Finanšu ministrija (FM) īsteno uz datiem balstītu un mērķtiecīgu pieeju ēnu ekonomikas mazināšanai, paredzot nepieciešamību turpināt sistemātisku darbu šajā jomā, ņemot vērā ēnu ekonomikas sarežģīto un mainīgo raksturu. Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā tiek īstenota kā starpinstitucionāls process, kurā FM nodrošina politikas koordināciju, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas iesaistītās institūcijas – pasākumu praktisku ieviešanu un uzraudzību. Šāda pieeja nodrošina nepārtrauktu informācijas apriti, risku identificēšanu un savlaicīgu politikas instrumentu pilnveidi, reaģējot uz ēnu ekonomikas izaicinājumiem un attīstības tendencēm atsevišķās nozarēs.
Ēnu ekonomikas tendenču novērtēšanā, kā arī politikas veidošanā un īstenošanas novērtēšanā FM analizē un vērtē visus pieejamos pētījumus un datu avotus, tostarp akadēmiskos pētījumus, uzņēmēju aptaujas, starptautisko institūciju aprēķinus, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat, Latvijas Bankas un VID administratīvos datus. Tāpat FM seko dažādu pētnieku veidotajiem ēnu ekonomikas indeksiem un rādītājiem. Vienlaikus būtiski atzīmēt, ka ēnu ekonomika pēc savas būtības nav tieši izmērāma, tādēļ nav iespējams balstīties tikai uz vienu metodoloģiju vai atsevišķu pētījumu avotu, lai izdarītu precīzus secinājumus par tās apjomu vai dinamiku. Attiecīgi analīzē tiek vērtētas ilgtermiņa tendences un dažādu faktoru savstarpējā kopsakarība.
Pēdējo četru gadu laikā vērojamas vairākas savstarpēji saistītas tendences, tostarp nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju skaita pieaugums. Tāpat pieaugošie vidējie darba ienākumi un efektīva administrēšana veicināja nodokļu ieņēmumu pieaugumu un nodokļu parādu samazināšanos, kas, savukārt, uzlaboja valsts spēju nodrošināt pakalpojumus. Pozitīvo dinamiku apliecina arī ēnu ekonomikas novērtējuma rādītāji. Saskaņā ar “SSE Riga” pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2023. gadā samazinājies par 3,6 procentpunktiem un veidoja 22,9% no IKP (2022. gadā – 26,5%), kas ir straujākais ēnu ekonomikas samazinājums pēdējo 11 gadu laikā. 2024. gadā ēnu ekonomika turpināja samazinājuma tendenci, sasniedzot 21,4% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš.
Vienlaikus ir samazinājušās arī nodokļu plaisas – PVN plaisa no 11,3% 2021. gadā līdz 5,4% 2023. gadā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa no 21,3% 2021. gadā līdz 15,8% 2024. gadā, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa no 18,0% 2021. gadā līdz 13,8% 2024. gadā. Šie rādītāji ļauj secināt, ka īstenotie plāna pasākumi ir devuši redzamu rezultātu un izvēlētais politikas virziens ir jāturpina.
Jāatzīmē, ka ēnu ekonomikas ierobežošana tiek īstenota, regulāri izvērtējot pasākumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidojot. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. – 2027. gadam tiek īstenots ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) u.c., un tas paredz integrētu pieeju, kur normatīvā vide, uzraudzība un digitālie risinājumi tiek savstarpēji sasaistīti, lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu, vienlaikus mazinot administratīvo un birokrātisko slogu uzņēmējiem. Plāna pasākumi ietver gan nodokļu morāles veicināšanu un caurskatāmības uzlabošanu, gan procedūru automatizāciju, elektronisko maksājumu izmantošanas paplašināšanu un mērķētu kontroli augsta riska jomās. Normatīvo aktu izstrādē sistemātiski tiek vērtēts normatīvā regulējuma sloga samērīgums ar potenciālo ieguvumu valsts budžetam, kā arī tā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Savukārt prioritārās nozares tiek izvēlētas plāna tapšanas laikā, izvērtējot nodokļu saistību neizpildes riskus nozaru sadalījumā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu efektivitāte ir tieši saistīta ar mērķētu un datos balstītu nozaru izvēli ēnu ekonomikas risku mazināšanas pasākumiem, un tā tiek veikta, balstoties objektīvā risku analīzē un nodokļu saistību izpildes rādītājos. Izvērtējot datus par iepriekšējiem periodiem, pasākumi tiek vērsti tajās nozarēs, kur identificēti augstāki nodokļu riski, vienlaikus nodrošinot, ka uzraudzība ir samērīga un pamatota. Šāda pieeja ļauj efektīvāk izmantot valsts resursus un koncentrēt pasākumus tur, kur tie sniedz lielāko ietekmi.
Ēnu ekonomikas mazināšanās ir bijusi saistīta arī ar skaidru, prognozējamu un vidējā termiņā konsekventu nodokļu politiku. Nodokļu politikas attīstība tiek īstenota strukturētā un pārskatāmā procesā, nodrošinot plašu iesaisti un diskusijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem. Šajā ietvarā tika izveidota nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras darbā kopš 2023. gada rudens ir notikušas vairāk nekā 30 sanāksmes, diskutējot par nodokļu politikas mērķu sasaisti ar ekonomikas attīstību, darbaspēka nodokļiem, uzņēmumu ienākuma nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, netiešajiem nodokļiem, ēnu ekonomikas mazināšanu un digitālajiem risinājumiem. Šī procesa rezultātā valdībā ir pieņemti lēmumi par nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadam, paredzot darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu un neto ienākumu palielināšanu aptuveni 95% strādājošo, vienlaikus nodrošinot fiskāli atbildīgus kompensējošus risinājumus valsts budžeta ilgtspējai. Lēmumi par nodokļu politikas attīstību vidējā termiņā ir nostiprināti normatīvajā regulējumā, nodrošinot uzņēmējiem un iedzīvotājiem prognozējamu un stabilu nodokļu vidi.
FM turpinās koordinētu, datos balstītu un uz rezultātu vērstu darbu ēnu ekonomikas mazināšanā, regulāri izvērtējot politikas instrumentu efektivitāti, pilnveidojot pasākumus un uzturot dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai stiprinātu godīgu konkurenci un stabilu, prognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.