Pirmdien, 15. septembrī, aprit divi gadi, kopš darbu uzsāka Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets. Šajā laikā valdība vienojusies par daudzpusīgiem pasākumiem valsts drošības stiprināšanai. Tāpat prioritārs bijis atbalsts ģimenēm un ekonomikas izaugsme. Notiek pastāvīgs darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas, lai efektivizētu valsts pārvaldes darbu, kā arī uzlabotu tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ikdienu.
“Pirms diviem gadiem uzsākot valdības darbu, ar ministriem vienojāmies par skaidrām prioritātēm, lai Latvijā būtu ekonomiskā izaugsme. Man bija svarīgi, lai šī valdība strādā ne tikai pie lieliem stratēģiskiem lēmumiem, bet arī pie tiem, kas sen bija jāpieņem, lai cilvēkiem un uzņēmējiem ikdiena kļūtu vienkāršāka. Strādājot pie pirmā budžeta, īpašu uzmanību veltījām veselībai – palielinājām atbalstu jaunajiem ārstiem, īpaši pēc pandēmijas radītajām sekām. Panācām arī zāļu cenu samazinājumu. Otrajā šīs valdības budžetā uzmanības centrā bija iekšējā drošība – nodrošinājām būtisku atbalstu policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem, kas rūpējas par cilvēku drošību ikdienā. Šobrīd strādājam pie nākamā gada budžeta, lai sniegtu papildu atbalstu jaunajām māmiņām, ģimenēm un ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”,” uzsver Ministru prezidente.
“Šo gadu laikā pāri visam ir bijusi valsts drošība – iekšējā un ārējā. Karš Ukrainā mums atgādina, ka nedrīkstam zaudēt uzmanību no galvenā, jo tikai drošā Latvijā iespējama labklājība un ekonomiskā izaugsme,” akcentē E. Siliņa.
Būtiskākie lēmumi
- Investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi sasniegušas 3,65 % no iekšzemes kopprodukta gadā, un valdība vienojusies virzīties uz 5 % ar 2026. gadu aizsardzībai un drošībai.
- Pabeigta sauszemes žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju 145 kilometru garumā, un plānveidīgi turpinās darbi uz Latvijas-Krievijas robežas – izbūvēti 250 no 270 kilometriem, darbus plānots pabeigt šoruden. Vienlaikus austrumu robeža tiek aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nodrošina arvien efektīvāku robežapsardzi, tostarp cīņai pret hibrīdkara elementu – organizētu nelegālo migrāciju. Tāpat uzsākts darbs pie pretmobilitātes pasākumiem, kas ir šīs valdības nopelns.
- Latvijas elektroenerģijas sistēma veiksmīgi atvienota no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas BRELL un sinhronizēta ar kontinentālo Eiropu. Rezultātā paaugstināts energoapgādes drošums – neietekmējamība no agresorvalsts puses, stiprināta Baltijas reģiona neatkarība, kā arī tīklu spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, lai nodrošinātu zemāku elektroenerģijas gala cenu patērētājiem.
- Ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās, piemēram, par bīstamiem laika apstākļiem, plūdiem, ķīmisku vielu noplūdēm, bīstamām personām, pazudušiem bērniem. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas kanālus un kalpo kā viens no agrīnās brīdināšanas instrumentiem.
- Darbu sācis Krīzes vadības centrs. Krīzes vadības centrs ir Ministru prezidentes pārraudzībā, un tā uzdevums ir sagatavot lēmumu pieņemšanai vajadzīgos dokumentus, kā arī koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu un krīzes komunikāciju.
- Ieviesta elektroniskā uzraudzība varmākām nolūkā mazināt vardarbību ģimenē un stiprināt sabiedrības drošību. Tā ļauj noteikt elektronisko uzraudzību personām, kuras izdarījušas vardarbīgus noziegumus un kurām piemēroti noteikti drošības līdzekļi.
- Īstenotas darbaspēka nodokļu izmaiņas, tādējādi palielinot neto ienākumus “uz rokas” aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
- Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Šīs izmaiņas ietekmējušas 38 tūkstošus cilvēku 2024. gadā, 87 tūkstošus – 2025. gadā – un 144 tūkstošus – 2026. gadā.
- Uzlabota pieeja recepšu medikamentiem, tostarp, lai samazinātu recepšu zāļu cenas, stājies spēkā jauns cenu regulējums, kas nosaka fiksētus uzcenojumus lieltirgotavām un aptiekām. 75% zāļu cenu samazinājums ir vidēji 13 eiro. Tāpat palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
- Apstiprināta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija, kas paredz desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai tas 2035. gadā sasniegtu jau 83 miljardus eiro.
- Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” stratēģisko investoru kļuvis viens no aviācijas nozares līderiem “Lufthansa Group”, tādējādi palielinot mūsu nacionālās lidsabiedrības vērtību, kā arī stiprinot uzņēmuma vadošo tirgus pozīciju un virzību uz IPO.
- Šī gada pavasarī Rail Baltica projekta ieviešana Latvijā pārgājusi no vīzijas uz realitāti – sākusies pamattrases būvniecība dienvidu posmā, darbi turpinās Rīgas Centrālajā stacijā un pie lidostas “Rīga”. Pirmie posmi top pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies infrastruktūras apkopes punkts.
- Stingrāk tiek regulēts valsts amatpersonu darbs kapitālsabiedrībās – iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, kā arī civildienesta ierēdņi vairs nevar ieņemt valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tāpat mainīta kārtība valdes un padomes locekļu skaita un atlīdzības noteikšanai publiskā sektora kapitālsabiedrībās.
- Atbalstīta strukturālā reforma publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā. Īstenojot reformu, paredzēts samazināt iepirkumu procedūru ilgumu par aptuveni 25 %.
- Uzsākta jauna skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana, kas nodrošinās taisnīgāku atalgojumu pedagogiem un mērķētāku atbalstu skolēniem visā Latvijā. Modelis tiek pakāpeniski ieviests no 2025. gada 1. septembra, nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Tāpat uzsākta pāreja uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. Jaunais modelis precīzāk, mērķētāk un stratēģiskāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās.
- Atbalstīts rīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai, paredzot, ka tajā vairāk izmantos Latvijā ražoto pārtiku. Latvijas skolās uz šķīvja nonāks produkti, kas audzēti Latvijā – mūsu valsts tīrumos, saimniecībās, uzņēmumos.
- Pateicoties aktīvai lobija kampaņai, Latvija pirmo reizi vēsturē ievēlēta ANO Drošības padomē (2026-2027) ar pārliecinošu dalībvalstu vairākumu – 178 balsīm. ANO Drošības padomē Latvija pārstāvēs savas un reģiona drošības intereses, pretdarbosies Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī uzturēs Ukrainas jautājumu ANO Drošības padomes dienaskārtībā.
- Uzbūvēts un ekspluatācijā nodots jaunais Liepājas cietums, kas ir modernākais Baltijā un sniegs jaunas resocializācijas iespējas, tādējādi samazinot atkārtotu noziedzību.
- Darbu sācis Mākslīgā intelekta centrs. Tā ir jauna platforma, kas apvieno valsts pārvaldi, zinātni un industriju, lai attīstītu drošu, ētisku un uzticamu mākslīgā intelekta pielietojumu Latvijā.
Iekšējā un ārējā drošība
Papildus jau augstākminētajiem būtiskākajiem darbiem iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, tostarp investīcijām valsts aizsardzībā, kas pirmo reizi sasniegušas 3,65 % no iekšzemes kopprodukta gadā un lēmumam virzīties uz 5 % ar 2026. gadu.
Ir dubultots valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits. 2025. gadā 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu uzsāka 947 jaunieši un jaunietes, pērn tie bija 560, no kuriem lielākā daļa pieteikusies brīvprātīgi.
Savukārt valdības lēmums par papildu 500 profesionālā dienesta karavīru vietu izveidi ļaus sasniegt 8000 karavīru skaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos jau šogad.
Tiesiskajā regulējumā nostiprināta obligātā patvertņu izbūve un izveidotas tehniskās prasības patvertņu izbūvei. Ir apzināti 570 objekti, kas, ieguldot vairāk nekā 22 miljonus Eiropas Savienības fondu līdzekļu, tiks sakārtotas un aprīkotas atbilstoši III kategorijas patvertņu prasībām.
Valdība lēmusi arī par katastrofu centru būvniecību visā Latvijā, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu arī šajās teritorijās. 11 centri jau nodoti ekspluatācijā, savukārt 22 turpinās būvdarbi, projektēšana un iepirkumu process.
2025. gada stājies spēkā jaunais koncepts, ar kuru policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, iekšējās drošības biroja un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem ieviesta jauna piemaksa par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi 300 eiro apmērā, kā arī paaugstinātas mēnešalgas vidēji par 10 %. Piemaksas noteikšana ir veicinājusi darbinieku piesaisti iekšlietu dienestos, kā piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē novērojams, ka vairāk cilvēku pievienojas dienestiem, nekā aiziet no tā.
Pilnībā atjaunots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autoparks, uzlabojot dienests tehniskās iespējas reaģēt uz katastrofām.
