Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada septembrī pieauga par 5,2% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, un šā gada trešajā ceturksnī kopējais pieaugums sasniedza 7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt kopējās rūpniecības izaugsme septembrī bija vien 2,6% apmērā, ko negatīvi ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes sarukums par 18,9%.
Pārtikas produktu ražošana jau ilgstoši ir viens no galvenajiem apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītājiem. Septembrī tās ražošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 7,4 %. Savukārt kokapstrādē, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, izaugsme apstājusies, septembrī ražošanas apjomiem samazinoties par 1,9 %. Tikmēr tekstilizstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā šā gada aprīlī-septembrī vidēji pieauguši vairāk nekā divas reizes (par 125%). Tomēr apgrozījuma pieaugums šajā pašā periodā veido vien 15%, kas liecina par strauju nozares ražošanas kapacitātes pieaugumu, bet zemāku cenu par vienu ražoto vienību. Jāpiemin, ka tekstilizstrādājumu ražošanā 2025. gadā tika eksportēti 89% saražotās produkcijas.
Tāpat septembrī ievērojami auga arī ķīmisko vielu un produktu ražošana (+27,9%), nemetālisko minerālu ražošana (+10,5%), metālizstrādājumu ražošana (+7,5%), datoru un elektronikas ražošana (+9,1%), kā arī citur nekvalificētu iekārtu un mehānismu ražošana (+22,2%). Lielākais ražošanas apjomu samazinājums bijis jau minētajā kokrūpniecībā (-1,9%) un apģērbu ražošanā (-18,1%).
Septembrī vērojamā pozitīvā dinamika atspoguļojas arī gada kopējos rezultātos – šā gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā apstrādes rūpniecības apjomi auguši par 5%. Izaugsmi veicināja galvenokārt metālizstrādājumu ražošana. Ievērojamu izaugsmi uzrādīja arī pārtikas produktu, tekstilizstrādājumu, kā arī datoru un elektronikas ražošana. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi par 4,5%, par 1,6% samazinoties ieguves rūpniecībai, bet elektroenerģijas un gāzes apgādei augot par 10%.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada septembrī gada griezumā saruka par 18,9%. Vienlaikus elektroenerģijas ražošana šā gada septembrī bija par 11,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Tostarp hidroelektrostacijas ražojušas vairāk, bet koģenerācijas stacijas - ievērojami mazāk. Tikmēr vēja elektrostacijas septembrī saražoja jau 13% no kopējā elektroenerģijas apjoma, bet saules elektrostacijas nodrošināja 37%. Tādējādi saules un vēja elektrostacijas kopā saražoja pusi no septembrī iegūtās elektroenerģijas. Tikmēr gāzes patēriņš septembrī sarucis par 43,5%, bet šā gada trešajā ceturksnī- par 45,5%. Tas skaidrojams ar koģenerācijas staciju izlaides samazinājumu par 68% šā gada trešajā ceturksnī, kur elektroenerģijas ražošanā tiek izmantota dabasgāze.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījies. Tomēr oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz samazinājies, ražotājiem norādot uz zemākiem pasūtījumu apjomiem. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, noskaņojums nozarē ir labāks. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā konfidences indekss pēdējo piecu mēnešu laikā ievērojami audzis, kas varētu pozitīvi ietekmēt pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm eksporta tirgos.
Apstrādes rūpniecība turpina uzrādīt stabilu izaugsmi, ražošanas apjomiem turpinot pieaugt vairumā nozīmīgo apakšnozaru. Ražotāju cenu līmenis pēdējos mēnešos svārstās ap 3% atzīmi, tāpēc var secināt, ka degvielas cenu kāpums nav būtiski ietekmējis apstrādes rūpniecības nozari. 2026. gadā kopā apjomu pieaugums, visticamāk, saglabāsies ap 5%, bet 2027. gadā gaidāma līdzīga, vai nedaudz zemāka izaugsme. 2027. gada ievadā izaugsmes tempi varētu būt augstāki, pakāpeniski mazinoties līdz gada beigām augsto bāzes vērtību ietekmē.