Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa “RegioStars” finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības (ES) fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā “Zaļa Eiropa” nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu “Bērza tāss dārgumi - Latvijas zaļā nafta”, kura rezultātā radīta patentēta tehnoloģija vērtīgu bērza tāss ekstraktvielu mikrodaļiņu iegūšanai un izmantošanai ekoinovatīvos augstas pievienotās vērtības produktos.
Šogad konkursā sasniegts jauns pieteikumu rekords, ir saņemti 274 projektu pieteikumi no visas Eiropas, no kuriem žūrija finālam piecās kategorijās atlasījusi tikai 25 projektus.
Konkursa fināls norisināsies 13. oktobrī Briselē, kur finālisti savus projektus prezentēs konkursa žūrijai un klātienes auditorijai. Kategoriju uzvarētāji un sabiedrības simpātijas balvas ieguvējs tiks paziņoti 14. oktobra vakarā. Savukārt Latvijas iedzīvotāji līdz 14. oktobra plkst. 12.00 aicināti atbalstīt Latvijas projektu, balsojot par sabiedrības simpātijas balvu EK tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/regional_policy/projects/regio-stars-awards_en.
Bērza tāss nepārtraukti uzkrājas ievērojamā apjomā kā saplākšņa ražošanas blakusprodukts, taču tradicionāli tā galvenokārt tikusi dedzināta siltuma enerģijas ieguvei. Vienlaikus bērza tāss satur lielu daudzumu vērtīgu ekstraktvielu, tostarp triterpēnus, kuru nozīmīgākais pārstāvis ir betulīns. Izstrādātā pieeja palīdz bērza tāss vērtīgajām vielām labāk šķīst ūdenī un būt vieglāk izmantojamām uztura bagātinātājos. Kosmētikā iegūtās mikrodaļiņas var izmantot augu eļļu gelu veidošanai un kosmētisko krēmu stabilizēšanai, vienlaikus nodrošinot konservējošas, antioksidatīvas un brūču dzīšanu veicinošas īpašības. Tas paver plašas iespējas izstrādāto tehnoloģiju izmantot dažādu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē.
Būtiski, ka projekta rezultāti nav palikuši tikai zinātnisko publikāciju un patenta līmenī. “Kad sākām šo projektu, bērza tāss galvenokārt bija zemas pievienotās vērtības blakusprodukts, ko izmantoja enerģijas iegūšanai. Šodien mūsu zinātnieku komandas radītā tehnoloģija ir patentēta, tās ekskluzīvās komerciālās izmantošanas tiesības nodotas AS “Latvijas Finieris”, un BetulinLab šo zināšanu jau pārvērš BETULINK - rūpnieciski mērogojamā augstas pievienotās vērtības oleogela izejvielā. Tas ir pierādījums, ka Latvijas zinātne salīdzinoši īsā laikā spēj iziet visu ceļu no idejas līdz rūpniecībai un tirgum,” skaidro projekta zinātniskais vadītājs Aigars Pāže.
Tāpat zinātniskais vadītājs norāda, ka “RegioStars 2026” finālā vēlas parādīt, ka zaļā pāreja nenozīmē tikai mazāku resursu izšķērdēšanu. Tā var radīt jaunas tehnoloģijas, stiprināt zinātnes un industrijas sadarbību, veidot eksportspējīgu ražošanu un radīt lielāku ekonomisko vērtību tepat reģionā. “Tas, ko vakar sadedzinājām, šodien kļūst par Latvijas zaļo zeltu,” uzsver A. Pāže.
Tas arī precīzi atbilst “RegioStars” būtībai, jau kopš 2008. gada konkurss ir EK kvalitātes zīme izciliem ES līdzfinansētiem projektiem, kuru risinājumi sekmē reģionu attīstību un var iedvesmot līdzīgas iniciatīvas citviet Eiropā.
Projekta kopējās izmaksas bija 710,6 tūkstoši eiro, no kuriem 494,7 tūkstoši eiro bija ES atbalsts. Projekts tika īstenots no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada novembrim.
Līdzās šim projektam “RegioStars 2026” finālā kategorijā “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” nominēti vēl divi sadarbības programmu projekti ar Latvijas dalību. “Interreg Baltijas jūras reģiona” programmas projekts “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem” ar kultūras palīdzību stiprina pašvaldību sociālo noturību un iedzīvotāju līdzdalību. Savukārt Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Vēsturiskais ceļš: Raudondvare–Bauska” Bauskas pils un Raudondvares muiža attīstītas par visu gadu pieejamiem tūrisma galamērķiem.