2024. gadā Latvija izveidoja un kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko Dronu koalīciju, kam pievienojušās jau 20 dalībvalstis. Savukārt šogad atklāts Autonomo sistēmu jeb Dronu kompetences centrs, kas apvienojot inovāciju, pētniecības un iepirkumu kompetenci, veidos ciešu saikni starp NBS vajadzībām un jaunu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu.
Latvijas stratēģiskais sabiedrotais Kanāda, kas ir Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts, paziņojusi par Kanādas militārās klātbūtnes Latvijā mandāta pagarinājumu līdz 2029. gadam. E. Siliņas valdības laikā Kanāda paziņoja par tās kontingenta skaitlisko palielinājumu.
Sākot ar 2024./2025. mācību gadu, visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, valsts aizsardzības mācība ir ieviesta kā obligāts mācību priekšmets.
Apstiprināts plāns kultūras mantojuma aizsardzībai krīzes situācijās un nodrošināta tā izpilde, sniedzot atbalstu kultūras mantojuma īpašniekiem vai valdītājiem krīzes situāciju pārvarēšanā.
2024. gadā veikti būtiski ieguldījumi Valsts materiālo rezervju atjaunošanā, piešķirot vairāk nekā 16 miljonus eiro, lai turpmākajos piecos gados nodrošinātu materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu. Tādējādi tiks stiprināta atbildīgo institūciju gatavība katastrofu, militāru un citu apdraudējumu gadījumos. Tāpat apstiprināts kritisko zāļu saraksts un īstenota veselības nozares personāla apmācība kopīgās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi. Rīgas Stradiņa universitātes mācību kursā ārstiem iekļauts militārās medicīnas studiju kurss.
Tautsaimniecības attīstības veicināšana
E. Siliņas valdība ir apstiprinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai tas 2035. gadā sasniegtu jau 83 miljardus eiro. Īstenojot šo mērķi, jāaudzē Latvijas uzņēmumu produktivitāte.
Šajos divos gados sniegts būtisks atbalsts uzņēmējiem, tostarp atbalsts vairāk nekā 6118 uzņēmumiem digitālajai transformācijai, produktivitātes kāpināšanai un energoefektivitātei, līdz šim ieguldot 469 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu finansējuma un piesaistot 258 miljonus eiro privātā līdzfinansējuma.
Ministru kabinets tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, nodrošinot saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai. Izveidots “Zaļais koridors”, atvieglojot dažādas administratīvās procedūras lielo investīciju projektu īstenošanai. Tāpat ieviests Lielo investīciju fonda atbalsts, apstiprināti 29 investīciju projekti vairāk nekā 760 miljonu eiro apmērā, kam kapitāla atlaides apmērs ir vairāk nekā 193 miljoni eiro.
Tāpat veikta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reforma ar mērķi tās darbību vairāk fokusēt uz investīciju piesaisti un eksporta sekmēšanu.
Stiprinot investīciju piesaisti, vienkāršota komercķīlu reģistrācija, kā arī mazkapitāla uzņēmumu reģistrācijas process padarīts vēl ātrāks – tas ir pilnībā digitalizēts un aizņem līdz piecām minūtēm. Komerclikums paredz arī iespēju pamatkapitālu apmaksāt ar kriptovalūtām.
Zemākas zāļu cenas un pieejamāka veselības aprūpe
Lai uzlabotu pieeju recepšu medikamentiem - gan kompensējamajiem, gan nekompensējamajiem – ne tikai līdz 75% palielināta kompensācijas likme un kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti jauni medikamenti un papildus diagnozes, bet arī pacientiem, kuriem zāles tiek kompensētas individuālā kārtībā, kompensācijas limits dubultots līdz 30 000 eiro. Papildus valdība ieviesusi mehānismu segt zāļu izmaksas individuālos gadījumos pēc trīs universitātes slimnīcu ārstu konsīlija lēmuma pacientiem dzīvības glābšanai.
Valdība ieviesusi jaunus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram, paliatīvās aprūpes mobilās komandas pieejamas visā Latvijā. Paplašināta valsts apmaksātas vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu pieejamība.
Tāpat aizvadītajā gadā palielināts atalgojums ārstniecības personām. Papildu bāzes finansējums piešķirts arī ģimenes ārstiem, tostarp prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai un aizvietošanai un prakses komandas paplašināšanai.
Atbalsts iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem
Šogad valdība palielinājusi uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu apmēru, lai labāk aizsargātu bērnu intereses. Arī no 2026. gada tiks palielināti uzturlīdzekļu pabalsti par 30 eiro katram bērnam.
