Latvija ir izpildījusi Eiropas Komisijas (EK) noteikto ikgadējo mērķi 2025.gadam, kas tiek nodrošināts, deklarējot jeb pieprasot EK atmaksai kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem apstiprinātos attiecināmos izdevumus. Pēc decembrī EK iesniegtajām izdevumu deklarācijām 335 miljonu eiro apmērā Latvija 2025. gadā kopumā ir deklarējusi gandrīz 681 miljonu eiro jeb 129 % no noteiktā gada mērķa (526 miljoni eiro). Tas nozīmē, ka EK noteiktais mērķis jeb investīciju tempa minimālais apjoms ir ne tikai sasniegts, bet arī pārsniegts, nodrošinot rezervi nākamajam gadam.
Decembra izskaņā valsts budžetā saņemti 292 miljoni eiro, un kopumā 2025. gadā – 563 miljoni eiro. Tuvākajā laikā sagaidāma arī atlikusī summa par EK deklarētajiem izdevumiem.
Latvija šo finansējumu saņem kā atmaksu par pilnībā īstenotiem un no valsts budžeta priekšfinansētiem ES fondu projektiem. Praksē tas nozīmē, ka projekti vispirms tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp piešķirot avansus to īstenošanai, un tikai pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kā līgumslēdzējas un sadarbības iestādes veiktajām izdevumu pārbaudēm tie tiek deklarēti EK, kas Latvijai atlīdzina ES līdzfinansējumu. Līdz ar to EK maksājumi vienmēr seko ar laika nobīdi pēc tam, kad projektu īstenotāji jau ir veikuši izdevumus.
Ikgadēji deklarējamo izdevumu mērķis kalpo kā instruments, kas, ievērojot EK noteikto regulējumu, nodrošina stabilu un līdzsvarotu ES fondu investīciju plūsmu dalībvalstīs visa plānošanas perioda garumā. Nacionāli investīciju un deklarējamo izdevumu apjoms un temps primāri balstās uz savlaicīgi apstiprinātu normatīvo regulējumu, kas ļauj pilnā apjomā uzsākt investīciju ieviešanu, pietiekamu izsludināto projektu atlašu, noslēgto projektu līgumu apjomu, kā arī pietiekamu maksājumu līmeni gala saņēmējiem.
“Apsteidzoši pārvaldot riskus un nodrošinot investīciju progresa regulāru uzraudzību, tostarp savlaicīgi izmantojot finansējuma pārdales kā efektīvu risku pārvaldības instrumentu, šie priekšnoteikumi Latvijā ir nodrošināti, ļaujot EK noteikto 2025. gada mērķi sekmīgi izpildīt,” norāda FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Tā piemēram, līdz decembra beigām ES fondu investīciju noteikumi ir apstiprināti par 4,1 miljardu eiro jeb 96%, projektu atlases ir izsludinātas par 3,8 miljardiem eiro jeb 90% un par 2,5 miljardiem eiro jeb aptuveni 60% ir noslēgti projektu līgumi. Pēdējos mēnešos ir būtisks pieaugums izsludinātajās atlasēs, kas sekmēs arī turpmāku projektu līgumu slēgšanu un radīs apjomīgu investīciju ieplūdi tautsaimniecībā.
“Šī brīža progresa dati liecina par stabilu virzību arī attiecībā uz 2026. un 2027. gada deklarējamo izdevumu mērķu izpildi,“ pauž A.Eberhards.
ES fondu progresa uzraudzībai katrai dalībvalstij ir noteikti ikgadējie deklarējamo izdevumu mērķi, kas paredz noteiktā apjomā pieprasīt EK ES fondu finansējuma atmaksas N+3 gadu periodā kopš konkrētā ES fondu programmas saistību gada. Lai gan izdevumu deklarēšana un atmaksu pieprasīšana EK notiek parasti četras reizes gadā, projektu īstenotājiem maksājumi no valsts budžeta tiek veikti nepārtraukti visa gada garumā. Tā, piemēram, līdz šī gada decembra beigām Latvija EK ir deklarējusi gandrīz 681 miljonu eiro, kamēr projektu īstenotājiem no valsts budžeta faktiski izmaksāti vairāk nekā 840 miljoni eiro. Līdzīga situācija vērojama arī citās Baltijas valstīs. Latvijas rādītāji EK atmaksu ziņā pārsniedz ES dalībvalstu vidējo līmeni.
2021.–2027.gada periodā investīciju projektus var īstenot līdz 2030. gadam, ja vien nacionāli konkrētos gadījumos investīciju īstenošanas nosacījumos nav atrunāti ātrāki termiņi.