Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4 %. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021. gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3 % apmērā. Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, mēs skaidri redzam vietējo banku nespēju naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to var teikt, ka banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.
Likumsakarīgi, ka iespaidīgie banku peļņas rādītāji apvienojumā ar kūtro kreditēšanu un vajadzību segt augošās valsts drošības izmaksas, gan valdībā, gan sabiedrībā aizsāka diskusiju par nepieciešamību veikt nodokļu politikas izmaiņas. Vērtējot finanšu sektora samaksātos nodokļus, kopš 2017. gada to īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir būtiski samazinājies – no 183,5 miljoniem eiro 2017. gadā līdz 121 miljonam eiro 2022. gadā, taču vidējās banku UIN iemaksas piecu gadu laikā ir bijušas 500 tūkstoši eiro gadā. Tas nav samērīgi pret iespaidīgo banku peļņu, kas šā gada pirmajos sešos mēnešos ir 2,6 reizes lielāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Strādājot pie nodokļu pārskatīšanas, Finanšu ministrija meklēja risinājumu, kā, no vienas puses, banku peļņu novirzīt sabiedrības vajadzībām, tai skaitā mērķētam atbalstam tiem iedzīvotājiem, kuru maksātspēja paaugstināto banku procentu dēļ ir būtiski apdraudēta, no otras – ilgtermiņā nebremzēt kreditēšanas vides attīstību. Tiklīdz jaunā valdība uzsāks darbu pie budžeta, Finanšu ministrija nākamā gada budžeta likumprojektu paketē piedāvās iekļaut īpašo UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20 % apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildus līdz pat 140 miljoniem eiro.
Grābekļi, uz kuriem nevajadzētu uzkāpt
Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar banku lielo, bez piepūles iegūto peļņu un meklē risinājumu, kā veicināt finanšu sektora aktīvāku iesaisti ekonomikas attīstībā. Tā, piemēram, šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosināto likumdošanas iniciatīvu, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, apliekot ar 60 % likmi tīros procentu ieņēmumus, kas par vairāk nekā 50 % pārsniedz vidējo rādītāju četriem iepriekšējiem gadiem. Prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt 1 miljardu eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā iepriekš, un pagaidu solidaritātes maksājumā trīs gados budžetā ienestu vairāk nekā 400 miljonus eiro, ko novirzītu aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem. Latvijas gadījumā atkarībā no vidējās noguldījumu likmes un izdevumu uzkrājumu apmēriem analogs risinājums ļautu nākamā gada budžetu palielināt par summu no 50 līdz 153 miljoniem. Šobrīd gan nav zināms, vai ieceres īstenosies, jo Lietuvas bankas plāno vērsties Konstitucionālajā tiesā.
Savukārt Itālijas valdības lēmums ieviest virspeļņas nodokli bankām 40 % apmērā nākamajā dienā satricināja finanšu tirgu, un, pēc mediju sniegtās informācijas, Itālijas banku akcijas Milānas biržā zaudējušas vērtību par vairāk nekā 10 miljardiem eiro. Tas, protams, lika valdībai koriģēt ambiciozās ieceres, un tā paziņoja, ka nodoklim tiks noteikti griesti 0,1 % apmērā no bankas kopējiem aktīviem.
Banku nodoklis jāvērtē Baltijas kontekstā
Latvijā piemērotāko banku nodokļa risinājumu meklēja Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa, kas kopš šī gada sākuma aktīvi strādāja pie nodokļu pārskatīšanas. Darba grupā tika vērtētas divas kaimiņvalstu pieejas – banku solidaritātes maksājums par banku virspeļņu un īpašais UIN režīms bankām.
Lietuvā bankām ir piemērots 15 % UIN, 5 % UIN papildu likme pie noteikta peļņas apmēra, kā arī šogad ieviestais terminētais banku solidaritātes maksājums par banku virspeļņu. Savukārt Igaunijā UIN likme ir 20 % apmērā, ko piemēro pie atliktās peļņas sadales, bet, sadalot ievērojamu peļņas apmēru katru gadu, nodokļa likme ir samazināta līdz 14 %, papildus paredzot piemērot vēl 7 % IIN, ja peļņu sadala fiziskām personām. Bankām Igaunijā ir paredzēts īpašais UIN režīms, - tām neatkarīgi no pelņas sadales fakta ir jāmaksā 14 % nodokļa avansa maksājums, ko Valsts kasē iekasē katru ceturksni.
Vērtējot abas pieejas, Finanšu ministrija vairāk priekšrocību saskatīja tieši īpašajā UIN režīmā. Pirmkārt – un tas ir būtiski – īpašais UIN režīms dotu valstij iespēju gūt budžeta ieņēmumus no 2023. gada banku peļņas, kas šogad prognozēta ap 700 miljoniem eiro. Otrkārt, atšķirībā no virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, piedāvātais īpašais UIN režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā. Turklāt tā ieviešana neapdraudētu Latvijas uzņēmējdarbības vides reputāciju un liecinātu par nodokļu politikas uzticamību, jo šāda pieeja atbilst starptautiskajai UIN piemērošanas praksei.
