No 23. līdz 24. aprīlim Rīgā notiks Eiropas Segto obligāciju padomes plenārsēde, kurā Eiropas finanšu nozares pārstāvji diskutēs par Eiropas segto obligāciju regulējumu, videi draudzīgu hipotekāro instrumentu izveidi, kās arī par Baltijas segto obligāciju ietvara izveidi. Segtās obligācijas ir nozīmīgs un efektīvs ilgtermiņa finansējuma avots Eiropas bankām, un tās veicina hipotekāro kredītu un publiskā sektora aizdevumu finansējumu, tādējādi atbalstot aizdevumus plašākā nozīmē.

Pirmdien, 15. aprīlī, valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019. – 2022. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Trešdien, 10. aprīlī, darba vizītes ietvaros finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar ASV Valsts kases sekretāra vietnieku terorisma finansēšanas jautājumos Maršalu Bilingsliju (Marshall Billingslea), lai iepazīstinātu ar Latvijas valdības īstenoto finanšu sektora kontroles reformu jeb tā saucamo “kapitālo remontu”. Tikšanas laikā M. Bilingslijs atzinīgi novērtēja valdības īsā laika periodā paveikto un turpmākos plānus Latvijas finanšu sektora sakārtošanā.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2019.gada 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””^[1], kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, proti, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem.