Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina 28. novembrī publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,6%.
Būtiskākais devums ekonomikas izaugsmē bijis ražojošajām nozarēm, kas, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, augušas par 5,5%. Tajā skaitā apstrādes rūpniecība palielinājusies par 7,3%, bet būvniecība augusi par 9,0%. Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā līdz ar pieprasījuma uzlabošanos ārējos tirgos šogad mēnesi no mēneša ir auguši, trešajā ceturksnī spēcīgi palielinoties gan divām lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm – kokapstrādei – par 9,2% un pārtikas produktu ražošanai – par 10,7%, gan augot produkcijas apjomiem mazākajās nozarēs. Pieaugums nozarē ir visaptverošs un no pavisam 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm kāpums trešajā ceturksnī nav fiksēts tikai sešās.
Būvniecības nozares pieauguma tempi trešajā ceturksnī vēl nedaudz paātrinājušies un atšķirībā no gada pirmās puses, kāpums sasniegts arī ēku būvniecībā – par 5,4%, kamēr inženierbūvniecības kāpumu (+21,9%) joprojām veicina straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācija.
Vienlaikus ar ražojošo nozaru izaugsmi pieaugums fiksēts arī lielākajā daļā pakalpojumu nozaru, kas kopumā šā gada trešajā ceturksnī augušas par 1,6%. Būtiskākā ietekme šeit bijusi tirdzniecības nozarei, kur līdz ar iedzīvotāju ienākumu kāpumu un pirktspējas palielināšanos straujāk sākuši augt mazumtirdzniecības apjomi. Kopumā tirdzniecības nozarē pievienotā vērtība šā gada trešajā ceturksnī augusi par 3,1%, tajā skaitā mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,3%, un būtiska loma bijusi arī auto tirdzniecības kāpumam par 9,8%.
No izlietojuma puses ekonomikas izaugsmi visbūtiskāk veicinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 10,8%, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un ES fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, augot arī uzņēmumu kreditēšanas apjomiem.
Pēc divu gadu stagnācijas trešajā ceturksnī atjaunojies arī privātā patēriņa pieaugums, pret pagājušā gada trešo ceturksni uzrādot 1,8% kāpumu. Privātā patēriņa pieaugums atspoguļo pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos pēc straujā inflācijas lēciena 2022. – 2023. gadā. Spēcīgāks nekā iepriekšējos ceturkšņos bijis arī ārējais sektors, un preču un pakalpojumu eksports pret pagājušā gada trešo ceturksni palielinājies par 3,0%.
Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika ir augusi par 1,7%, tostarp investīciju apjoms palielinājies par 9,0%, sabiedriskais patēriņš audzis par 3,0%, bet privātā patēriņa un eksporta pieaugums, ņemot vērā negatīvākos šā gada pirmo divu ceturkšņu datus, palielinājies mērenāk – attiecīgi par 0,4% un 0,8%.
Šobrīd jau pieejamie apsteidzošie indikatori un operatīvie mēnešu dati liecina par spēcīgas izaugsmes saglabāšanos arī šā gada ceturtajā ceturksnī un nākamā gada pirmajā pusē. Eiropas Komisijas veidotais uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Latvijai jau kopš gada vidus uzrāda jūtamu noskaņojuma uzlabojumu, pēdējos divos mēnešos indeksa rādījumam pārsniedzot ilgtermiņa vidējo 100 punktu atzīmi un atgriežoties līmenī, kādā tas bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, lai gan mērenāk, uzlabojas arī Eiropā kopumā, un Eiropas ekonomikas izaugsmes prognozes 2025. gadam pēdējos mēnešos arī ir paaugstinātas.
Pasaules un Eiropas izaugsmes ir paaugstinājis gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), gan tikko novembrī arī Eiropas Komisija, kas ES izaugsmes prognozi 2025. gadam ir pacēlusi no maijā prognozētā 1,1% līdz 1,4%. Vienlaikus jāatzīmē, ka, neskatoties uz neseno paaugstinājumu, ne pasaules, ne Eiropas izaugsmes prognozes joprojām nav atgriezušās līmenī, kādā tās bija pirms ASV paziņojumiem par tirdzniecības tarifu ieviešanu šā gada aprīlī, un tirdzniecības tarifi joprojām saglabājas kā būtisks risks gan Latvijas, gan Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmei nākamajā gadā.
Iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās, savukārt, izskatās jau noturīgāka, ko līdzās arvien augošajiem investīciju apjomiem sācis atbalstīt arī privātā patēriņa pieaugums. To apliecina jau pieejamie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu šā gada oktobrī, ko vienlaikus ar IKP trešā ceturkšņa datiem piektdien publiskojusi Centrālā statistikas pārvalde.
Mazumtirdzniecības apjomi šā gada oktobrī pret pērnā gada oktobri pieauga par 4,8%, kas ir augstākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada marta. Pieaugumu nodrošināja galvenokārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība (+8,4%), kur pārdošanas apjomi aug visai strauji, šā gada laikā jau vairākas reizes pārsniedzot vēsturiski augstāko rādītāju. Tikmēr degvielas mazumtirdzniecība oktobrī pieauga par 3,7%, kā arī pārtikas preču mazumtirdzniecība pirmo reizi kopš pērnā gada novembra uzrādīja pieaugumu gada griezumā (+0,1%).
Mazumtirdzniecība pret iepriekšējiem mēnešiem sākusi strauji pieaugt kopš šā gada jūnija, tādējādi šā gada desmit mēnešos kopā apjomu pieaugums jau sasniedz 1,4% pret pērnā gada pirmajiem desmit mēnešiem. Turpinoties pozitīvajai dinamikai, mazumtirdzniecības apjomi šogad varētu uzrādīt 1,6-1,7% pieaugumu.
