Trešdien, 30. septembrī, Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piedalīsies Memoranda padomes sēdē, lai informētu nevalstiskās organizācijas par Eiropas Savienības (ES) fondu 2028.-2034. gada perioda investīciju plānošanas gaitu. FM arī iepazīstinās ar līdz šim paveikto, turpmāko darba grafiku, kā arī kopsavilkumu nozaru ministriju priekšlikumiem stratēģiskajām prioritātēm un potenciālajiem ieguldījumu virzieniem.
FM uzsver, ka savlaicīga gatavošanās ļautu laikus apstiprināt Valsts un reģionu partnerības plānu (VRP), kas būs pamats investīciju īstenošanai 2028.-2034. gadā, un nodrošināt, lai investīcijas varētu turpināties jau no 2028. gada, neradot pārrāvumu starp periodiem. Tas savukārt dotu iespējami lielāku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.
Augustā ES fondu tematiskā komiteja atbalstīja FM piedāvājumu virzīties uz scenāriju “sasniegt vairāk”, par centrālajiem kritērijiem investīciju plānošanā izvirzot ekonomikas attīstību, produktivitāti, ieguldījumu efektivitāti un lietderību.
Ministriju iesniegto investīciju priekšlikumu kopējais apmērs ir ~ 27 miljardi eiro, kas būtiski pārsniedz Latvijai pieejamo finansējuma aploksni aptuveni 9,3 miljardu eiro apmērā. FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un Valsts kanceleju turpina priekšlikumu pilnveidi, tai skaitā vērtējot to pienesumu ekonomikas attīstībai, lai līdz šī gada beigām sagatavotu priekšlikumus prioritātēm, kas būs pamats detalizēta VRP plāna izstrādei.
Vienlaikus ES investīciju partnerības plāns jāgatavo ciešā sasaistē ar Nacionālo attīstības plānu 2028.-2034. gadam un Latvijas ilgtermiņa attīstības redzējumu “Latvija 2050”. Nacionālais attīstības plāns noteiks, kādus mērķus Latvija vēlas sasniegt, bet ES fondu investīciju instrumenti palīdzēs sasniegt šos mērķus.
FM plāno turpināt un pilnveidot līdzšinējo praksi partneru un nevalstisko organizāciju iesaistē ES fondu plānošanā un ieviešanā. Jau šobrīd sociālie un sadarbības partneri, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ir iesaistīti ES fondu Uzraudzības komitejas un tās tematisko apakškomiteju darbā. Šajā sadarbībā tiek ņemti vērā partneru priekšlikumi un pilnveidoti procesi. Gatavojoties 2028.–2034. gada periodam, FM uzsver regulāras informācijas apmaiņas nozīmi, lai partneru iesaiste no formālas prasības kļūtu par dzīvu dialogu.
Jau ziņots, ka šā gada pavasarī valdība apstiprināja FM sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par ES fondu regulējumu nākamajam plānošanas periodam. Tajā Latvija uzstāj uz papildu atbalstu ES austrumu pierobežas valstīm, lielāku elastību, pēc iespējas plašāku investīciju tvērumu, vienkāršāku struktūru un ciešāku sasaisti ar reformām.
EK priekšlikums paredz nākamajā plānošanas periodā apvienot visus dalītās pārvaldības fondus vienā VRP plānā. EK priekšlikums nozīmē vienotu plānošanas ietvaru kohēzijas politikas fondiem, kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas fondiem, kā arī iekšlietu jomas fondiem un Sociālajam klimata fondam.
Saskaņā ar EK priekšlikumu, nākamajā 2028.–2034. gada periodā Latvijas iezīmētā aploksne veido 9,3 miljardus eiro, kas nomināli ir līdzvērtīga šobrīd spēkā esošā perioda piešķīrumam. Vienlaikus jāņem vērā, ka EK publiskotās finansējuma summas ir noapaļotas līdz miljardiem eiro, tādēļ faktiskā piešķīruma apmērs var atšķirties, kas īpaši būtiski ir mazām dalībvalstīm.
ES daudzgadu budžeta (MFF) sarunas ierasti ilgst un turpinās aptuveni pusotru līdz diviem gadiem, lai nonāktu pie kopsaucēja. Gala lēmumu attiecībā uz MFF pieņem ar valstu vienprātību un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu.