Šā gada septembrī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēts ražošanas apjomu palielinājums, izlaidei pieaugot par 5,8% salīdzinājumā ar 2020. gada septembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ņemot vērā augstāku izlaides pieaugumu jūlijā, trešajā ceturksnī kopā rūpniecības izlaide bija par 6,3% augstāka nekā pirms gada (salīdzināmās cenās), bet šā gada deviņos mēnešos pieaugums sasniedza 7,6%.
Lielāko devumu septembra rūpniecības pieaugumā veidoja lielākā apakšnozare – apstrādes rūpniecība, kas pieaugusi par 6,7% gada izteiksmē. Elektroenerģijas un gāzes apgādei neliels palielinājums par 0,7%, taču pret šā gada augustu +38,6% kāpums. Turpretī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājums par 1,1%, kas ir pirmais kritums mēneša griezumā kopš šā gada februāra.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm lielākos pieaugumus veido automobiļu un piekabju (+28,8%) un mēbeļu (+29,6%) ražošana. Abas minētās apakšnozares uzrāda augstus pieauguma tempus kopš pērnā gada izskaņas. Kaut arī šīs apstrādes rūpniecības apakšnozares nav no lielākajām, to augstie pieaugumi veicina kopējās apstrādes rūpniecības izlaides apjomu kāpumu.
Līdzīgi, ievērojams pieaugums septembrī ķīmiskajām vielām un produktiem (+39,2%), kur izlaides pieaugumi novērojami līdz ar Covid-19 saslimstības pieaugumu.
Turpretī kokrūpniecībā, kas ir lielākā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, izlaide pieauga tikai par 1,7%, kas ir zemākais fiksētais pieaugums kopš šā gada marta, tikmēr deviņu mēnešu griezumā pieaugums sasniedza 8%.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide septembrī pieauga par 0,7%. Tajā skaitā kopējie elektrostacijās saražotie elektroenerģijas apjomi septembrī bija par 5,6% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Pēc straujā saražotās bruto elektroenerģijas apjoma krituma augustā ražoto apjomu krituma koģenerācijas stacijās dēļ, septembrī koģenerācijas staciju izlaide bijusi teju trīs reizes augstāka nekā augustā, jeb +5,2% pret pērnā gada septembri. Turpretī hidroelektrostaciju elektroenerģijas izlaide jau trešo mēnesi pēc kārtas uzrāda zemus ražošanas apjomus, septembrī veidojot 25,9% kritumu pret pērno gadu. Šā gada trešajā ceturksnī bruto elektroenerģija saražota par 20,7% mazāk nekā pērn, kas, savukārt, veicināja elektroenerģijas importa pieaugumu par 31%.
Trešajā ceturksnī kopējo rūpniecības izlaides pieaugumu negatīvi ietekmēja iepriekš jau minētā elektroenerģija un gāzes apgāde, kur bija 7,6% kritums, īpaši zemai izlaidei esot augusta mēnesī. Tomēr 7,9% pieaugums apstrādes rūpniecībā un 8,1% pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (īpaši jūlijā un augustā) nodrošināja visai stabilu kopējās rūpniecības pieaugumu 6,3% apmērā.
Tikmēr deviņu mēnešu griezumā pieaugumi fiksēti visās rūpniecības nozarēs. Mazākais pieauguma apjoms elektroenerģijai un gāzes apgādei (+2,5%), taču kopējo rūpniecības pieaugumu 7,6% apmērā nodrošināja apstrādes rūpniecības straujā izaugsme (+8,6%). Arī ieguves rūpniecībā fiksēts stabils 6,6% pieaugums.
Jaunākie ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka Latvijas rūpnieku noskaņojums ir nedaudz labāks par kopējo Latvijas ekonomikas konfidences indeksu. Noskaņojums rūpniecības nozarē, līdzīgi kā pagājušajā mēnesī, saglabājas pirmskrīzes līmenī, bet kopējais Latvijas ekonomikas konfidences indekss ieņem ilgtermiņa vidējo pozīciju. Tikmēr Eiropā noskaņojums gan kopējā ekonomikā gan rūpniecības nozarē kopš šā gada jūlija sasniedz jaunus rekordus. Pašlaik sliktākā pandēmiskā situācija Eiropā ir tieši Baltijas valstīs, kas arī neļauj Latvijas konfidenču rādītājiem pietuvoties Eiropas rādītājiem.
Turpmākajos mēnešos iespējams pieprasījuma samazinājums pēc saražotajām precēm vietējā tirgū mājsēdes dēļ, taču eksportējamo preču pieprasījumam nav ievērojamu iemeslu samazināties. Tikmēr augošās energoresursu un degvielas cenas turpinās sadārdzināt arī ražošanas galaproduktus.