Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2020. gada janvārī pārsniedza izdevumus un kopbudžetā veidojās 111,9 miljonu eiro pārpalikums, liecina Valsts kases publicētie dati. Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija par 61,8 miljoniem eiro zemāks kā pērn janvārī. Tas skaidrojams ar mazākiem (par 85,1 miljonu eiro jeb 46,1%) ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP).

Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020. gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs nepieciešama nopietna paradigmas maiņa.

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2021. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu. Tāpat izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiks turpināta ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, padziļināti izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās jomas un Veselības nozari, kas nesīs būtisku ieguvumu vidējā termiņā.

Uzklausot uzņēmēju priekšlikumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir papildinājis Nodokļu maksātāju reitinga sistēmu ar pieciem jauniem rādītājiem un pilnveidojis jau esošos. Uzlabotais rīks sniedz precīzāku priekštatu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu un tā saimniecisko darbību, savukārt paplašinātais rādītāju loks padara reitingu elastīgāku – izpildot savas saistības, uzņēmums var operatīvi uzlabot reitingu.