Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā turpina samazināties. Šā gada augustā tie bijuši par 2,7% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%. Šā gada augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā. Apjomi pēdējo reizi tik zemā līmenī bijuši 2022. gada janvārī, ko nosaka gan joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, gan arī kredītu procentu likmju kāpumi, samazinot iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjomus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.
Šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apjomu sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,9%. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023. gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apjomos nav. Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji – zemākie degvielas tirdzniecības apjomi bijuši 2022. gada aprīlī (veidojot zemu bāzi), taču pēc tam sekoja apjomu palielināšanās līdz 2023. gada janvārim, kad apjomi atkal sāka samazināties.
Mazumtirgotāju konfidence kopš šā gada maija ir samazinājusies, taču kritums septembrī ir apstājies. Vidējais tirgotāju konfidences līmenis pirmspandēmijas periodā, kad Latvijā un Eiropā bija ekonomiska stabilitāte, bija aptuveni 6 punkti, taču kopš pandēmijas tas ir krasi svārstījies un šā gada septembrī ir uz 2 punktu atzīmes, taču vēsturiski zemākais līmenis kopš 2009. gada bijis pandēmijas pirmā viļņa laikā (-30 punkti). Tikmēr patērētāju konfidence kopš šā gada janvāra turpina pieaugt un šā gada septembrī ir -12 punkti (janvārī -32 punkti), bet pirmspandēmijas periodā tā vidēji bijusi -5 punkti. Mazumtirgotāju noskaņojumu nosaka tirgoto apjomu sarukums pēdējo mēnešu laikā un neziņa par turpmāko dinamiku, bet patērētāji aptaujās atzīmējuši savas personīgās finanšu situācijas uzlabošanos, kā arī paredz vietējās ekonomikas izaugsmi.
Mazumtirdzniecības apjomos līdz gada beigām krasas svārstības nav paredzamas, kas gadā kopumā varētu veidot līdzīgu apjomu samazinājumu kā šā gada astoņos mēnešos. Inflācijas līmenis jau vairākus mēnešus ir zemāks par vidējās algas pieauguma tempiem, kas liecina par sagaidāmām pozitīvām tendencēm, tomēr pieauguši citi iedzīvotāju maksājumi par mājokli, kredītiem u.c., kas šogad neļaus mazumtirdzniecības nozarei uzrādīt izaugsmi. Līdz ar to mazumtirdzniecības apjomi 2023. gadā kopā varētu samazināties par 1,5% līdz 2,5% pret 2022. gadu. Tajā pašā laikā iespējams pārtikas produktu noieta palielinājums, mazinoties vai apstājoties cenu pieaugumam, kamēr degvielas tirdzniecības apjomi turpmāk varētu samazināties, ko noteiks augošās naftas un degvielas cenas, OPEC+ vienojoties par naftas ieguves samazināšanu 2024. gadā.
