Ceturtdien, 9. oktobrī, Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Marija Varteresiāna un finanšu ministrs Arvils Ašeradens parakstīja Saprašanās memorandus par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā finanšu periodā Latvijai būs pieejams 109,5 miljoni eiro grantu atbalsta.
"Šodienas sadarbības memorandu parakstīšana iezīmē būtisku Latvijas ilgstošās partnerības ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu turpinājumu. EEZ un Norvēģijas granti konsekventi ir nodrošinājuši nozīmīgu atbalstu Latvijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai — sākot no uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības stiprināšanas līdz zaļo inovāciju un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Jaunajā periodā šis finansējums tieši veicinās Latvijas galveno nacionālo prioritāšu īstenošanu — drošību, ilgtspēju un atbalstu ģimenēm,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
"Norvēģijai EEZ un Norvēģijas granti ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem stiprā, drošā un vienotā Eiropā. Tie ir mūsu ciešās un uzticamās partnerības ar Latviju stūrakmens — partnerības, kas balstīta solidaritātē, savstarpējā cieņā un kopīgās vērtībās. Šodien mēs kopā speram vēl vienu soli uz priekšu. Padziļinot un paplašinot mūsu sadarbību, mēs ieguldām mūsu sabiedrību noturībā un demokrātiskajās vērtībās, kas mūs vieno. Laikā, kad demokrātija un cilvēktiesības tiek arvien vairāk apdraudētas, stāvēt plecu pie pleca mūsu kopīgā Eiropas projekta aizsardzībā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk,” uzsver Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Marija Varteresiāna (Maria Varteressian).
"Sarežģītu izaicinājumu un ģeopolitiskas nenoteiktības laikā Latvija paliek tuva draudzene un sabiedrotā Eiropā. EEZ granti ir stiprinājuši mūsu abpusēji izdevīgo sadarbību, un Islande ar prieku turpinās šo partnerību, lai atbalstītu attīstību, noturību un ciešākas saites starp mūsu valstīm,” norāda Islandes Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Haralds Aspelunds (Harald Aspelund).
Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar Latvijas valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība un drošība, atbalsts ģimenēm un konkurētspējīga izglītība. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās.
Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.
Jaunajā periodā, tāpat kā iepriekšējā, tiks turpināts mērķēts ieguldījums Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstam, kopumā paredzot finansējumu ~ 10 miljonu eiro apmērā Pilsoniskās sadarbības fondam (iepriekšējā periodā Aktīvo iedzīvotāju fonds). Daļa finansējuma tiks paredzēts arī donorvalstu un nacionālo iestāžu riskā balstītu investīciju pārvaldības nodrošināšanai. Tāpat kā iepriekšējā grantu periodā, šo fondu apsaimniekos donorvalstu izraudzīti fonda apsaimniekotāji no Latvijas NVO sektora, kas būs tiešā donorvalstu pārraudzībā.
Saprašanās memorandos iekļauta informācija par paredzēto finanšu piešķīrumu, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras. Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, 3 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepcijas iesniegšanai donorvalstīm – saturiskie dokumenti, kurus nākamo 2 mēnešu laikā donorvalstīs izvērtēs un, uz kuru pamata donorvalstis nākamo 4 mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu. Vienlaikus jāmin, ka programmas pamatinformācija var mainīties programmas koncepcijas izstrādes procesā pēc konsultācijām ar NVO sektoru un donorvalstīm.
EEZ un Norvēģijas granti ir atbalsts, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar mērķi veicināt vienlīdzīgāku Eiropu gan sociāli, gan ekonomiski un stiprināt sadarbību starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un atbalsta saņēmējvalsti - Latviju.
