Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums februāra zemo gaisa temperatūru ietekmē. Tikmēr apstrādes rūpniecības apjomi pret pērnā gada februāri samazinājušies par 2,2%, kas ir pirmais sarukums pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Samazinājums februārī vēl nav saistīts ar konfliktu Tuvajos Austrumos, tomēr augošās degvielas cenas un iespējamās izejvielu piegāžu kavēšanās negatīvi ietekmēs apstrādes rūpniecības nozari visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā.
Šā gada pirmajos divos mēnešos kopā rūpniecības nozare augusi par 8,3%, savukārt apstrādes rūpniecība, kas veido 83% no kopējās rūpniecības, samazinājusies par 0,5%. Lielo starpību radīja elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu ievērojamais pieaugums par 38,9%, ko noteica aukstie laikapstākļi.
Apjomu kritumu apstrādes rūpniecībā februārī 2,2% apmērā pret pērnā gada februāri noteica samazinājums lielākajā apakšnozarē – kokrūpniecībā (-5,6%). Dzērienu ražošanas apjomi gada griezumā samazinās ik mēnesi kopš pērnā gada augusta, bet šā gada februārī kritums sasniedzis jau 40,1% pret pērnā gada attiecīgo mēnesi. Nozīmīgs samazinājums bijis arī pozīcijā “iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana”, kur apjomi saruka par 53,2%. Turpretī nozīmīgāko pozitīvo devumu apstrādes rūpniecībā nodrošināja metālizstrādājumu ražošana, kur februārī pieaugums sasniedza 14%, kā arī datoru un elektronikas ražošana (+10,5%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada februārī palielinājās par 24,6%. To noteica galvenokārt dabasgāzes patēriņa pieaugums par 29,3%, kā arī elektroenerģijas importa un eksporta apjomu pieaugums, ko savukārt veicināja zemā gaisa temperatūra. Tikmēr elektroenerģijas ražošanas apjomi bijuši nedaudz zemāki kā pērn (-0,7%). Tostarp februārī samazinājās hidroelektrostaciju izlaide, bet palielinājās koģenerācijas stacijās ražotie apjomi. Zemo gaisa temperatūru ietekmē elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum šā gada janvārī sasniegušas augstākos rādītājus kopš 2008. gada, bet kopējie elektroenerģijas importa apjomi šā gada janvārī un februārī kopā bijuši visai līdzīgi eksporta apjomiem. Tas liecina par spēju nodrošināties ar nepieciešamajiem elektroenerģijas apjomiem arī pie augsta pieprasījuma.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada martā sasniedza augstāko rādītāju kopš 2022. gada februāra, ražotājiem esot optimistiskiem par paredzamajiem turpmākajiem ražošanas apjomiem. Līdzīgi arī S&P Global apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss eirozonā sasniedz augstāko līmeni pēdējo 45 mēnešu laikā. Tomēr optimisms var nebūt ilglaicīgs. Konfidences indeksus martā vēl neietekmēja ASV un Irānas konflikta sekas. Turpmākajos mēnešos eirozonas rūpniecību var negatīvi ietekmēt traucējumi loģistikā un izejvielu piegādes kavēšanās, kā arī augošās naftas cenas paaugstinās izejvielu cenas, līdz ar to arī ražošanas kopējās izmaksas.
Līdz ar ASV un Irānas konfliktu aktualizējas pesimistiskāki scenāriji par Latvijas ekonomikas attīstību, tostarp arī par apstrādes rūpniecības nozari. Precīzu negatīvo ietekmi gan pagaidām nav iespējams noteikt, vienlaikus nozari pozitīvi varētu ietekmēt pieaugums aizsardzības industrijā. Tādējādi, ņemot vērā no jauna radušos negatīvos riskus, apstrādes rūpniecības izaugsme šogad varētu nebūt lielāka par 1-2%.