Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās šā gada februārī pieauga par 4,3% pret pērnā gada februāri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp pārtikas preces tirgotas līdzīgā apjomā kā pērn februārī, bet nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecība pieauga attiecīgi par 6,7% un 6,2%. Arī Latvijas Bankas maksājumu karšu dati par norēķiniem mazumtirdzniecības veikalos šā gada janvārī un februārī uzrādījuši pieaugumu attiecīgi par 8,6% un 6% pret pērnā gada attiecīgajiem periodiem.
Nepārtikas preču tirdzniecībā ievērojamu apjomu kāpumu 21,5% apmērā februārī uzrādīja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecība, kas pieaugumu uzrāda nepārtraukti jau no 2024. gada marta. Par 6,2% augusi arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība, savukārt kultūras un atpūtas preču noiets pieaudzis par 5,5%, bet farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecība - par 10,2%. Apavu un apģērbu mazumtirdzniecība pieaugusi par 5,4%, kā arī pieaugums 5,1% apmērā fiksēts mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos.
Degvielas mazumtirdzniecība februārī pieauga par 6,2%, pieaugumam turpinoties jau astoto mēnesi pēc kārtas. Šā gada martā ievērojami paaugstinātas degvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, kas saistīts ar notikumiem Hormuza šaurumā un Brent naftas cenu kāpumu no 70 dolāriem par barelu 25. februārī līdz 111 dolāriem par barelu 27. martā. Visstraujāk cena augusi tieši dīzeļdegvielai, kas no pieejamajiem degvielas veidiem tiek patērēta visvairāk. Cenu kāpumu izjūt gan kravu pārvadātāji, gan lauksaimnieki, gan iedzīvotāji. Ekonomisti lēš, ka iedzīvotāju degvielas pirktspēja joprojām ir augsta, tādējādi straujš tirgoto apjomu samazinājums pie pašreizējām cenām nav paredzams. Saeima šā gada 26. martā lēmusi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par 15,2% no šā gada 1. aprīļa, kas ierobežos cenu pieaugumu.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas mazumtirgotāju konfidences indekss šā gada februārī ir nedaudz samazinājies pret iepriekšējo mēnesi, kā arī ir zemāks salīdzinājumā ar konfidences līmeni pirms gada. To noteica bažas par mazumtirdzniecības apjomiem nākamo trīs mēnešu laikā. Tomēr kopējās konfidences indeksa svārstības kopš 2023. gada vidus nav visai ievērojamas. Turpretī patērētāju konfidence pieaugusi gan pret iepriekšējo mēnesi, gan pret pērnā gada februāri, iedzīvotājiem plānojot palielināt savus noguldījumu apjomus.
Lai gan mazumtirdzniecības nozare kopumā šā gada sākumā uzrāda pieaugumu, atsevišķos segmentos situācija saglabājas nevienmērīga. Augošās pārtikas cenas ietekmējušas arī augstākas klases pārtikas produktu mazumtirgotājus. Šā gada martā maksātnespēju pieteica veikalu tīkls “Sky”, kas uzsvaru lika uz augstas kvalitātes pārtikas produktiem, tādējādi arī piedāvājot augstākas cenas. Uz mazumtirdzniecības nozari kopumā veikalu ķēdes likvidācija nozīmīgu ietekmi neatstās sava salīdzinoši nelielā apgrozījuma dēļ.
Ģeopolitiskā situācija pasaulē saasinājusies līdz ar Irānas – ASV karu. Īstenojoties ekonomiski nelabvēlīgu procesu ķēdei, arī Latvijā šī konflikta dēļ visticamāk palielināsies patēriņa cenas, kas no jauna veicinās cenu pieaugumu un mazinās iedzīvotāju pirktspēju, negatīvi ietekmējot mazumtirdzniecības nozari. Mazumtirdzniecības apjomi šā gada pirmajos divos mēnešos kopā pieauga par 5,4%, bet augošo naftas cenu ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari vēl ir pāragri vērtēt, tādējādi pie samērā optimistiska scenārija mazumtirdzniecības apjomi šā gada laikā kopā varētu pieaugt par 3-4%.