Patēriņa cenu pieaugums šā gada augustā atkal paātrinājās. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis bija par 0,3% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,2% augstāks nekā pērnā gada augustā. Abos gadījumos noteicošā loma bija degvielas sadārdzinājumam, īpaši dīzeļdegvielas cenu kāpumam.
Saasinoties militārajai darbībai Persijas līcī pēc ASV un Irānas saprašanās memoranda neievērošanas, energoresursu tirgus reakcija bija paredzami strauja. Brent markas jēlnaftas vidējā cena šā gada augustā palielinājās līdz 91,4 ASV dolāriem par barelu, kas bija par 9,1% augstāka nekā jūlijā un par 34,7% augstāka nekā pērnā gada augustā. Tādējādi naftas cenu kāpums atstāja augšupvērstu ietekmi arī uz degvielas cenām. Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās šā gada augustā bija 1,883 eiro/l, gada laikā palielinoties par 24,5%. Savukārt 95. markas benzīna cena bija 1,787 eiro/l, gada laikā palielinoties par 18,7%. Naftas cenu ietekme uz dīzeļdegvielas cenām ir izteiktāka, jo ES kopumā patērē vairāk dīzeļdegvielas, nekā spēj saražot, atšķirībā no benzīna. Šāda situācija padara dīzeļdegvielas cenas ievērojami jutīgākas pret jūras transporta riskiem un loģistikas traucējumiem.
Situācija Persijas līcī joprojām ir saspringta un grūti prognozējama. Šā gada septembra pirmajā nedēļā Brent markas jēlnaftas cena svārstījās virs 95 ASV dolāriem par barelu, savukārt benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās pārsniedza 2 eiro/l. Tas nozīmē, ka degvielas devums vidējā inflācijā septembrī, visticamāk, vēl vairāk palielināsies, ja situācija naftas tirgos būtiski nemainīsies.
Tuvojoties apkures sezonai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par siltumenerģijas tarifiem. Diemžēl arī šajā jautājumā nav pozitīvu ziņu. Šā gada augustā siltumenerģija bija par 8,8% dārgāka nekā pērnā gada augustā. Tomēr, sākoties apkures sezonai šā gada oktobrī vai novembrī, siltumenerģijas tarifi, visticamāk, būtiski palielināsies, ko noteiks augošās gāzes cenas. Vidējā gāzes cena šā gada augustā palielinājās līdz 69,8 eiro/MWh, kas bija vairāk nekā divas reizes augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Savukārt septembra pirmajā nedēļā gāzes cena turpināja palielināties, pietuvojoties 80 eiro/MWh. Gāzes cenu pieaugumu ietekmē gan notikumi Persijas līcī, gan iekšējie faktori Eiropā. Aukstā ziema iepriekšējā apkures sezonā un karstā vasara šogad palielināja gāzes patēriņu, tādējādi samazinot gāzes krātuvju piepildījuma līmeni. Lai arī gāzes pieejamības riski Eiropā pašlaik ir minimāli, iepriekš minētie faktori rada saspringtu situāciju tirgū un veicina augstāku cenu veidošanos.
Energoresursu cenu kāpumu nedaudz mazina pārtikas cenu kritums. Kopš šā gada aprīļa Latvijā ir fiksēta pārtikas deflācija. Šā gada augustā pārtikas cenas gada izteiksmē samazinājās par 4,2%. Pozitīvi vērtējams, ka, izņemot zivis un liellopu gaļu, cenu kritums bija vērojams visās pārtikas grupās. Otro mēnesi Latvijā ir spēkā samazināta PVN likme maizei, olām, pienam un putnu gaļai. Jāsecina, ka augustā šo preču cenu kritums, izņemot pienu, turpināja paātrināties. Savukārt pienam tika fiksēts lielākais cenu samazinājums starp precēm, kurām piemērota samazinātā PVN likme. Šā gada augustā piens maksāja par 14,4% lētāk nekā pirms gada, savukārt putnu gaļas, olu un maizes cenas bija attiecīgi par 7,1%, 7% un 6,3% zemākas.
Visticamāk, arī turpmākajos šā gada mēnešos pārtikas cenas gada izteiksmē turpinās uzrādīt deflāciju. Tomēr, raugoties uz nākamo gadu, visticamāk, neizdosies izvairīties no pārtikas cenu kāpuma. To ietekmēs augstās naftas un gāzes cenas, kas ir nozīmīga izmaksu komponente pārtikas audzēšanā, pārstrādē un loģistikā. Papildus tam militārā darbība Melnajā jūrā, kas apgrūtina Ukrainas un Krievijas graudaugu eksportu, arī varētu negatīvi ietekmēt pasaules pārtikas cenas, ņemot vērā šo valstu nozīmīgo lomu pasaules graudaugu eksportā.
Sagaidāms, ka inflācija šā gada atlikušajos mēnešos saglabāsies virs 3%, savukārt gada beigās tā varētu pietuvoties 4% augstāku siltumenerģijas tarifu ietekmē.