Lai mazinātu azartspēļu un izložu radīto kaitējumu, īpaši jauniešu un citu riska grupu vidū, Latvijā nepieciešams precizēt reklāmas ierobežojumus un stiprināt to ievērošanas uzraudzību, secināts pēc Finanšu ministrijas (FM) pasūtījuma veiktajā pētījumā. Pētījuma rezultāti liecina, ka līdzsvarotākais regulējuma attīstības risinājums ir reklāmas ierobežojumu pārstrukturēšana un precizēšana kopā ar uzraudzības stiprināšanu. Analīzē identificētas nepilnības digitālās un pārrobežu reklāmas uzraudzībā, netiešās reklāmas atpazīšanā un institūciju atbildības sadalījumā.
“Finanšu ministrijai ir svarīgi, lai lēmumi azartspēļu un izložu jomā balstītos datos un pētījumu rezultāti tiktu praktiski izmantoti politikas veidošanā un sniegtu reālu ieguvumu sabiedrībai. Tāpēc sadarbībā ar uzraudzības iestādēm, nozari un veselības jomas ekspertiem izvērtēsim pētījuma rekomendācijas un iegūtos secinājumus izmantosim, lai pilnveidotu reklāmas ierobežojumu piemērošanu un uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu aizsardzībai,” norāda FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.
Pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā 46% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem norādīja, ka pēdējā laikā ir pamanījuši azartspēļu reklāmas. Savukārt 15–34 gadus veco iedzīvotāju vidū reklāmas bija pamanījuši 59% respondentu. Reklāmas biežāk pamana arī personas ar paaugstinātu problemātiskas spēlēšanas risku.
Pētījuma rezultāti liecina, ka reklāmas ietekme vērtējama ne tikai saistībā ar spēlēšanas uzsākšanu, bet arī ar intereses par azartspēlēm uzturēšanu un atkārtotu iesaisti.
“Reklāma būtiski veicina gan pirmreizēju iesaisti azartspēlēs, gan atkarības padziļināšanos, īpaši jauniešu un pusaudžu vidū, vienlaikus normalizējot azartspēles kā ikdienišķu izklaidi un atstājot ēnā ar tām saistītos riskus un iespējamo kaitīgo ietekmi,” intervijā pētījuma ietvaros norāda klīniskā psiholoģe un atkarību speciāliste Magdalēna Iveta Pranaite.
Intervijās un fokusgrupu diskusijās dalībnieki ar spēlēšanas pieredzi reklāmas raksturoja kā atgādinājumu par spēlēšanas iespējām. Savukārt bonusi, īpašie piedāvājumi un personalizēta komunikācija tika minēti kā iesaisti veicinoši paņēmieni.
Laikposmā no 2025. gada jūnija līdz novembrim pētījuma ietvaros tika analizētas Latvijā izplatītās 8252 azartspēļu un izložu reklāmas vienības televīzijā, radio, sociālajos medijos, interneta ziņu portālos un citās tīmekļvietnēs. Azartspēļu reklāmas veidoja 82,5% analizētā apjoma, bet loteriju un izložu reklāmas – 17,5%. Reklāmu saturā būtiska loma bija zīmolu atpazīstamības veidošanai un sporta tematikai.
Atbilstoši pētījumā izmantotajiem reklāmas satura analīzes kritērijiem,17% analizēto reklāmu ietvēra bērniem un jauniešiem potenciāli pievilcīgus elementus, tostarp animētus tēlus un spilgtas krāsas. Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību vērtēt reklāmu saturu un sasniedzamību arī tad, ja nepilngadīgie nav norādīti kā to mērķauditorija. Vienlaikus aptauja liecina par sabiedrības atbalstu reklāmas ierobežojumiem - azartspēļu reklāmas aizliegumu atbalsta 76% respondentu.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem izstrādātās rekomendācijas paredz precizēt prasības sponsorētam saturam, personalizētai reklāmai un satura veidotāju komunikācijai, kā arī stiprināt digitālās vides uzraudzību un institūciju sadarbību. Īpaša uzmanība pievēršama reklāmas sasniedzamības mazināšanai nepilngadīgo, jauniešu un citu riska grupu vidū. Pētījumā uzsvērta arī nepieciešamība reklāmas regulējumu integrēt kompleksā pieejā azartspēļu un izložu radītā kaitējuma mazināšanai, ietverot atkarību profilaksi, agrīnu risku identificēšanu un savlaicīgas palīdzības pieejamību.
Pētījumu pēc FM pasūtījuma īstenoja SIA “PricewaterhouseCoopers”. Tā mērķis bija izvērtēt reklāmas un mārketinga ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, novērtēt reklāmas ierobežojumu efektivitāti un izstrādāt ieteikumus azartspēļu un izložu radītā kaitējuma mazināšanai.
Pētījuma ietvaros 2026. gada pirmajā ceturksnī veikta 2172 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem aptauja, ekspertu intervijas, kā arī padziļinātās intervijas un fokusgrupu diskusijas ar personām, kuras regulāri spēlē azartspēles vai kurām ir ar azartspēļu un izložu atkarību saistīta pieredze. Pētījumu papildināja zinātniskās literatūras un reklāmas satura analīze, kā arī citu Eiropas valstu regulējuma un tā piemērošanas prakses izvērtējums.
Pētījums īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” projektā ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta finansējumu.