Otrdien, 10. novembrī Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā. Ar tiem tiks pārņemtas Eiropas Savienības (ES) prasības revīzijas un ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas jomā, kā arī paredzēti vairāki pasākumi administratīvā sloga mazināšanai.
Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības, likumprojektā paredzēta atvieglota un terminēta reģistrācijas kārtība trešo valstu revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas sniedz ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas pakalpojumus par trešajās valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kuru pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti ES regulētajā tirgū. Salīdzinājumā ar vispārējo reģistrācijas kārtību FM būs jāiesniedz būtiski mazāks informācijas apjoms. Tas galvenokārt attieksies uz revidentu zināšanām ilgtspējas jomā, apliecinājuma standartiem, neatkarības prasību ievērošanu un kvalitātes kontroli. Atviegloto kārtību piemēros apliecinājuma pakalpojumiem par tādiem ilgtspējas ziņojumiem, kuri sagatavoti par finanšu gadiem līdz 2030. gada 31. decembrim.
Tāpat grozījumi precizē arī ilgtspējas revidenta definīciju, nosakot, ka šos pienākumus varēs veikt tikai zvērināts revidents, kuram ir piešķirtas tiesības sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus. Lai gan šāda prasība jau izrietēja no citām Revīzijas pakalpojumu likuma normām, tā līdz šim nebija tieši ietverta galvenā ilgtspējas revidenta definīcijā. Vienlaikus no likuma svītrota prasība revidenta ziņojumā sniegt informāciju par nefinanšu paziņojumu, jo to ES regulējumā ir aizstājusi ilgtspējas ziņošana.
Grozījumi paredz iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP) pieejamās informācijas apjomā arī informāciju par Latvijā reģistrētiem trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2864. Šīs informācijas nodošanu nodrošinās Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. ESAP ir ES centralizēta platforma, kas pakāpeniski nodrošinās investoriem un citiem tirgus dalībniekiem piekļuvi uzņēmumu finanšu, ilgtspējas un citai ar kapitāla tirgiem saistītai informācijai vienuviet.
Birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē vienkāršos arī Revīzijas konsultatīvās padomes, kas konsultē FM revīzijas nozares regulējuma un uzraudzības jautājumos, nolikuma apstiprināšanas kārtību. Turpmāk to apstiprinās finanšu ministrs, nevis Ministru kabinets, tādējādi vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu un samazinot administratīvo procedūru apjomu.
Vienlaikus likumprojektā precizēta informācijas aprites kārtība starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, FM un citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Turpmāk likumā būs skaidri noteikts, no kura brīža skaitāmi termiņi informācijas nodošanai par zvērinātu revidentu sertifikātu un revīzijas uzņēmumu licenču apturēšanu, atjaunošanu, pārreģistrēšanu vai anulēšanu.