Pašvaldību budžetā ieņēmumiem augot straujāk nekā izdevumiem deviņos mēnešos izveidojies 157,2 miljonu eiro pārpalikums. Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos bija teju 3 miljardi eiro un pieauga par 96,3 miljoniem eiro jeb 3,3%. Lielāko kāpumu veidoja izdevumi atlīdzībai, kas deviņos mēnešos pieauga par 51 miljonu eiro jeb 3,5% un bija 1,5 miljardi eiro. Tas pamatā saistāms ar iepriekš plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu. Tāpat palielinājās pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada deviņos mēnešos bija 598,1 miljons eiro – par 24,5 miljoniem eiro jeb 4,3% lielāki nekā pērn. Iepriekšējās apkures sezonas augsto izdevumu par komunālajiem pakalpojumiem gada pirmajos mēnešos ietekme atspoguļojas arī deviņu mēnešu izpildē – vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši autoceļu uzturēšanas izdevumi.
Arī pašvaldību budžetā sociālā rakstura maksājumi 207,2 miljonu eiro apmērā bija par 22,3 miljoniem eiro jeb 12% lielāki nekā deviņos mēnešos pērn, kas saistāms ar izdevumu kāpumu mājokļa pabalstiem paaugstinātā pabalsta koeficienta dēļ. Tā rezultātā palielinājās ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī tā saņēmēju loks. Tāpat, pieaugot aprūpējamo skaitam un pakalpojumu izmaksām, pašvaldību budžetā vairāk izdots sociālajai aprūpei mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
Savukārt atvasināto publisko personu (pārsvarā augstskolu un zinātnisko institūtu) budžetā šā gada deviņos mēnešos vērojams 95,6 miljonu eiro pārpalikums. Izdevumi 546,2 miljonu eiro apmērā bija par 83,7 miljoniem eiro jeb 18,1% augstāki nekā deviņos mēnešos pirms gada. Divtik jeb par 40,7 miljoniem lielāki bijuši kapitālie izdevumi, kas šā gada deviņos mēnešos sasniedza 76,3 miljonus eiro. Augstākās izglītības sektorā kapitālie izdevumi būtiski pieauguši, turpinot investīcijas studiju un pētniecības infrastruktūras attīstībā. Latvijas Universitātē būvniecības izdevumu pieaugumu galvenokārt veicināja LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projekta īstenošana, savukārt tehnoloģisko iekārtu iegādes saistāmas ar laboratoriju un pētniecības infrastruktūras pilnveidošanu. Vienlaikus Rīgas Tehniskajā universitātē pieauguši ieguldījumi zinātniskās infrastruktūras un laboratoriju aprīkojuma modernizācijā, īstenojot pētniecības un inovāciju projektus. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē izdevumu pieaugums saistāms gan ar laboratoriju un pētniecības aprīkojuma iegādi, gan ar ēku un infrastruktūras atjaunošanas un attīstības darbiem.
Tāpat lielāki nekā pērn deviņos mēnešos bijuši izdevumi atlīdzībai, kas 286,3 miljonu eiro apmērā pieauga par 20,6 miljoniem eiro jeb 7,7%, kur par 9 miljoniem eiro augstāki izdevumi atlīdzībai bijuši Latvijas Universitātē un par 8,5 miljoniem eiro Rīgas Stradiņa universitātē. Izdevumu pieaugums augstākajai izglītībai daļēji saistāms ar 2026. gada 4. jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas ieviesa vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras sistēmu. Grozījumi paredz akadēmiskā un pētniecības personāla nodarbinātības nosacījumu pilnveidošanu, tostarp iespēju slēgt darba līgumus uz nenoteiktu laiku un tenūras karjeras modeļa ieviešanu, lai stiprinātu augstskolu spēju piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus mācībspēkus un pētniekus.