Šī Stabilitātes programma ir pēdējā, ko Latvija gatavo un iesniedz Eiropas Komisijai (EK). Prognozēts, ka no 2024. gada maija stāsies spēkā jaunais Eiropas Savienības (ES) fiskālās politikas regulējums, kas vairs neparedz Stabilitātes programmas un Nacionālās reformu programmas sagatavošanu. Tā vietā reizi četros gados tiks gatavots Fiskāli strukturālais plāns (FSP). Pirmais FSP tiks sagatavots jau šogad un iesniegts EK 15. oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam. Līdz ar to šī Stabilitātes programma tiek sagatavota pārejas periodā, kad spēkā ir esošais fiskālās politikas tiesiskais regulējums, bet jau tuvākajā laikā tas būtiski mainīsies.
Līdz šim Stabilitātes programma tika gatavota kā šā brīža makroekonomisko un fiskālo prognožu “fotouzņēmums” un deficīta mērķi un fiskālā telpa tika noteikta pēc spēkā esošajiem fiskālajiem nosacījumiem. Šoreiz Stabilitātes programma ir sagatavota, pēc iespējas ietverot arī jaunā ES tiesiskā regulējuma fiskālos nosacījumus. Pirmkārt, tas izdarīts, pagarinot Stabilitātes programmas prognozēšanas periodu no trim gadiem uz četriem gadiem, tādā veidā to harmonizējot ar pirmā FSP periodu no 2025. gada līdz 2028. gadam. Otrkārt, tas izdarīts, fiskālos mērķus aprēķinot ne tikai atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) nosacījumiem, bet arī saskaņā ar jaunajiem ES fiskālajiem nosacījumiem. Līdz ar to šī Stabilitātes programma ne tikai atspoguļo makroekonomiskās un fiskālās prognozes pie nemainīgas politikas, bet arī sniedz informāciju par galvenajiem fiskālajiem rādītājiem FSP. Tāpat Stabilitātes programma kalpos par vērtīgu informatīvu materiālu sarunās ar EK par Latvijas FSP 2025. – 2028. gada periodam.
2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Diemžēl investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas – gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai.
Saskaņā ar 2024. gada februāra prognozi Latvijas IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%.
Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizēto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6%. Iepriekšējās, 2023. gada jūnijā sagatavotajās, prognozēs FM 2024. gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam, prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Pēc strauja deficīta samazināšanās posma, kad laikā no 2021. līdz 2023. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eurostat aprīļa beigās publicētajiem datiem samazinājās no 7,2% no IKP līdz 2,2% no IKP, 2024. gada deficīts būtiski pieaug un sasniedz 2,9% no IKP apmēru, pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai. Scenārijā pie nemainīgas politikas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,7% no IKP, 2026. gadā 2,2% no IKP, 2027. gadā 2,0% no IKP un 2028. gadā 1,7% no IKP. Vājākas izaugsmes un inflācijas diktētā ieņēmumu dinamika, algu pieaugums publiskajā sektorā, veselības izdevumu pieaugums un nepieciešamība strauji un būtiski palielināt izdevumus iekšējai un ārējai drošībai ir atstājusi savu ietekmi uz deficītu. Jāatzīmē, ka 2024. gada deficīta līmenis nav pārsteigums, jo deficīts 2,8% no IKP apmērā jau tika plānots, izstrādājot 2024. gada budžetu.
Izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, šā gada augustā Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.
Tā kā ES vispārējā izņēmuma klauzula, sākot ar 2024. gadu, ir atcelta un no 2024. gada ir spēkā jaunie fiskālie nosacījumi, augstais deficīta līmenis 2024. gadā un relatīvi lēnais tā samazinājums nemainīgas politikas apstākļos norāda, ka situācija valsts publiskajās finansēs tuvākajos gados būs saspringta.
Stabilitātes programma skatāma Tiesību aktu projektu portālā.