1. Viedā pārvaldība/ VARAM- 2026. gads

Politikas un resursu vadības karte

Politikas mērķis:

nodrošināt labvēlīgu un modernu dzīves telpu līdzsvaroti un ilgtspējīgi attīstītā Latvijā / NAP 2021. – 2027. gadam; VARAM darbības stratēģija 2024. – 2027.gadam; Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam; Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam; Ainavu politikas ieviešanas plāns 2024. – 2027. gadam; Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024. – 2027. gadam; Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025. – 2027. gadam

Piezīmes.

¹ Saskaņā ar MK informatīvo ziņojumu “Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem”, VARAM ir uzsākusi darbu pie ieviešanas uz rezultātu orientēta budžeta pieejas. Šobrīd notiek politikas jomu izvērtēšana un rezultātu sistēmas pilnveide, tai skaitā tiek izstrādāta vienota politikas karte VARAM atbildības jomās, kas kalpos kā pamats budžeta sasaistīšanai ar politikas mērķiem, rādītājiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Šī procesa ietvaros ir izņemti šādi politikas rezultatīvie rādītāji, kuri turpmāk netiks izmantoti uz rezultātu orientētā budžeta veidošanā: “Valsts pārvaldes datu atkalizmantošana (punkti)”; “Galvenie publiskie pakalpojumi (%)”; “ES fondu investīciju rezultātā jaunradītās darbavietas privātajos komersantos (skaits)”; “E-pārvaldes lietotāju īpatsvars no interneta lietotājiem (%)”; “Latvijas platības īpatsvars, kurā iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamība Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centru tīklā (%)”. VARAM plāno vienu politikas karti, jo ministrijas plānoto pasākumu un projektu īstenošana visās jomās arvien lielākā apjomā tiek saistīta ar viedas pārvaldības funkcijām (informācijas tehnoloģiju īstenošanu un attīstību, sekmējot uz IT datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, tai skaitā attiecībā uz dabas jomu), ņemot vērā digitālās attīstības tendences. Pēdējo gadu laikā VARAM funkcijas kopumā mainās, pakāpeniski aizvien vairāk pārejot uz digitālo datu izmantošanu un sistēmu izstrādi.

² Precizētas politikas rezultatīvo rādītāju faktiskās un plānotās vērtības; plānotā vērtība neatbilst vērtībai, kas paredzēta plānošanas dokumentos, jo atbilstoši izmaiņām administratīvajās teritorijās pēc administratīvi teritoriālās reformas ir precizētas plānošanas reģionu teritorijas. Jaunās plānošanas reģionu teritorijas noteiktas MK 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”. Daļa no iepriekš Rīgas plānošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldību teritorijām ir iekļautas Kurzemes plānošanas reģionā (Tukuma novads) un Vidzemes plānošanas reģionā (Limbažu novads, Saulkrastu novads un Ogres novads), savukārt Rīgas plānošanas reģionā ir iekļautas Rīgas pilsēta un tai piegulošo pašvaldību administratīvās teritorijas, kas pilnībā atrodas tiešā Rīgas sociālekonomiskās ietekmes teritorijā (Jūrmala, Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Siguldas novads, Ropažu novads un Ādažu novads). Zemgales plānošanas reģiona un Latgales plānošanas reģiona robežas nav mainījušās. Tā kā Rīgas plānošanas reģionā apvienotas pašvaldības ar vidēji salīdzinoši augstākiem sociālekonomiskajiem rādītājiem nekā iepriekšējās Rīgas plānošanas reģiona robežās, mazāk attīstīto plānošanas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pret augstāk attīstīto tā rezultātā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo reģionālo iedalījumu.

³ CSP aktuālākie dati par IKP (reģionālā dalījumā) rādītāja aprēķinam ir pieejami ar trīs gadu nobīdi, t.i., 2024. gadā bija iespējams aprēķināt reģionālā IKP starpību par 2021. gadu, savukārt 2025. gadā ir  iespējams sniegt faktisko vērtību par 2022. gadu.

⁴ Faktiskā vērtība atšķiras no CSP datos pieejamās vērtības, jo ir atbilstoši MK apstiprinātajiem noteikumiem:

• MK 2023. gada 21. novembra noteikumi Nr. 674 “Noteikumi par dabas liegumiem”;
• MK 2024. gada 26. novembra noteikumi Nr. 750 “Aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese–Odziena” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 4.panta 4.punkts nosaka, ka sauszemes, piekrastes, jūras un saldūdens dzīvotnēs, kuru stāvoklis nav labs, atjaunošanas pasākumi ieviešami vismaz 30% no to kopējās sliktā stāvoklī esošo dzīvotņu platības līdz 2030. gadam. No sliktā stāvoklī esošo dzīvotņu platības 660 166 ha noteikts sasniedzamais rādītājs 30% jeb 198 050 ha. Rādītājs tiks precizēts atbilstoši Regulas 16.pantā noteiktajam, izstrādājot Dabas atjaunošanas plāna projektu līdz 2026. gada 1. septembrim. Regula paredz, ka atjaunošanas pasākumi var būt aktīvi (reāli atjaunošanas un uzturēšanas pasākumi) un pasīvi (piem., likumdošanas izmaiņas, kas samazina ekosistēmas ietekmējošās nelabvēlīgās ietekmes un  saimnieciskās darbības slodzi, ļaujot ekosistēmām atjaunoties dabiski).

⁶ 2024. gada izpildē nav iekļauti 23.00.00, 28.00.00 programmu un 24.09.00 apakšprogrammas izdevumi, jo tie ir piekritīgi vides jomai, kas ar MK 07.06.2024. rīkojumu Nr.446 no 01.07.2024. ir piekritīga KEM.

⁷ Apkopojošais rādītājs no 24.05.00, “Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs”, 24.06.00, “Latvijas Nacionālā Dabas muzeja darbības nodrošināšana”, 24.08.00, “Nacionālo parku darbības nodrošināšana”.

⁸ Apkopojošais rādītājs no 24.05.00 “Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs”, 24.06.00 “Latvijas Nacionālā Dabas muzeja darbības nodrošināšana”.

⁹ Skaidrojums par rādītāju sniegts pie programmas 32.00.00 “Valsts digitālās attīstības politikas īstenošana” rādītāju tabulas.

¹⁰ Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centros, Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apmeklētāju un informācijas centros, Līgatnes dabas takās.