Šā gada janvārī mazumtirdzniecības apjomi gada griezumā pieauga par 2,9%, ko noteica pieaugumi nepārtikas preču un degvielas tirdzniecībā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mazumtirdzniecības nozare Latvijā salīdzinoši veiksmīgi pārvar gan energoresursu cenu pieaugumu, gan strauji augošās preču cenas. Starpība starp algu pieaugumu un augsto inflāciju tiek daļēji kompensēta ar privātajiem noguldījumiem, kuru tērēšanu veicina arī to vērtības samazināšanās inflācijas dēļ.
Pārtikas preču tirgotie apjomi samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, janvārī samazinājumam esot 3,2% apmērā, ko nosaka iedzīvotāju pieaugošie izdevumi par mājokli, kā arī joprojām strauji augošās pārtikas cenas. Tomēr jāpiemin, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pārtikas preces tirgotas par 2,7% vairāk. Pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem janvārī patēriņa cenas pieauga par 23,3%, pieaugumam saglabājoties virs 20% atzīmes kopš pērnā gada augusta, bet atsevišķi pārtikas precēm janvārī cenas augušas par 28,4%.
Turpretī nepārtikas preču grupā apjomi aug jau piekto mēnesi pēc kārtas un janvārī tie bijuši par 5,7% augstāki nekā gadu iepriekš. Tostarp ir sarukumi mazumtirdzniecībai nespecializētajos veikalos kur pārsvarā tirgo nepārtikas preces (-7,6%) un kultūras un atpūtas precēm (-4,5%). Savukārt pieaugumi tādās preču grupās kā būvmateriāli un santehnika (+14,3%), apģērbi un apavi (+23,2%), mazumtirdzniecība stendos un tirgos (+23,8%), kā arī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (+9,9%). Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomu bāzi pērn nedaudz samazināja obligātā prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātus, kas bija aktuāla līdz 2022. gada 1. martam.
Degvielas mazumtirdzniecības apjomi šā gada janvārī pieauguši par 8,5%, kas ir pieaugums gada griezumā jau sesto mēnesi pēc kārtas. Brent jēlnaftas cena kopš pērnā decembra nav nozīmīgi mainījusies un 27. februārī tā ir 83 dolāri par barelu (gadu iepriekš 118 dolāri par barelu). Vienlaikus degviela Latvijā šā gada janvārī bijusi par 17,8% dārgāka nekā gadu iepriekš, tomēr cenu pieaugums ik mēnesi samazinās.
Latvijas Bankas apkopotie dati par mājsaimniecību noguldījumiem šā gada janvārī liecina par noguldījumu palielināšanos par 4,3% gada griezumā, bet pret iepriekšējo mēnesi noguldījumu apjomi samazinājušies par 1,3%. Noguldījumu pieaugums gada griezumā samazinās jau kopš 2021. gada jūlija. 2021. gadā vidējais noguldījumu pieaugums sasniedza 16,2%, bet 2022. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu saruka līdz 8,4%.
Eiropas Komisijas apkopotie sentimenta indeksi joprojām liecina par atšķirīgiem noskaņojumiem mazumtirgotāju un patērētāju vidū. Patērētāju konfidence šā gada februārī ievērojami uzlabojusies pret iepriekšējo mēnesi, taču joprojām ir stipri zemāka par pirmspandēmijas perioda vidējo rādītāju, ko galvenokārt nosaka krasais dzīves sadārdzinājums. Patērētāji aptaujās norāda uz noguldījumu samazināšanos un nespēju vai nevēlēšanos veidot jaunus noguldījumus. Visai zemu tiek vērtēta personīgā finansiālā situācija, nākamā gada laikā atliekot lielāku pirkumu veikšanu, taču vērtējums par ekonomisko situāciju valstī turpmākā gada laikā pamazām sāk uzlaboties. Tikmēr mazumtirgotāju konfidences indekss sasniedzis pirmspandēmijas vidējo līmeni, ko veicina augsti tirdzniecības apjomi pēdējo trīs mēnešu laikā. Nedaudz uzlabojusies arī prognoze par sagaidāmajiem tirdzniecības apjomiem nākamo trīs mēnešu laikā.
