Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija vērojama metalurģijas nozarē. Lielāko pozitīvo devumu nodrošināja metālizstrādājumu ražošana, bet būtisks kāpums bija arī pārtikas produktu un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Kopējās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājās par 6,5%, ko galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums par 25,7%.
Šā gada pirmajā pusgadā kopā izaugsmi uzrādīja 14 no 20 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lielāko pozitīvo pienesumu veidoja metālizstrādājumu ražošanas pieaugums par 18,9%. Par 5,9% pieauga pārtikas produktu ražošana, bet datoru un elektronikas ražošana uzrādīja 15% izaugsmi. Nozīmīgs apjomu pieaugums bijis arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+21,5%), kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā (+54,7%). Turpretī lielākie apjomu samazinājumi bija tādās nozarēs kā iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (-24,1%) un dzērienu ražošana (-28,2%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 25,7%. Tostarp bruto elektroenerģijas ražošana pieauga par 23,6%, bet dabasgāzes patēriņš auga par 26,4% pret attiecīgo periodu pērn. Elektroenerģijas ražošanu veicināja koģenerācijas staciju izlaides pieaugums par 20%, bet saules elektrostacijas ražojušas teju trīs reizes vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Tādējādi saules paneļu elektrostacijas šā gada pirmajā pusgadā nodrošinājušas 22,4% no kopējās saražotās elektroenerģijas. Pirmajā pusgadā palielinājies gan elektroenerģijas imports, gan eksports, tomēr eksportētie apjomi auguši ievērojami straujāk, uzlabojot elektroapgādes nodrošināšanu Latvijai no vietējiem resursiem. Šā gada jūnijā elektroenerģijas un gāzes apgāde gada griezumā saruka par 29,8% pret pērnā gada jūniju. Tas bija pirmais apjomu samazinājums pēdējo deviņu mēnešu laikā, ko noteica elektroenerģijas ražošanas samazinājums un gāzes patēriņa sarukums, kā arī elektroenerģijas balansēšanas procesi un pārvade Baltijas reģiona kopējā tīklā.
Šā gada jūnijā apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 5% salīdzinot ar pērnā gada jūniju, bet kopējā rūpniecības izaugsme bija ievērojami zemāka (+0,5%). To noteica sarukums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-29,8%). Tikmēr salīdzinoši nelielajā ieguves rūpniecībā apjomi jūnijā auga otro mēnesi pēc kārtas (+13,8%). Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm jūnijā lielākais devums bija metālizstrādājumu ražošanai (+19%), ķīmisko vielu un produktu ražošanai (+52,2%), tekstilizstrādājumu ražošanai (+122%), kā arī datoru un elektronikas ražošanai (+17,3%).
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpnieku konfidences indekss šā gada jūlijā ir nedaudz augstāks nekā mēnesi iepriekš, ko noteica augstāki paredzamie rūpniecības apjomi nākamo mēnešu laikā. Arī šā gada pirmā pusgada vidējais konfidences līmenis ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, galvenokārt pieaugot pasūtījumu apjomiem.
Apstrādes rūpniecības apjomi jūnijā nedaudz samazinājušies pret iepriekšējo mēnesi, tomēr izaugsme gada griezumā saglabājas stabila. Uzņēmēju noskaņojums ir vidēji augstā līmenī, un pēdējā gada laikā tas nav būtiski mainījies. Rūpnieku prognozes par pasūtījumu apjomiem svārstās ik mēnesi, tomēr kopējā tendence šā gada pirmajā pusgadā ir pozitīva. Ražotāju cenas šā gada jūnijā pieaugušas par 3,3% salīdzinājumā ar jūniju pērn, kas vēl neveidos būtisku negatīvo ietekmi uz kopējo apstrādes rūpniecību, tomēr riski saglabājas.
Ņemot vērā minētos faktorus, apstrādes rūpniecības apjomiem šā gada otrajā pusgadā sagaidāma stabila izaugsme. Vienlaikus augstais apjomu līmenis šā gada jūnijā un augstā salīdzināšanas bāze pērnā gada otrajā pusgadā nozīmē, ka nozares izaugsme gada griezumā, visticamāk, vairs nebūs tik strauja. Tādējādi apstrādes rūpniecības apjomi 2026. gadā kopumā varētu pieaugt par 2,5-3,5%.