Tāpat palielināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un atbalsta apmērs ar celiakiju slimiem bērniem palielināts no 106,72 uz 160 eiro mēnesī.
Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, paaugstināts kopšanas pabalsts par 100 eiro mēnesī – no 313,43 uz 413,43 eiro, savukārt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts palielināts par 100 eiro.
Palielināts arī kopējais finansējums un atbalsta apmēri iedzīvotājiem, tajā skaitā goda ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm, lai iegādātos videi draudzīgu auto – jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. Tas sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus.
Lai sekmētu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, ieviests atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, kā arī sociālo īres mājokļu pieejamības veicināšanai. Paplašināts atbalsts mājokļu iegādei un būvniecībai, kā arī elektroenerģijas izmaksu segšanai. Vienkāršots hipotekāro kredītu pārkreditēšanas process.
Tāpat, lai veicinātu pamata pārtikas preču pieejamību, īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, kā arī stiprinātu vietējo produktu piedāvājumu veikalu plauktos, izstrādāts un parakstīts memorands par pārtikas preču tirdzniecību.
Rastas plašākas iespējas veicināt skolēnu vecumā no 15 līdz 20 gadiem nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem darba prasmes, iemaņas un pieredzi, kā arī par paveikto saņemot atalgojumu vismaz valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija reorganizēta par Bērnu aizsardzības centru, būtiski stiprinot ģimeņu un bērnu atbalsta funkcijas.
Savukārt lai nodrošinātu augstvērtīgas profesionālās mākslas un kultūras mantojuma pieejamību, nodrošināta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institucionālās vienības izveide LNMM paspārnē un uzsākta Rīgas Filharmonijas projektēšana. Pabeigta Jaunā Rīgas teātra, Valmieras drāmas teātra, Latvijas Leļļu teātra, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunošana Rīgas pilī, kā arī kultūrizglītības centru - Riga MakerSpace ēkas un TabFab 1.kārtas pārbūve.
Pirmā gada laikā kopš partnerības ieviešanas reģistrētas 613 partnerības, no kurām 235 ir viendzimuma pāri, bet 378 — dažādu dzimumu pāri.
Atbalsts Ukrainai un attālināšanās no Krievijas
Latvija turpina visaptverošu militāru, politisku, finansiālu un humanitāru atbalstu Ukrainai. Kopš kara sākuma Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedzis aptuveni 1 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta, ierindojot mūsu valsti Ukrainas atbalstītāju līderos. Latvija ik gadu piešķir 0,25% no IKP militārajam atbalstam Ukrainai.
Šogad Latvijas militārā palīdzība Ukrainai ietver arī 42 “Patria” bruņutransportierus, kā arī dronus un citu militāro aprīkojumu kopumā 70 miljonu eiro vērtībā. Turklāt Latvija turpina apmācīt Ukrainas karavīrus – šogad līdz pat 4000.
Tāpat Latvija ir stingri iestājusies par īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas augstāko amatpersonu īstenotā agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Tribunāls izveidots šī gada jūnijā.
Latvija atbalsta Ukrainas un arī Moldovas eirointegrācijas centienus.
Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas būs papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem.
Jau 2024. gadā ieviests nacionālais aizliegums atsevišķu lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp šo valstu izcelsmes produktu ievešanai no trešajām valstīm. Savukārt šogad Latvija sadarbībā ar citām valstīm panākusi paaugstinātus Eiropas Savienības muitas tarifus visiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem un atsevišķiem minerālmēsliem, izņemot zivis un zivju produkciju.
Administratīvā sloga mazināšana
Lai uzlabotu un efektivizētu valsts pārvaldes darbu, kā arī veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, notiek pastāvīgs darbs pie birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas. Pie birokrātijas mazināšanas strādā nozaru ministrijas, tāpat šī kā viena no E. Siliņas valdības prioritārajiem uzdevumiem veikšanai šogad izveidota rīcības grupa birokrātijas mazināšanai.
Tāpat panākta vienošanās par Valsts ieņēmumu dienesta un CSP datu apmaiņas pilnveidi, kā rezultātā teju 4000 uzņēmumiem ik ceturksni vairs nav jāiesniedz pārskats CSP, proti, par 42 tūkstošiem pārskatu gadā mazāk. Tāpat Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) nodrošināta piekļuve e-veselības portālā esošajiem pacientu datiem, tostarp ārstu slēdzieniem un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, tādējādi atvieglojot nosūtījuma sagatavošanu ārstiem un pacientus vairs neiesaistot dokumentu apritē.
