Ceturtdien, 23. janvārī, apritēs gads, kopš strādā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā valdība. Finanšu ministrs Jānis Reirs informē, ka gada laikā ir ieguldīts nozīmīgs darbs pie Latvijas valdības ierosinātā finanšu sektora “kapitālā remonta”, sasniegti ES fondu 2014. – 2020. gada perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2018. gada vidusposma rādītāji visās jomās, sagatavoti divi valsts budžeti, kā arī sākta nodokļu sistēmas pārskatīšana.

No 20. līdz 21. janvārim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā.

2019. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,1% un 2,6%. Inflācijas līmenis 2019. gada nogalē pakāpeniski samazinājās un decembrī tas bija jau par 1,1 procentpunktu zemāks nekā aprīlī, kad bija fiksēts augstākais inflācijas līmenis pērnajā gadā kopumā. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem bija samērā plašs, ko galvenokārt noteica bāzes efekti, atsevišķos mēnešos akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums, kā arī samērā svārstīgās pārtikas cenas. Ja vēl pērnā gada pirmajā pusē inflācija bija tuvu 3%, tad cenu pieauguma palēninājums gadā otrajā pusē mazināja vidējo inflāciju. Tādējādi vidējā inflācija 2019. gadā bija 2,8%, kas precīzi atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2020. gada 15. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2019.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2019. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.