Patēriņa cenu pieaugums šā gada oktobrī sasniedza 4,3%, kas ir augstākais līmenis pēdējo divu gadu periodā. Vidējā cenu pieauguma paātrinājumu noteica siltumenerģijas cenu pieaugums, kamēr lielākajai daļai preču un pakalpojumu cenu pieaugums gada izteiksmē praktiski nav mainījies. Šā gada oktobrī, tuvojoties apkures sezonai, 18 regulējamiem komersantiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi siltumenerģijas tarifu palielinājumu, bet 34 komersantiem – samazinājumu. Lai arī komersantu skaits, kam siltumenerģijas tarifs tika samazināts, bija lielāks, tomēr starp komersantiem, kam tarifs tika palielināts, ir arī AS “Rīgas Siltums,” kas ir lielākais siltumenerģijas piegādātājs Latvijā un būtiski ietekmē siltumenerģijas tarifu vidējo līmeni.
No šā gada oktobra siltumenerģija Rīgā sadārdzinājās par 11,9%. Kopš 2023. gada aprīļa, kad gāzes cena Eiropā pēc straujā un būtiskā cenu lēciena sāka mazināties, siltumenerģijas tarifs Rīgā pakāpeniski samazinājies. Ja siltumenerģijas tarifs Rīgā šā gada oktobrī nebūtu mainīts, vidējā inflācija Latvijā būtu par 0,3 procentpunktiem zemāka un veidotu 4,0%. Tomēr jānorāda, ka siltumenerģijas kopējais devums vidējā inflācijā ir minimāls un šā gada oktobrī veidoja vien 0,1 procentpunktu. Joprojām lielāko devumu jeb 1,5 procentpunktus cenu kāpumā nosaka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums.
Šā gada oktobrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas bija vidēji par 5,6% augstākas nekā pirms gada. Šādu cenu pieaugumu joprojām var uzskatīt par augstu, kas ierobežo pārtikas mazumtirdzniecību. Papildus tam joprojām pārtikas cenu pieaugums Latvijā ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr pēdējo mēnešu tendence norāda, ka pārtikas cenu pieaugums pakāpeniski bremzējas, jo vēl augustā pārtikas cenu kāpums veidoja 7,5%.
Kopumā šā gada desmit mēnešos pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 6,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Sagaidāms, ka atlikušajos šā gada mēnešos pārtikas cenu kāpums veidos 5% – 6%. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem neapstrādātās pārtikas cenas, ko veido graudaugu, piena, eļļas, gaļas produktu, kā arī cukura cenas, šā gada oktobrī pēc 13 mēnešu nepārtraukta pieauguma samazinājās par 0,3%. Simbolisko kritumu noteica graudaugu un cukura cenu kritums. Tas ir labs signāls ražotājiem un patērētajiem gan Eiropā, gan pārējās pasaules daļās, tomēr viena mēneša dati jāvērtē piesardzīgi. Pašreiz nav pamata uzskatīt, ka pārtikas cenas Eiropā un Latvijā gaida korekcija.
Svarīgi norādīt, ka Latvijā ir augsta un noturīga pakalpojumu inflācija, kas vairāk raksturo tieši vietējo ekonomikas aktivitāti, atšķirībā no pārtikas un siltumenerģijas, ko būtiski ietekmē ārējie faktori. Šā gada oktobrī pakalpojumu inflācija veidoja 6,1%, bet desmit mēnešos vidēji 5,8%. Zīmīgi, ka patēriņa cenas aug visās pakalpojumu nozarēs, tostarp veselības aprūpes nozarē, izklaides un atpūtas, ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izglītības nozarē. Būtisku ietekmi uz cenu kāpumu šajās nozarēs rada darba samaksas spiediens un darbinieku trūkums. Sagaidāms, ka pakalpojumu cenu pieaugums 6% apmērā saglabāsies arī atlikušajos šā gada mēnešos. Savukārt nākamgad pieaugums nedaudz mazināsies.