Ja runājam par iespējamu virspeļņas solidaritātes maksājuma ieviešanu pēc Lietuvas analoga, tad pastāv augsts risks, ka tā ieviešana varētu tikt apstrīdēta Satversmes tiesā, un es arī neredzu nevienu faktoru, kas palīdzētu palielināt kreditēšanu. Drīzāk bankas sadārdzinātu sniegtos finanšu pakalpojumus, pieaugošās izmaksas pārliekot uz klientu pleciem.
Jauno banku nodokli plānots attiecināt jau uz šī gada peļņu
Rūpīgi izvērtējot abu kaimiņvalstu banku nodokļu risinājumus, Latvijā piedāvājam ieviest agresīvāku modeli un īpašo UIN režīmu noteikt 20 % apmērā no iepriekšējā gada peļņas ne vien bankām, bet arī nebanku kreditētājiem.
Runājot par jauno banku nodokli jeb īpašā UIN režīma maksājuma praktisko pusi, svarīgi uzsvērt, ka tas bankām un nebanku kreditētājiem netiktu atmaksāts, jo balstītos uz uzņēmuma iesniegtu deklarāciju par jau nopelnītu peļņas apmēru. Īpašajā UIN režīmā maksājuma bāze ir banku un nebanku kreditētāju pirmstaksācijas gada uzņēmuma peļņa. Lai veiktu īpašo UIN režīma maksājumu, bankām un nebanku kreditētājiem pēc gada pārskata rezultātu apstiprināšanas pēctaksācijas gadā būtu jāiesniedz nodokļa deklarācija, kurā jānorāda pirmstaksācijas gada peļņas apmērs, kas tiktu reizināts ar nodokļa likmi 20 %. Šādi aprēķinātu īpašā UIN režīma maksājumu vienu reizi gadā būtu jāmaksā vienotajā nodokļu kontā.
Piemēram, banka “X” gada pārskatā par 2023. gadu ir fiksējusi peļņu 90 miljonu eiro apmērā, savukārt iepriekšējos gados uzkrātā, bet nesadalītā peļņa, kas gūta līdz 2017. gadam, ir 200 miljoni eiro, un kas būta no 2018. gada līdz 2022. gadam ir 120 miljoni eiro. Tātad 2024. gada sākumā bankas “X” rīcībā nesadalītā peļņa būtu 410 miljoni eiro (200+120+90).
Ja netiek ieviests īpašais UIN režīms bankām, tad, ja 2024. gadā, apstiprinot bankas “X” gada pārskatu, tā nolemtu sadalīt 30 miljonus eiro dividendēs, UIN būtu 0 eiro, jo UIN jau bija samaksāts.
Savukārt pie jaunā banku nodokļa jeb īpašā UIN režīma 2024. gadā bankai “X” valsts budžetā būtu jāsamaksā UIN par visu 2023. gada peļņu – proti 20 % apmērā no 90 miljoniem, kas būtu 18 miljoni eiro.
Politiskajiem lēmumiem ir jābūt tālredzīgiem
Vērtējot Latvijas banku nodokļa iespējamo dizainu, mēs domājām, kā ieviest tiesisku un ilgtspējīgu risinājumu, ar nodokļu instrumentu meklējot līdzsvaru starp ievērojamo kredītu procentu likmju straujā pieauguma rezultātā gūto finanšu sektora peļņas palielinājumu un nepieciešamo finansējumu budžeta prioritārajām vajadzībām drošībai, veselībai un izglītībai. Tāpat šobrīd nopietni tiek vērtēts, kā daļu no banku nodokļa līdzekļiem novirzīt mērķētam atbalstam tieši tiem iedzīvotājiem, kuru maksātspēja paaugstināto banku procentu dēļ ir būtiski apdraudēta.
Augusta vidū valdība skatīja Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus, kas saistīti ar ikgadējo valsts budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanas ciklu. Jaunais banku nodoklis jeb īpašais UIN režīms bankām un nebanku kreditētājiem valdības diskusijā tika minēts kā viena no iespējām prioritāro vajadzību segšanai.
Tiklīdz nākamā valdība uzsāks darbu pie budžeta, Finanšu ministrija kā vienu no iniciatīvām virzīs īpašo UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem. Aicinu politiskās partijas, vērtējot šo nodokļu iniciatīvu, būt tālredzīgām, jo pēc inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij būs svarīgi, lai banku sektors uzreiz būtu gatavs iesaistīties kreditēšanas kāpināšanā, tādējādi atbalstot ekonomisko izaugsmi.