Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020. gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs nepieciešama nopietna paradigmas maiņa.

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2021. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu. Tāpat izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiks turpināta ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, padziļināti izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās jomas un Veselības nozari, kas nesīs būtisku ieguvumu vidējā termiņā.

Lai gan ekonomikas izaugsme pērn palēninājās un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bezdarba līmenis Latvijā turpināja strauji pazemināties, no 7,4% 2018. gadā noslīdot līdz 6,3% vidēji 2019. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Ar šo samazinājumu bezdarba līmenis Latvijā jau ir tādā pašā līmenī kā Lietuvā, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarba līmenis pagājušajā gadā bija 4,4%.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, veicot kontroles pasākumus uz valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, novērsa 699 460 cigarešu (34 973 paciņas) kontrabandu. Cigaretes bija noslēptas ar vilcienu ievestās akmeņogļu un šķeldas kravās un vieglās automašīnas riepās.