Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenas 2025. gada jūnijā bija par 0,1% augstākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,8%. Tādējādi šī gada pirmajā pusgadā vidējā inflācija Latvijā veidoja 3,6%. Šāds patēriņa cenu pieaugums gan jūnijā, gan gada pirmajā pusē bijis viens no augstākajiem eirozonā.
Saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu, vidējā inflācija šī gada jūnijā eirozonā bija 2,0%, bet vidējais patēriņa cenu pieaugums pirmajā pusgadā veidoja 2,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vēl augstāka inflācija gan jūnijā, gan šī gada pirmajā pusē bija tikai Slovākijā, Horvātijā un Igaunijā. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski augstāka nekā eirozonā vidēji.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Šī gada jūnijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā bija par 6,3% augstākas nekā pirms gada, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi jeb 1,7 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. Vienlaikus jāatzīmē, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums bijis lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad cenu pieaugums pārsniedza 7%. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis pat nedaudz samazinājies, vidēji par 0,5%.
Vērtējot iekšējo un ārējo faktoru ietekmi, jāsecina, ka pārtikas cenas, vismaz vasaras periodā, paliks nemainīgas. Pārtikas cenu svārstības mēneša griezumā ietekmēs sezonas pārtikas preču ienākšana veikalu plauktos. Gada griezumā pārtikas cenu pieaugums, visticamāk, turpinās mazināties bāzes efektu dēļ, bet saglabāsies augsts un joprojām būs noteicošais faktors patēriņa cenu pieaugumā. Rudenī un ziemā pārtikas cenu svārstības noteiks ražas daudzums, kvalitāte un energoresursu cenas. Laika apstākļi Eiropā krasi atšķiras, līdz ar to pašreiz grūti prognozēt, kāda varētu būt augļu, dārzeņu, graudaugu raža gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos.
Šī gada 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz veicināt pamata pārtikas preču pieejamību, palielināt vietējās izcelsmes preču sortimentu un uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem. Memoranda ietekmi uz konkrētam pārtikas precēm un vidējo pārtikas inflāciju vēl nepieciešams novērtēt, jo pagaidām ir pieejami tikai viena mēneša dati kopš memoranda parakstīšanas. Vērtējot cenu svārstības pārtikas zemo cenu grozam, jāsecina, ka šī gada jūnijā maizei, graudaugiem, pienam, sieram un biezpienam, svaigajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī olīveļļai cenas nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar maiju. Tikai divām pārtikas apakšgrupām no zemo cenu groza cena mēneša laikā pieauga, proti gaļai un zivīm. Pilnvērtīgi novērtēt memoranda ietekmi uz pārtikas cenām, kā arī pārtikas mazumtirgotāju un patērētāju uzvedību varēs tikai pēc dažiem mēnešiem, kad būs pieejami dati par pārtikas cenām garākā laika periodā.
Nozīmīgs devums inflācijā bija arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugumam. Tabakas izstrādājumu cenas šī gada jūnijā bija par 10,6% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, tādējādi izskaidrojot 0,3 procentpunktus no inflācijas. Gada laikā sadārdzinājās arī alkoholiskie dzērieni, kopumā par 4,4%, izskaidrojot 0,2 procentpunktus no kopējās inflācijas jūnijā. Tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielinājums no šā gada janvāra tabakai, bet no marta – alkoholiskajiem dzērieniem.
Attiecībā uz citām svarīgākajām precēm un pakalpojumiem jāpiemin ar mājokļa apsaimniekošanu saistītās preces un pakalpojumi. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu, kā arī atkritumu savākšanas pakalpojumu cenas gada laika palielinājās par 6,4%. Savukārt ar energoresursiem saistītie mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 1,7%. Tomēr šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas būtiski atšķiras – elektroenerģija un gāze jūnijā bija attiecīgi par 6,8% un 10,9% dārgāka, bet siltumenerģija par 3,7% lētāka nekā pirms gada.