Vienkāršota arī finanšu institūcijas ALTUM atbalsta sniegšana – dati no Uzņēmumu reģistra integrēti ALTUM sistēmās, atvieglotas prasības finansējuma līdz 100 000 eiro saņemšanai. Tāpat atvieglota lielo komercsabiedrību atbalsta pieteikumu izvērtēšana, kā arī ieviesta riskos balstīta pieeja, kas paredz – jo zemāks klienta risks, jo mazāks izpētes apjoms. Proti, no klientiem tiek prasīts mazāks dokumentu apjoms un klienti tiek apkalpoti ātrāk. Lielākā daļa iestāžu arī ieviesušas vai pilnveido e-pakalpojumus uzņēmējiem.
Tāpat veikti grozījumi noteikumos, kas tagad ļauj Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Proti, Tiesu administrācija bez personas iesnieguma var veikt atmaksu uz kontu, no kura ir veikta iemaksa. Līdz šim atsevišķos gadījumos pārmaksāto vai nepareizi samaksāto maksājumu atmaksai bija nepieciešams ne tikai tiesas lēmums (atzinums), bet arī personas iesniegums.
Būtiski akcentēt veikumu nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā - izslēgti liekie posmi būvniecībā, rūpnieciski ražotām ēkām vairs nav nepieciešams projekts, bet pietiek ar ražotāja sagatavotu būves pasi, kas ļauj ietaupīt līdz pat 70% projektēšanas izdevumu un paātrināt saskaņošanas procesu. Privātmāju reģistrācija tagad iespējama, balstoties uz būvniecības dokumentiem, bez klātienes apsekošanas, ietaupot gan laiku, gan izmaksas.
Vienkāršoti procesi arī lauksaimniecības jomā, piemēram, lauksaimniekiem samazināts iesniedzamās informācijas apjoms un dažādu pārbaužu skaits, savietotas datubāzes, lai uzņēmējiem – lauksaimniekiem, meža īpašniekiem, zivsaimniekiem un citiem nozares pārstāvjiem – viena un tā pati informācija dažādām institūcijām nav jāsniedz vairākkārt. Likvidēts Lauksaimniecības datu centrs, tā funkciju izpildi deleģējot Lauku atbalsta dienestam.
Īstenoti pasākumi administratīvā sloga mazināšanai Eiropas Savienības fondu projektos.
Attīstības reģionos
Reģionālās attīstības jomā būtiski soļi sperti Austrumu pierobežas stiprināšanā – izstrādāts rīcības plāns ekonomiskajai izaugsmei un drošībai.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti reģionos, pārskatīts reģionālo autobusu maršrutu tīkls un mazapdzīvotās vietās tiks ieviests jauns pakalpojuma veids – transports pēc pieprasījuma.
Tāpat attiecībā uz mobilitāti reģionos īstenots pirmais publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš. Savukārt, lai uzlabotu savienojamību Rīgā, Pierīgā un reģionos, kā arī veicinātu drošu mikromobilitāti, ar Eiropas Savienības fondu investīcijām gar autoceļiem tiek izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi.
Veikumi izglītības jomā
Papildus jau augstākminētajam E. Siliņas valdības veikumam izglītības jomā, turpināta pedagogu atalgojuma palielināšana, panākot vēsturiski lielāko pedagogu darba samaksas zemākās stundu likmes pieaugumu.
Savukārt, pastiprinot Latvijas iekšējās drošības jautājumus sabiedrībā, valdība izglītības iestādēs ir nodrošinājusi efektīvu pāreju no krievu valodas kā otrās svešvalodas, to aizstājot ar iespējām jauniešiem apgūt vācu, franču, spāņu vai citas Eiropas Savienības valodas.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM (zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomas) priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū. Palielināts finansējuma īpatsvars arī bērnu un jauniešu sportam līdz 50 % 2025. gadā.
E. Siliņas valdība pievērsusies arī emocionālajai videi skolās. Valdība apstiprinājusi plānu emocionālas un fiziskas vardarbības mazināšanai skolā. Viens no plāna punktiem paredz grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas un novēršanas programmām. Minēto pasākumu atbalstam pašvaldībām piešķirts 0,6 miljonu eiro finansējums.
Ar valdības atbalstu par 8,9 miljoniem eiro palielināts finansējums mācību līdzekļu iegādei.
Lai sniegtu individualizētu atbalstu bērniem ar mācīšanās grūtībām, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsākts projekts “Skola–kopienā”.
Sekmīgi noorganizēti XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās ap 38 000 dalībnieku. Vairums bērnu svētkos piedalījās pirmo reizi.
Informāciju sagatavoja:
Madara Sakoviča
Ministru kabineta preses sekretāre
e-pasts: madara.sakovica@mk.gov.lv